ils

Nesen biju rakstījis par visādiem viltvāržiem Krievijas Impērijas vēsturē. rakstu pabeidzu ar domām, ka beidzot šis laiks ir pagājis. Taču izrādās, ka nekā... Nav vēl pagājis.

Krievu miljonārs Antons Bakovs vēlas atpirk vai nu Ziemassvētku salu, vai arī trīs neapdzīvotas salas Kiribati salu valsts teritorijā, lai izveidotu jaunu valsti - atkal ar nosaukumu Imperatora Troņa Suverēnā Valsts. Pagaidām valsts galvaspilsēta esot Jekaterinburga! Salas varētu pārvērst par tādu kā Dienvidjūru Monako vai Vatikānu. Sarunas par zemes gabala iegādi notika Melnkalnē, Gambijā, Antigvā un Barbudā. Pagaidām notiek sarunas ar Kiribati valdību, taču maz ticams, ka viņam kas izdosies. kaut arī salas ir neapdzīvota atola saliņas, lielākā vērtība tur ir teritoriālie ūdeņi, ko Kiribati zaudēs, ja piekritīs no salām attiekties. Tagadējā virtuālā valsts iegūšot jaunu nosaukumu - Romanovu Impērija. Pēc pēdējām ziņām, kā jau varēja gaidīt Kiribati tomēr atteicās pārdot minētās salas.

Rubrikas: kreatīvs politika vara

Lasīt tālāk...

ils

Šoreiz pastāstīšu par latviešu mākslinieku Gunāru Vīndedzi (1918. 2.VIII Rīgā - 1991. 1.XI Rīgā, apglabāts Meža kapos) - karikatūristu, ilustratoru, gleznotāju un multiplikatoru. Protams, viņa laika cilvēki galvenokārt pazīst viņu kā karikatūru zīmētāju. Karikatūrai viņš pievērsies no 1944. gada. No 1957. gada ir žurnāla "Dadzis" ārštata autors, specializējies politiskās un sadzīves karikatūru jomā. Publicējies periodiskos izdevumos. Kāpēc rakstu par viņu? To pēc kāda brīža uzzināsiet.

Gunārs ir dzimis strādnieku ģimenē. 1933. beidzis Rīgas 15. pamatskolu, mācījies pie R. Sutas, no 1936. – 1938. mācījies pie A.Filkas un A.Zauera. 1931. sarakstījis un izdevis grāmatu "Nāves izpārdošana" (ar pseidonīmu Abe Albērs). 1937. – 1939. zīmējis rūpniecisku firmu reklāmas. Nav pārāk liels noslēpums, ka savu prasmi strādāt tā vai cita mākslinieka manierē 40. gados apliecināja arī Gunārs Vīndedzis, radot Kārļa Padega vai Sigismunda Vidberga veikumam radniecīgus darbus. Jāatzīst gan, ka ne vienmēr viņš tos parakstīja īsto autoru vietā. Īpaši viņš bija aizrāvies ar Kārļa Padega tušas un spalvas zīmējumu atdarināšanu. Ja ņem vērā, ka Padegs nav bijis ražīgs mākslinieks un kārotāju pēc viņa darbiem pulks ir gana liels, tad varbūt arī atmaksātos viņa darbu viltošana. Kas zina?

Lasīt tālāk...

Erma

Šai gadījumā vēlos pastāstīt par vienu ļoti interesantu parādību mūsdienu krievu fantāzijas žanrā.

Jeļena Petrova ir dzīvojusi un joprojām dzīvo Maskavā. Viņa dzimusi 1977.gadā. Bērnībā un pusaudžu gados, paralēli vispārizglītojošai skolai, viņa apmeklējusi mākslas skolu un dažādus kursus – šūšanu un modelēšanu, datorkursus un grāmatvežu kursus. Pirmai saņemtais diploms viņai bijis sekretāres diploms. Nākamais jau kā ekonomistei. Starp sesijām viņa sevi izmēģinājusi daudzās profesijās – pastrādājusi kā sekretāre, kazino dīlere, taksometru parka dispečere, pārdevēja, un tas vēl tikai tāds – stipri nepilnīgs saraksts. Pati autore atzinusi, ka šāds profesiju kaleidoskops viņai ļāvis labāk izprast apkārtējos cilvēkus, bieži vien ne no „parādes puses”.Pēc institūta pabeigšanas Jeļena sāka strādāt par grāmatvedi, lai gan drīz vien izdomāja iegūt arī otru augstāko izglītību kā mākslas zinātniece.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

Erma

Nadežda Kuzmina ir diezgan noslēpumaina autore, un par viņas biogrāfiju īpaši daudz ziņu nav, un tas, kas par viņu internetā atrodams, lielākoties ir viena un tā paša teksta pārpublicējums. Par dzimšanas datiem arī īstas skaidrības nav, bet tie varētu būt divdesmitā gadsimta septiņdesmitie gadi, vai sešdesmito gadu pašas beigas. Autorei nepatīk būt par publisku personu, un viņa par sevi nekur neko īpašu arī nestāsta. Bet ir zināms, ka viņa dzīvojusi un joprojām dzīvo Maskavā, ar zelta medaļu beigusi vidusskolu ar valodu novirzienu. Vienlaikus viņa mācījusies un pabeigusi arī vakarskolu pie Maskavas Aviācijas institūta ar fizikas un matemātikas novirzienu. Pēc tam pabeigusi arī Maskavas valsts universitātes vienu no dabaszinātņu fakultātēm, vēlāk strādājusi specialitātē. Nadežda Kuzmina nākusi no diezgan inteliģentas un rakstošas ģimenes – vairāki viņas tuvākie radinieki mācījušies žurnālistiku un arī strādājuši atbilstoši iegūtajai izglītībai, pat bijuši Rakstnieku savienības biedri. Tāpēc arī sarunas par un ap literatūru viņas ģimenē bijušas nozīmīga ikdienas daļa. Mājās nekad nav trūcis grāmatu, un viņa tās labprāt arī lasījusi – visas pēc kārtas. Viņas iecienītākie fantastikas autori ir Roberts Hainlains, Aizeks Azimovs, Staņislavs Lems un Raimonds Feists.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

ils

Tauriņcilvēks.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Amerikā prese sacēla troksni par dīvainu radību, kas tika nosaukta par "Cilvēku-kodi" jeb angliski "Mothman". Kriptīdu, kas faktiski bija pilsētas leģenda. To it kā vairākas reizes redzēja Pointplezantā (Rietumvirdžīnijā) 1960. gados. Pirmā publikācija avīzē par to parādījās 1966. gada 16. novembrī ar virsrakstu "Pāris redzēja putnu... vai radījumu... vai kaut ko cilvēka lielumā".

"Cilvēks-kode" kļuva plaši pāzīstams pēc Greja Bārkera pētījumiem 1970. gadā un Džona Kila grāmatas publicēšanas 1975. gadā. Romāns kļuva par bāzi filmai "Cilvēks-kode" ar Ričardu Gīru galvenajā lomā.

Rubrikas: kreatīvs bioloģija

Lasīt tālāk...

ils

Laikam jebkura, lielāka grāmata, kas veltīta “sniega cilvēkam” neiztiek arī bez stāsta par kādu rakstnieka Ivana Turgeņeva jaunības piedzīvojuma. Viņš esot mežā saticis radījumu, kas varējis būt jetijs. Tajā pat vietā tiek runāts arī par tādu krievu folkloras tēlu kā “rusalka”. Mēs ar to saprotam nāru, taču “sniega cilvēka” entuziasti domā citādi. Viņi uzskata, ka vārds cēlies no vārda “rusij”, tas ir “gaiši brūns”, kas liecina tikai par to, ka runa ir par cilvēkveidīgu būtni, ko klāj brūns kažoks un kas mīl uzturēties ūdenī. Parasti kā pierādījumu min arī Aleksandra Puškina slaveņas rindas no poēmas "Ruslans un Ludmila":

У лукоморья дуб зелёный;/Златая цепь на дубе том:/И днём и ночью кот учёный/Всё ходит по цепи кругом;/Идёт направо - песнь заводит,/Налево - сказку говорит.

Там чудеса: там леший бродит,/Русалка на ветвях сидит;/Там на неведомых дорожках/Следы невиданных зверей;...

Rubrikas: mistika teikas nāra

Lasīt tālāk...

ils

Savus izsmalcinātos un asos stāstus Nensija Kresa sāka publicēt jau septiņdesmito gadu vidū, no tā laika tie bieži parādās žurnālu "Asimov's Science Fiction", "The Magazine of Fantasy & Science Fiction", "Omni", SCI FICTION un citu lapaspusēs.

Viņas darbu vidū izceļas "Hugo" un "Nebula" ieguvušie "Spāņu nabagi" (Beggars in Spain), kā arī "Rīta zvanu princis" (The Prince of Morning Bells, 1981. - viņas pirmais romāns), "Zelta birzs" (The Golden Grove), "Baltās caurules" (The White Pipes), "Svešā gaisma" (An Alien Light), "Braians Rouzs" (Brian Rose), "Zvēresti un brīnumi" (Oaths & Miracles), "Stingers" *Stinger), "Maksimālā gaisma" (Maximum Light), "Krustuguns" (Crossfire), "Nekas cilvēcisks" (Nothing Hu8man) un triloģija kosmiskās operas žanrā "Iespējamais Mēness" (Probability Moon), "Iespējamā Saule" (Probality Sun) un "Iespējamais kosmoss" (Probality Space).

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...