Nikolajs Gudaņecs - krievu dzejnieks un rakstnieks dzimis Rīgā 1957. gada 17. maijā. 1979. gadā N. Gudaņecs absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1980. gadā izdevniecībā „Liesma” tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums «Автобиография» („Autobiogrāfija”). 1986. gadā klajā nāca viņa dzejoļu krājums «Голубиная книга» („Baložu grāmata”), 1993. gadā – dzejoļu krājums «Крылья тьмы» („Tumsas spārni”). 1982. gadā parādījās pirmās Nikolaja Gudaņeca publikācijas fantastikas žanrā. 1986. gadā viņš kļuva par Latvijas PSR Rakstnieku savienības locekli. N. Gudaņecs aizstāvēja kandidāta disertāciju tēmā dzejošanas māksla. Daudzus gadus Nikolajs Gudaņecs vadīja Latvijas Rakstnieku savienības jauno literātu apvienības krievu nodaļu.

Maniaka Ridlija Skota jaunākā filma, laikam, tiešām nav "Svešais: Derība", jo "Covenant" ir kuģa nosaukums un latviešu valodā parasti tādus netulko, ja vien nav vēsturiska tradīcija, kā piemēram ar "Titāniku".

Kāpēc maniaks? Kā tad citādi nosaukt to visu: atkal kosmiskais kuģis, atkal tā apkalpe iet bojā, tikai apjomi ir vēl lielāki.

Kādas tālas galaktikas citā malā esošas planētas izpētes laikā kosmiskā kuģa "Covenant" ekipāža sastopas ar nepatīkamu atklājumu - vieta, ko sākotnēji uzskatīja par neatklātu paradīzi, realitātē ir bīstama un slēptiem draudiem pilna pasaule, kurā mīt prātam neaptveramais. Vienīgā iespēja izdzīvot - mēģināt aizbēgt no šīs vietas. (No anotācijas.)

Skots apspēlē sev iemīļotās baiļu tēmas: bailes no citplanētiešiem, bailes no ģenētikas un bailes no mākslīgā intelekta. Rezultāts ir mikslis, kur cerību nav.

Es nespēju noticēt, ka kādreiz esmu izlasījusi lielisko stāstu par grāmatām kā lielāko grēku, bet neesmu neko par to rakstījusi! Reja Bredberija sarakstītā grāmata "451 grāds pēc Fārenheita", manuprāt, ir fantastikas žanra klasika. Drīzumā tā nonāks uz ekrāniem jaunā izpildījumā!

1966.gadā pie skatītājiem nonāca franču režisora, franču jaunā viļņa pārstāvja, Fransua Trifo veikums. Šķiet ir pēdējais laiks skatītājiem atgādināt par pasauli, kurā lasīt grāmatas bija nelikumīgi. Romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (angļu valodā "Fahrenheit 451") izdots  1953. gadā. Tajā aprakstīta izdomāta nākotne, kurā ar likumu liegts glabāt un lasīt grāmatas. Likuma ievērošanai izveidota dedzinātāju komanda. Šie cilvēki ir līdzīgi ugunsdzēsējiem, taču dodas iznīcināt grāmatu glabātāju mājokļus, nevis tos glābt. Līdz brīdim, kad viens dumpīgu domu mākts dedzinātājs sāk uzdot jautājumus par sava darba jēgu.

Jānis Ezeriņš (dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres pagasta Kārzdabas "Beiros"[1] (tagad Cesvaines pagasts[2]), miris 1924. gada 24. decembrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks.

1910. gadā beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā, pēc tam strādājis kā skolotājs Lazdonā, Barkavā un Saikavā. 1914. gadā mobilizēts armijā, bet veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tuberkulozes Abhāzijā. No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.

Rakstījis galvenokārt anekdotiskās noveles, darbiem raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Tulkojis nozīmīgus klasikas darbus (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne", vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais"). Saņēmis Kultūras fonda balvu (1923).

https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Ezeriņš_(rakstnieks)

Jāņa Ezeriņa daiļrade

Antona Muhina raksts no žurnāla "Diletant" 2017. gada maija numura.

Desmitiem gadu Ļeva Trocka loma sarkano uzvarā Pilsoņu karā tika noklusēta vai izkropļota.

[Leibs (Ļevs) Bronšteins ir dzimis 26. 10. 1879. bagāta ebreju zemesīpašnieka ģimenē, Hersonas Janovkas ciemā. Kļūst par revolucionāru. 1902. gadā ar viltotiem dokumentiem bēg no izsūtījuma Irkutskā, pasē uz labu laimi tiek ierakstīts uzvārds "Trockis", kas vēlāk kļūst par viņa pseidonīmu. Vislielākie nopelni Sarkanās Armijas radīšanā, ko veic ar terora metodēm. 1925. zaudē partijas cīņu ar Staļinu. 1929. gadā tiek izsūtīts no PSRS. Dzīvi beidz citā trimdā, Meksikā, kad 20.08. 1940. NKVD aģents Ramons Merkaders viņu piebeidz ar ledus cirtni. Viņa kapa vieta pie Mehiko joprojām ir visu pasaules trockistu svētvieta - no cita raksta tajā pašā žurnālā.]

Šī intervija ir Mākslas Akadēmijas studiju procesā veicams uzdevums, kuru, iespējams, publicēs plašākai lasītāju auditorijai.

Intervētāja – studente Monta Ozoliņa.

Piemērus var apskatīt šeit: http://www.studija.lv/?parent=7529&ay=2016_2015

Saruna ar daudzpusīgo personību Ilmāru Biti.

1. Lūdzu, pastāsti par sevi. Kādi bijuši tavi skolas gadi? Kā un kāpēc izlēmi pievērsties arhitektūras studijām? Ar ko nodarbojies šobrīd?

19. maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar jauno rakstnieci Lauru Vilku, tetraloģijas "Apakšzemes leģendas" autori. Uzreiz rodas jautājums: kāpēc tetraloģija, ja ir iznākušas tikai trīs grāmatas? Par to vēlāk no intervijas ar rakstnieci, kas sevi sauc par Lauru Otro, jo ir arī viņas draudzene, rakstniece Laura Dreiže.

Ja parasti rakstnieku iedomājas, kā vecāku cilvēku, tad šis nav tas gadījums. Laura ir jauna un arī rakstīt nopietnāk sāka 13 gadu vecumā. Tāpēc tas var kalpot par uzmundrinājumu, nekad nav par agru sākt rakstīt, ja sirds to vēlas. Laikam jau visiem ir bijušas domas par to, ka būtu lieliski atrasties kādā vietā, kas nelīdzinātos mūsu pasaulei. Bieži tas ir kādas filmas vai grāmatas iespaidā. Arī laura bērnībā ļāvās fantāzijas viļņiem, lai gan liela lasītāja nebija. Tomēr visas viņas fantāzijas prasīt prasījās tās izlikt uz papīra. Tā viņa sāka rakstīt savu pirmo grāmatu - par pokemoniem. Taču, kad TV beidza raidīt oriģinālo sēriju, arī fantāzija apsīka. Taču tad sāka iznākt grāmatas par Hariju Poteru. Par Potera fani Laura ir palikusi arī līdz šim.