Femuāri - fantāzijas elektroniskie memuāri.
Tags >> Viela pārdomām

Par ekstrēmismu.

Autors: Torquemada

Torquemada

"Un kas pie tā ir vairāk vainīgi – "latviešu fašisti", "krievu okupanti" vai varbūt tās politiskās elites abās pusēs, kuras savas vārgās leģitimitātes dēļ nepārtraukti flirtē ar ekstrēmismu?"
/Ivars Ījabs, Rīgas Laiks/

Nesen novēroju, ka jo vecāks es kļūstu, jo vairāk manī palielinās tolerances līmenis. Liekas, ka nav vairs svarīgi, ka kādā sarežģītā jautājumā cilvēkam ir viedoklis, kas atšķiras no manējā, man prieks par to vien, ka cilvēki domā, argumentē savu pozīciju, prot izteikties - tad var norisināties civilizēta diskusija, kas pati par sevi ir pozitīva norise jebkurā demokrātiskā sabiedrībā. 

Galvenais, ka cilvēki domā. Uzsvars uz domā. Diemžēl...ne vienmēr.


 

Nepretendēju uz lielu un absolūtu precizitāti, un izlabojiet mani tur, kur es kļūdos, bet cik es zinu, lietas nav kārtībā. Konkrēti, lietas nav kārtībā ļoti stulbos veidos. Un konkrēti, šādos (kuri ir acīmredzami, ja pielieto nedaudz racionalitātes):

Kāds ir soda mērs par nodokļu nemaksāšanu? Naudassods vai cietumsods. Par kādiem resursiem valsts ceļ un uztur cietumus? Par nodokļu maksātāju naudu. 


Brīnuma gaidās

Autors: mausns

mausns

Svētdien sākās Lielās Gaidīšanas mēnesis. Advente ar savu pirmo sveci. Es neesmu ticīgā. Man tas nesaistās ar baznīcas svētkiem. Tie ir sniega (nu jau eksotiskas lietas mūsu platuma grādos) gurksti zem kājām, bērna satrauktās gaidas zem eglītes, tās pašas eglītes smarža un sveču sīkās liesmiņas. Liesmiņas, kas atspoguļojas visos logos, sirdīs un plaukstās.
Man šis laiks ir pateicības svētki un pateicības laiks.  tiem un par tiem, kas ir bijuši blakus noietā gada laikā, tiem un par tiem, kas ir. Kas ir un paliks draugi.
Un šeit, midzenī, gribas pirmo paldies teikt tiem, kas šo brīnumu palīdzējuši radīt. Muminam, kurš pacietīgi visu ir salīmējis kopā un pacietīgi, skaitot līdz 156, ir "dresējis" mani aizmugures pogu spaidīšanā; Ilam un Aivam par ieinteresētību un "man nav vienalga": Rovielai un Bengalaas par vasaras laika ņurdēšanu lapas tapšanas procesā - bez šīs ņurdēšanas dažas problēmiņas ievilktos laikā un telpā. Paldies visiem tem, kas te ir, kas ienāk un lasa. Smile


Zemes civilizācijas

Autors: mausns

mausns

Tēma jau ir apmuļļāta un izdiskutēta daudzkārt. Tomēr gribas vēl un vēl pie tās atgriezties, jo joprojām jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu. Varētu pat teikt – normālu, pieņemamu, neapstrīdamu atbilžu nav.


Par, ap un visu šeit

Autors: mausns

mausns
Man ir nedaudz prieka un gandarījuma, ka šeit kas notiek un ir kustība. Paskatoties "no aizmugures", ir iespēja apskatīties statistiku un tā ir cerīgi pozitīva. Par spīti tehniskas dabas aizķērumiem. Burziņš vēl klibo uz 25 kājām, bet pārējais plus mīnus strādā. Man jāatvainojas publikai par šo klibošanu, bet tai tiešām ir objektīvi iemesli. Es nevaru prasīt cilvēkam, kuram šī lapa nav maizes darbs, bet tāds pat hūbijs kā mums visa biedrība kopumā, lai viņš ķertos pie lapas brīdī, kad ir pārkūpējusi zilizaļa galva pēc 20 stundu intensīva darba citā vietā. Tāpēc lūdzu nebrīnieties, ka šeit tehniskais darbs noris ar grūdieniem. Nav pamests un aizmirsts nekas, ir idejas uzlabošanai un sakārtošanai. Un man ir jāsaka lielais paldies meitenēm, kuras še ienāk un izsaka savu viedokli, man ir jāsaka paldies Ilam un Aivam par rakstiem. Bez tā visa būtu iztrūkums un tukšums..... Man jāsaka paldies visiem, kas šeit jau ir ienākuši. Par to, ka jums nav vienalga, ja reiz esat atnākuši. Ir pamats, stimuls censties un strādāt.

Baneris

Autors: mausns

mausns

Baneris ir neviennozīmīgs gadījums. Bez tiem slīdeņiem banera atēls labāk redzams;  pēc jaunākiem datiem - slīdeņus aizvākt nav problēma. Tomēr -

slīdeņi piedod savu rozīnīti banerim, uz tiem esošo var mainīt uz velna paraušanu, arī ne jau visos lapas atvērumos spīdinās jel kāds slīdenis un attēls dzīvojas vienpersoniski un netraucēti.

Mainot esošo uz slīdeņiem, mēs varam radīt tauriņus uz ziemassvētkiem, pārlidojušu feju ap jāņiem, skumīgu faunu durvjupriekšā uz vasarsvētkiem.... neko nemainot esošajā.


Atceroties visas peripetijas ar biedrības lapām un klausoties kritiku, uz āru prasās pasmagi ņurdieni.

Pirmā lapa bija visai stīva un neērta lietotājam parastajam, iztrūka foruma sadaļas, arī esošais materiāls reizēm čīkstēja pēc vēl. Otrā lapa jau bija labāka, bet neiedzīvojās. Man jau arī kaut kā īsti negribējās tai lapā bieži iegriezties. Pārāk plakana likās, par spīti tam, ka tur tumēr notikās kāda kustība.

Šī nu jau top par trešo lapu biedrības un līdzjutēju koplietošanai. Dizainiskā ziņā nav dzirdētas noliedzošas nopūtas. Ir tikai ieteikumi un rūcieni darbības uzlabošanai un sakārtošanai, kas pozitīvi. Tātad ir kāds, kuram nav vienalga. Un darba pie lapas tiešām vēl ir krietni daudz, kaut gan daudz jau ir aiz muguras.


Mieles.

Autors: mausns

mausns

Šī raksta autors ir Ils.

Mani palūdza ievietot.

 

Gribu pastāstīt par kādu vilšanos, ko dažreiz piedzīvoju, skatoties amerikāņu fantastiskos grāvējus. Ja tu jūti līdzi kādam no varoņiem, priecājies, ka viņš vai viņa, vai arī viņi un viņas izglābjas no briesmām, tad sevišķi sāpīgi pēc tā, kā filmas veidotāji izrīkojas ar saviem varoņiem nākamajās filmā. Domāju, ka izrīkojas necilvēcīgi. Te būs trīs piemēri.

Džordžs Lukass saraksta stāstu TV filmai "Evoku piedzīvojums" (The Ewok Adventure,1984.), tas ir blakus stāsts Zvaigžņu karu Visumā, kas vēsta par kāda zvaigžņu kuģa katastrofu uz planētas, kuru apdzīvo visādi briesmoņu un arī pret cilvēkiem visādi draudzīgie evoki.

 

Lasīt tālāk... Pievienot komentāru


Pieci Latkoni - pārdomām

Autors: mausns

mausns
No sākuma gribēju rakstīt jau pašas atvērtajā pavedienā, bet idejiski ko teikt sakrājies pietiekami daudz. Un, lai neizvērstos pavedienā, nolēmu izvērsties šeit. Savu apzināto piederību Latkonam varu sākt atskaitīt no 2005. gada latkona. Un šajā, kā arī visos turpmākajos latkonos, esmu līdzdarbojusies to organizēšanā. No sākuma pamazām un pa druskai, vēlāk jau dziļāk un pamatīgāk. Vienai tendencei, kura tomērt jūtama visus gadus cauri, Latkonu sakarā gribu pievērst lielāku uzmanību. Izbļaut sāpīti, tā teikt. Mani vienmēr, un pie šī Latkona organizēšanās it īpaši, ir kaitinājusi situācija, kura norisinas pēc šādas shēmas: Pēc programmas tapšanas procesa un "pīrāga dalīšanas" šai periodā beidzot ir publiskots programmas galīgais variants. Un pēkšņi šai publiskošanai seko :"Kāpēc viņam tur, man šite, mainiet mūs vietām, jāni daliet uz pusēm, anniņu izceļiet puķudobē, jānis negrib uz pusēm, viņš grib gareniski, anniņai vajag rozes un no jāņa, peksim - putkrējumu pagultē....". Tad, protams, kādai/kādam no organizatoriem, tā vietā, lai pēdējā piecminūtē piepucētu ieejas durvis, piesistu pēdējo nagliņu un izklātu oratoram sarkano paklājiņu, pacietīgi jālaipo starp jāni, anniņu, pēteri un kaimiņu ješku, lai vēlreiz pārdalītu programmu tā, lai kaza paēdus, peksis nosauļojies.... un tas viss vēl n-10 saitos, kur programma nopublicēta, jāsalabo. Un jānoklausās pārējās publikas kritika par pēdēja brīdī ievietoto un līdz galam nesalaboto programmu. Es esaku, ka nevar notikt pēdējā brīža pārbīdes, ja kādam uz galvas ķieģelis uzkritis, vai mīļotais dzenis uz mežu aizbēdzis.... Bet, nu neko. Ir jāmācās, kā tikt galā ar visu šito. Žēl, ka dažas labas un interesantas lietas šajā latkonā nenotika - tērpu skate savā sākuma variantā, protams, sevi ir izsmēlus. Bet - ceru, citus gadus būs atkal.