Sadaļa:
Apskati
Lauru Dreiži pirmo reizi satiku tad, kad iznāca viņas pirmā grāmata „Pūķa dziesma” un šo gadu laikā pulka daudz reižu esam tikušās Rīgas Centrālās bibliotēkas organizētajos pasākumos gan bibliotēkā, gan ārpus tās.
Šis ir vairāku literāro tikšanās reižu sarunu konspekts.
Sāksim ar ļoti eksistenciālu jautājumu - kas Tu esi?
Es esmu tipisks dvīnis, dzīvoju pretrunās – no vienas puses man šausmīgi nepatīk cilvēku pūļi, no otras, es izbaudu klātienes tikšanās ar lasītājiem un skaļus koncertus. Man ļoti patīk negaiss, bet tajā pašā laikā, negaisa naktī es slēpjos zem segas un esmu pilnīgā panikā. Reizēm esmu ļoti klusa un nevaru no sevis ne vārdu izdabūt, tajā pašā laikā es rakstu grāmatas, runāju ar cilvēkiem un tas nemaz nav tik briesmīgi kā man agrāk likās. Es dzīvoju starp realitāti un iztēles pasaulēm. Dzīvoju grāmatās un literatūrā no agra vecuma un, pirms vēl es iemācījos lasīt, grāmatas man bija ļoti mīļas. Ģimenē tika ieaudzināts, ka grāmata – tas ir kaut kas vērtīgs un diezgan agri es sāku arī rakstīt. Viss, ko es daru – rakstu, tulkoju, rediģēju grāmatas – ir saistībā ar rakstīto vārdu. Tā ir lieta, bez kuras es savu dzīvi nevaru iedomāties un, ja man jautā: “Kāpēc tu raksti?”, es tikpat labi varu pajautāt citiem – kāpēc jūs elpojat?
Links uz grāmatas