Esiet sveicināts, Viesis
Username: Parole: Atcerēties mani
  • Lapa:
  • 1

TĒMA: Harijs Poters un ceļojums pagātnē

Harijs Poters un ceļojums pagātnē 3 gadi 1 mēnesis atpakaļ #6106

1. nodaļa.

Bija lietaina vasaras diena, 31. augusts. Harijs, Rons un Hermione jau nedēļu dzīvoja Bleku mājā. Hermione, kā parasti strīdējās ar Ronu, bet Harijs, aiz neko darīt, paklausīja Vīzlija kundzei un rakņājās pa bibliotēku. Pēkšņi viens no plauktiem, neizturējis kārtējās uzliktās grāmatas svaru, nogāzās no sienas, no sašutuma Harijs uzsita blakus plauktam un sienā atvērās apslēptas durvis. Izdzirdējuši troksni, Rons ar Hermioni pārtrauca strīdu un pagriezās pret Hariju.
- Kas tur ir? - Hermione jautāja.
- Es nezinu, - Harijs atbildēja, - būs jāpārbauda.
- Es gan neriskētu, - sacīja Rons, traušot nost no atveres zirnēkļu tīklus.
- Izbeidz, Ron. Vai tad tev nemaz nav interesanti?
- Nē.
Lai pārtrauktu strīdu, Harijs iejaucās sarunā:
- Jūs abi varat palikt šeit un turpināt kašķēties, bet es iešu iekšā.
Pateicis to, Harijs iegāja pa durvīm un iesaucās:
- Lumos!
Zizlis apgaismoja gaiteni, kura galā atradās veclaicīgs biķeris. Hermione un Rons tūlīt sāka strīdu par to, kas tas ir par biķeri. Rons uzskatīja, ka tā ir balva, bet Hermione, ka - teleports. Lai pierādītu savu taisnību, Rons satvēra biķeri, taču tas pēkšņi iesāka spīdēt. Harijs ar Hermioni satvēra Ronu, lai atrautu viņu no biķera, un, pēkšņi viss apkārt sagriezās un izplūda, un viņi atradās kaut kādā pazemē.
- Es taču teicu!
- Iedomājies tikai...
- Ron!!!
- Ko?
- Aizveries.
- Apkustiet jūs abi, labāk noskaidrosim, kur mēs atrodamies.
- Es domāju, ka , mēs esam pazemē, taču ne jau Bleku muižā. Pamēģināsim atrast izeju no šejienes.
- Ģeniāli, Hermione, un mēs pat nepamanījām.
- Iesim pa šo gaiteni, gan jau tas mūs kaut kur aizvedīs.
- Ejam.
Viņi gāja ilgi un pēkšņi nonāca Cūkkārpas galvenajā vestibilā.
- Lieliski, ja jau mēs esam skolā, tad uzkāpsim tornī un izgulēsimies.
- Mums vajadzēs uzrakstīt vēstules, lai atsūta grāmatas un skolas tērpus tieši uz šejieni.
- Labi, tad tu arī ar to nodarbojies, bet mēs iesim gulēt. Vai ne, Harij?
Harijs neatbildēja, viņš skatījās uz gleznu, kurā bija attēloti pēdējā gada kalambola turnīra uzvarētāji, tomēr viņš tur neieraudzīja Ronu, taču ieraudzīja sevi.
- Harij, kas noticis? - Hermione jautāja.
- Kas tā par bildi? Es taču pagājušogad turnīrā nepiedalījos. Un, kur tad visi pārējie? Kas tas par joku?
- Varbūt, ka tie ir visu laiku labākie spēlētāji? - Hermione prātoja.
- Tad kādēļ tur nav Rona?
- Varbūt, ka tur ir tie, kas iekļuvuši komandā no pirmā kursa? - Rons noburkšķēja.
- Bet kādēļ tad tikai tagad ir gleznu izkāruši?
- Ejam, paskatīsimies tuvāk.
Taču tad viņi izdzidēja soļus. Tā kā bija jau dziļa nakts, negribējās jau pašā sākumā satikt kādu pasniedzēju un iekulties nepatikšanās, tāpēc viņi aizsteidzās uz torni.
- Velns, mēs tā arī nenoskaidrojām, kas par lietu.
- Labi, noskaidrosim to rīt. Bet tagad ejam gulēt.
Taču atkal pavisam blakus atskanēja soļi.
- Tas ir Filčs! - iespiedzās Rons. - Ko lai mēs darām? Mēs nepaspēsim tikt līdz tornim.
- Aiz manis! - Harijs sacīja. Viņš pārskrēja pāri vestibilam un atvēra vienu no slepenajām durvīm, kas veda uz trešo stāvu. Taču, spriežot pēc trokšņa, Filčs neatpalika.
- Mēs esam iekrituši, mūs noķers. Kā mēs izskaidrosim, kāpēc esam jau šeit. - Rons purpināja.
- Pats jau visā esi vainīgs. Vai tad es tevi nebrīdināju, ka navajag ķerties tam biķerim klāt.
- Beidziet strīdēties. Ātri uz vēlējumu istabu. - Harijs iesaucās.
Patiešām, viņi atradās tuvu visvajadzīgākajai istabai skolā, kas ne reizi vien jau bija glābusi viņus no Filča. Viņi ātri iegāja izstabā un pamanīja, ka šoreiz tā ir iekārtota ar mīkstām mēbelēm un uz galda atrodas vakariņas.
- Laikam nāksies nakšņot šeit. Mēs nedrīkstam riskēt, ja jau Filčs pat šonakt neguļ. - Harijs teica.
- Pilnīgi piekrītu. Rīt tiksim ar visu skaidrībā, - atteica Hermione.

Nākošajā rītā.
- Nu, ko. Šodien atbrauks visi pārējie un sāksies skola, kaut arī man gribētos, lai šis mirklis nepienāk, - ierunājās Rons.
- Tu ko? Gribi palikt muļķis, kaut gan pasaulē ir tik daudz jauna un interesanta, ko uzzināt. Labi, iešu uzrakstīt vēstules, bet jūs pošaties.
To pateikusi, viņa aizgāja. Rons un Harijs saskatījās, paraustīja plecus un sekoja pa pēdām. Viņi nokāpa lejā, izgāja ārā un apstājās pie galvenās ieejas. Vilciens jau bija atnācis, kas gan bija dīvaini, jo parasti tas iebrauca dziļā naktī, bet tagad jau testrālu vilktās karietes tuvojās ieejai. Te viņus atkal sastapa Hermione.
- Pūču telpā viss ir savādāk.
- Varbūt, ka Filčs to beidzot ir sakopis!
- Nav smieklīgi un, kādēļ karietes jau ir klāt. Vai tad viņi ir atgriezušies pie vecās tradīcijas, kad skolas vilciens devās ceļā 11 vakarā. Es domāju, ka kopš 1990. gada tas ir atcelts. Ron, mēs taču esam vecākie, kāpēc mums par to neviens nav paziņojis.
- Jā, arī biļetēs nekas nevija rakstīt? Kā tad citi to būs uzzinājuši? Vai izsūtīji vēstules.
- Protams, tikai ar vienu no skolas pūcēm, mūsējo vēl nav. Kaut kā jocīgi. Labi, iesim uz Grifidora koptelpu, pagaidīsim mūsu mantas. Starp citu, kāda ir parole?
- Es domāju, ka tu to zini.
- Tad pajautāsim kādam.
Viņi paskatījās apkārt.
- Tas vairs nav smieklīgi, bet - vai to kādu no audzēkņiem pazīsti? - Harijs jautāja.
- Jauniņos taču neliek uzreiz vecākajos kursos.
- Ziniet, iesim labāk pie Dumidora un uzzināsim, kas šeit notiek.
Un viņi visi trīs devās iekšā Cūkkārpā.
Viņi iegāja skolā un devās uz kāpnēm. Tur jau viņus gaidīja Dumidors.
- Jūs jau esat šeit. Labi, ejam uz manu kabinetu, - viņš pievērsās trijotnei.
- E-e-e. Profesor, jūs labi izskatieties un...
- Visu vēlāk. Sekojiet man, - un viņš piegāja pie gleznas, izvilka no mantijas zizli, norunāja buramvārdus un atvēra slepeno eju. Iegājuši pa to, viņi uzreiz atradās viņa kabinetā.
- Vai jūs man neko negribiet pastāstīt?
Iestājās klusums. Pirmā to pārtrauca Hermione.
- Kādēļ mums nepaziņoja par vilciena atiešānas maiņu un jaunajiem skolniekiem.
Dumidors pasmaidīja un paskatījās uz Hariju.
- Vai tad jūs neinteresē, kas par biķeri glabājās Bleku mājā?
- No kurienes jūs ziniet par biķeri? - jautāja Rons.
- Šis biķeris ir ļoti vecs un bīstams. Tas glabājas Bleku mājā jau ļoti ilgi. Tikai tur tas ir aizsargāts pret ļaunajiem spēkiem. Lieta tāda, ka tas pārvieto burvi, ne tikai telpā, bet arī laikā.
- Tad jau tas nozīmē...
- Pilmīgi pareizi, Greindžeres jaunkundz. Jūs esat nonākuši 20 gadus tālā pagātnē. Un, kā es saprotu, tad biķeri jūs neesat paņēmuši līdzi.
- Nē, profesor.
- Tātad tas ir atgriezies savā vietā, - profesors piecēlās, piegāja pie loga un pagriezās pret trijotni.
- Nu ko, izskatās, ka jums nāksies šeit nedaudz uzkavēties, kamēr es pagatavošu mikstūru, lai atgrieztu jūs atpakaļ. Līdz gada beigām tai vajadzētu būt gatavai. Bet pagaidām jūs mācīsieties kopā ar visiem. Starp citu, kad jūs atkal dosieties prom, visi aizmirsīs, ka jūs esat šeit bijuši.
- Lieliski, - drūmi noteica Harijs, - Tieši par to es vienmēr esmu sapņojis.
Profesor, vai jums priekš mums vēl ir kāda laba vēsts?
- Nesteidzies, nosodīt. Šeit tu varēsi sastapt vecus paziņas. Starp citu, jums nāksies nomainīt uzvārdus. Tagad jūs sauks: Harijs Pārkers, Rons Veslijs un... Greindžeres jaunkundz, jūs nākat no vientiešu ģimenes, par kuriem šeit neviens vēl neko nezina. Jūs varat atstāt savu veco uzvārdu. Bet tagad ejat uz šķirošanas ceremoniju.
- Arī man, kāds liels burvis. Mikstūru vārīs veselu gadu un, kas tie vēl par veciem paziņām? Laikam viņš arī jaunībā ir bijis traks? - sašuta harijs.
Viņi nokāpa uz pirmo stāvu un devās uz Lielo zāli. Tā, kā parasti, bija kŗāšņi izrotātā. Uz brīdi viņiem pat likās, ka nekas nav noticis, taču tad pie viņiem pienāca profesore Maksūra.
- Vai jauniņie?
- Jā...
- Tad ejam man līdzi. Jums jāiziet atlase.
- ATKAL! - Rons ievaidējās.
- Ko nozīmē atkal?! - Maksūra sadusmojās.
- Viņš ar to domā, ka savā skolā mums tāda jau ir bijusi, - Hermione pasteidzās palīgā.
- Tam nav nozīmes. Stāviet un gaidiet, kamēr jūs izsauks.
Pirms viņiem, atlasi izgāja pirmkursnieki. Mazi un nobijušies, viņi stāvēja un trīcēja, no bailēm gaidot savu likteni. Harijs atcerējās savu atlasi un tagad viņam tā būs jāiziet atkal. Ja no šajā reizē Šķirmice viņu tomēr nosūta uz Slīdeni. Iedomājies par to, viņš atkal nobijās kā toreiz.

Свої фан-фіки надсилайте за адресою Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu (бажано українською)
<hpclub.com.ua/menu/fun-fiction.htm>
  • mausns
  • mausns's Avatar
  • Bezsaistē
  • Valdītājs
  • Mīlīga un pūkaina...
  • Ziņojumi: 6973
  • Thank you received: 2
  • Karma: 5
var jau visādi un šitādi
Administrators aizliedzis publiskās rakstīšanas tiesības.
  • Lapa:
  • 1
Moderators: mausns, Seila
Lapas veidošanas laiks: 0.182 sekundes