Nikolajs Gudaņecs - krievu dzejnieks un rakstnieks dzimis Rīgā 1957. gada 17. maijā. 1979. gadā N. Gudaņecs absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1980. gadā izdevniecībā „Liesma” tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums «Автобиография» („Autobiogrāfija”). 1986. gadā klajā nāca viņa dzejoļu krājums «Голубиная книга» („Baložu grāmata”), 1993. gadā – dzejoļu krājums «Крылья тьмы» („Tumsas spārni”). 1982. gadā parādījās pirmās Nikolaja Gudaņeca publikācijas fantastikas žanrā. 1986. gadā viņš kļuva par Latvijas PSR Rakstnieku savienības locekli. N. Gudaņecs aizstāvēja kandidāta disertāciju tēmā dzejošanas māksla. Daudzus gadus Nikolajs Gudaņecs vadīja Latvijas Rakstnieku savienības jauno literātu apvienības krievu nodaļu.

Maniaka Ridlija Skota jaunākā filma, laikam, tiešām nav "Svešais: Derība", jo "Covenant" ir kuģa nosaukums un latviešu valodā parasti tādus netulko, ja vien nav vēsturiska tradīcija, kā piemēram ar "Titāniku".

Kāpēc maniaks? Kā tad citādi nosaukt to visu: atkal kosmiskais kuģis, atkal tā apkalpe iet bojā, tikai apjomi ir vēl lielāki.

Kādas tālas galaktikas citā malā esošas planētas izpētes laikā kosmiskā kuģa "Covenant" ekipāža sastopas ar nepatīkamu atklājumu - vieta, ko sākotnēji uzskatīja par neatklātu paradīzi, realitātē ir bīstama un slēptiem draudiem pilna pasaule, kurā mīt prātam neaptveramais. Vienīgā iespēja izdzīvot - mēģināt aizbēgt no šīs vietas. (No anotācijas.)

Skots apspēlē sev iemīļotās baiļu tēmas: bailes no citplanētiešiem, bailes no ģenētikas un bailes no mākslīgā intelekta. Rezultāts ir mikslis, kur cerību nav.

Es nespēju noticēt, ka kādreiz esmu izlasījusi lielisko stāstu par grāmatām kā lielāko grēku, bet neesmu neko par to rakstījusi! Reja Bredberija sarakstītā grāmata "451 grāds pēc Fārenheita", manuprāt, ir fantastikas žanra klasika. Drīzumā tā nonāks uz ekrāniem jaunā izpildījumā!

1966.gadā pie skatītājiem nonāca franču režisora, franču jaunā viļņa pārstāvja, Fransua Trifo veikums. Šķiet ir pēdējais laiks skatītājiem atgādināt par pasauli, kurā lasīt grāmatas bija nelikumīgi. Romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (angļu valodā "Fahrenheit 451") izdots  1953. gadā. Tajā aprakstīta izdomāta nākotne, kurā ar likumu liegts glabāt un lasīt grāmatas. Likuma ievērošanai izveidota dedzinātāju komanda. Šie cilvēki ir līdzīgi ugunsdzēsējiem, taču dodas iznīcināt grāmatu glabātāju mājokļus, nevis tos glābt. Līdz brīdim, kad viens dumpīgu domu mākts dedzinātājs sāk uzdot jautājumus par sava darba jēgu.

Jānis Ezeriņš (dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres pagasta Kārzdabas "Beiros"[1] (tagad Cesvaines pagasts[2]), miris 1924. gada 24. decembrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks.

1910. gadā beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā, pēc tam strādājis kā skolotājs Lazdonā, Barkavā un Saikavā. 1914. gadā mobilizēts armijā, bet veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tuberkulozes Abhāzijā. No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.

Rakstījis galvenokārt anekdotiskās noveles, darbiem raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Tulkojis nozīmīgus klasikas darbus (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne", vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais"). Saņēmis Kultūras fonda balvu (1923).

https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Ezeriņš_(rakstnieks)

Jāņa Ezeriņa daiļrade

Šī intervija ir Mākslas Akadēmijas studiju procesā veicams uzdevums, kuru, iespējams, publicēs plašākai lasītāju auditorijai.

Intervētāja – studente Monta Ozoliņa.

Piemērus var apskatīt šeit: http://www.studija.lv/?parent=7529&ay=2016_2015

Saruna ar daudzpusīgo personību Ilmāru Biti.

1. Lūdzu, pastāsti par sevi. Kādi bijuši tavi skolas gadi? Kā un kāpēc izlēmi pievērsties arhitektūras studijām? Ar ko nodarbojies šobrīd?

Krievi ir ļoti daudzskaitlīga nācija, līdz ar to arī rakstošo cilvēku viņiem ir daudz. Daļu no tiem tiešām var saukt par rakstniekiem, bet apjomā krietni plašāka ir visādu citādu ārkārtīgi ražīgi rakstošu būtņu plejāde. Ieskatam piedāvāju pavisam nesen (2017.gada maijā) citu autoru blogos izlasītus apskatus par jaunu un komerciāli pietiekami veiksmīgu (it kā) autori, kuru par rakstnieci droši vien varētu nosaukt ar lielu piespiešanos. Interesanti, ka abas recenzijas tapa gandrīz vienlaicīgi, bet viena ar otru nav saistītas.

Par cienījamās autores „Raganu” vispirms uzrakstīja cita rakstniece Anna Valentinova.

„Jūs visi sakāt – nevar spriest par grāmatu no pirmajām lappusēm, vajag ielasīties, saprast sižetu, grāmatas varoņu attīstību, un tā tālāk. Bet es, lūk, atradu tādu šedevru, kur jau no pašas pirmās rindiņas top skaidrs, ka mūsu priekšā atrodas Talants – tieši tā, ar lielo burtu! Tajos gadījumos, kad es redzu, ka grāmatas lasījumu skaits pāris dienu laikā uzlec no 500 līdz piecpadsmit tūkstošiem, es parasti cenšos nobaudīt šo gudrības avotu un, nebaidoties no šī vārda, literatūras ģēniju.

19. maijs, 2017

Kad maija stingrais tvēriens pamazām sāk atlaist, un nu jau varu ievilkt elpu, rodas arī laiks, lai atkal ar lielu lēcienu ielektu grāmatu pasaulē un uzrakstītu par to, kas jau iespēts izlasīt.

"Sindera" ir grāmata, kas jau pirms iznākšanas latviešu valodā, ir pagozējusies dažādos pasaules topos un ieguvusi dižpārdokļa jeb bestsellera statusu. Šī grāmata gan ir tikai pirmā no kopumā četrām Mēness hronikas sērijas grāmatām, tādēļ ar "Sinderu" viss tikai ir sācies.

Ikkatram jau no bērnu dienām ir zināma pasaka par Pelnrušķīti, neganto pamāti un pusmāsām, bet šoreiz tā pārtapusi 21.gadsimta futūristiskā stāstā par kiborgiem, androīdiem un ļaudīm no Mēness planētas. Tiesa, neraugoties uz daudzām fantastikas žanram raksturīgām iezīmēm, stāsts nav pazaudējis savu sirsnīgo būtību - mīlestību, draudzību, pašuzupurēšanos.

Roberts Žanovičs Avotins (Avotiņš? Pēc krievu uzvārdu skaidrojuma Avotins ir latviska uzvārda krieviskojums), kurš 30 gadus bija krievu žurnāla "Tehnika-molodeži", almanaha "Fantastika" mākslinieks uc., un daudz zīmējis arī fantastiku, pēc visa spriežot, vismaz daļēji ir ar latvisku izcelsmi. Viņa meistarība pakāpeniski aug, līdz sasniedz šādu līmeni, ko var redzēt šajā attēlā:

http://zhurnalko.net/images/5/6/56ef7494e1f1d56a7c2b/page0001.jpg

Lūk, ko par mākslinieku saka viens no slavenākajiem fantastiskās literatūras klasiķiem.

„Mans romāns „Paradīzes strūklakas” ir tulkots daudzās valodās, - teica Artūrs Klārks, kurš 1982. gadā viesojās žurnālā „Tehnika – molodeži”. - Daudzi no šiem izdevumiem ir ilustrēti. Taču visvairāk man iekrita dvēselē Roberta Avotina ilustrācijas, kas publicētas jūsu žurnālā. Tās man likās visprecīzākās un ticamākās".

Lietuvas kosmiskie pavadoņi.

LITSAT-1.

LitSat-1 ir Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs ir LituanicaSAT-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā.

Projekta primārais mērķis ir izmēģināt jauna veida pjezoelektrisko orientācijas sistēmu, kas tālāk varētu tikt pārbaudīta nākamajā lidojumā 2015. gadā. Paredzēts, ka LitSat-1 no orbītas translēs trīs sabiedrības balsojumā izvēlētus vārdus lietuviešu valodā.

http://www.litsat1.eu/en/

Iepriekšējo lasiet šeit.

Divi stāsti par mazu bitīti jeb sarežģītais sižeta ceļš vairāk nekā gadsimta garumā.

Bitītes Maijas piedzīvojumi un metamorfozes.

No Vikipēdijas. Nobeigums.

Personāži, kas parādās 1975. gada animācijas seriālā.

https://www.fernsehserien.de/biene-maja-1975/episodenguide

Villijs (vāc. Willi), (angļ. Willy), (jap. ウイリー Uirī) — ar labu dvēseli, slinks un nedaudz skeptisks traniņš, Kasandras jaunkundzes protežē, Maijas labākais draugs un brālēns, kas kopā ar viņu aizbēg no stropa. Izrāda greizsirdību, ja Maija pārāk pievērš uzmanību kādam citam. Oriģinālajā grāmatā neparādās, bet ir viens no galvenajiem varoņiem visos spinofos.