Sadaļa:
Tulkojumi
Zinātnieki no Stenfordas Socioloģisko parādību institūta, veicot psiholingvistisko analīzi apmēram tūkstotim politiski aktīvu cilvēku rakstu darbiem no vairāk, kā divdesmit pasaules valstīm, atklāja tiešu atkarību starp indivīda politiskajiem uzskatiem un viņa intelekta koeficientu. Par materiālu analīzei kalpoja gan publikācijas politisko partiju oficiālajos izdevumos, tā arī pazīstamu žurnālistu avīžu raksti, kas pārstāvēja to vai citu pozīciju. Tāpat tika ņemti pieraksti no autoritāti iemantojušiem blogeriem virknē populāru blogu platformās, tādās kā Facebook, Twitter, Live Journal un Blogpost.
Pētījumu rezultātā paši gudrākie izrādījās liberāļi, kuru IQ vidēji variējās no 125 līdz 155 vienībām. Psihoanalītiķis Kerols Lūiss (Carroll Lewis) par to saka: „Liberāļi ir tie, kuri katru dienu izmanto galvas smadzenes, ar to viņi pozitīvi atšķiras no saviem politiskajiem oponentiem. Skaidrs skats uz apkārtējo īstenību, vēlme izzināt, audzinātība, spēja produktīvi darboties – tas viss viņiem ir raksturīgs lielākā mērā, nekā citiem, tas arī pierāda to, ka liberālisma ideoloģiskajā telpā ir perspektīvi zinātnieki, veiksmīgi uzņēmēji, radošas personības utt., utjpr.”
Otrie pēc liberāļiem nāk konservatori. Viņu vidējais IQ ir no 105 līdz 120. Nedomā, tāpēc ka baidās, - tā viņus raksturo psihoanalīzes speciālists Kerols Lūiss: „Konservatori baidās plašāk izmatot savu saprātu, tāpēc ka viņi ir pārāk reliģiozi, bet brīvdomība, kā zināms, ir viens no pašiem šausmīgākajiem grēkiem. Tieši tāpēc viņu politiskās darbības pamats ir gavēnis, lūgšanas un abortu aizliegšana”.
Aiz konservatoriem nāk sociālisti ar intelekta līmeni no 90 līdz 110. Kerols Lūiss: „Arī sociālisti negatīvi attiecas pret intelektuālu darbību, taču viņiem iemesls ir pilnīgi cits, tā ir nevēlēšanās aktivizēt galvas smadzeņu šūnas garīgas darbības rezultātā. Vienkāršāk sakot, kreisie nedomā, tāpēc ka viņiem negribas, tas arī nav brīnums, jo tieši uz slinkumu ir balstīta visa sociālistiskās ideoloģijas teorija”.
Sarakstu noslēdz valstsvīri, kuriem pētījumu rezultātā ir pats zemākais intelekta līmenis (85-95). „Nedomā, tāpēc ka nav ar ko, - Kerols Lūiss konstatē, dodot visai skaidru psiholoģiskā portreta aprakstu. – Kā vāja rakstura cilvēki, kas nekurnot ir padevīgi priekšniecībai, viņi viegli notic jebkādai informācijai, viņu zināšanas ir ierobežotas, viņi ir nespējīgi uz kaut kādu darbību, viņos viegli rodas naids pret tiem, kas guvuši panākumus pārsvarā ekonomiskajā darbībā, jo pēc viņu domām, tie ir sasnieguši savu labklājību nelikumīgā ceļā.
Tāpat naida objekts nereti ir cilvēki no intelektuālas vides, kas nav brīnums, jo, sarunājoties ar izglītotu cilvēku, etatisma piekritēji jūtas nepilnvērtīgi, kas nekādi nevar neizsaukt aizvainojuma vētru. Apzinoties savu nespēju kaut ko mainīt, pilnīga bezpalīdzība liek viņiem naivi sapņot par stingra autoritatīva līdera atnākšanu, kurš ievedīs valstī kārtību un sodīs visus šos „laupītājus-buržujus” un „utainos inteliģentus”; pirmajiem īpašumi, dabiski, tiks atņemti un „godīgi pārdoti” dotās politiskās idejas piekritējiem”, - noslēgumā saka psihoanalītiķis.
The Washington Post
P.S. Tagad mēģināsim izanalizēt šo rakstu:
Pirmkārt, neviens nenosaka IQ pēc cilvēka rakstu darbiem.
Otrkārt, rakstā nav dota saite uz oriģinālu, bet pēc teksta nav atrodams oriģinālais pētījums.
Treškārt, nav atrodams arī psihoanalītiķis Kerols Lūiss, kurš pēc tik slaveniem secinājumiem noteikti būtu topā – topā ir tikai rakstnieks Lūiss Kerols!
Ceturtkārt, maz ticams, ka amerikāņu psihoanalītiķis savos spriedumos lietos frazeoloģismus no boļševiku terminoloģijas.
Ņemot vērā visu šo, secinu, ka tas ir „feiks”, ar kuriem pilns ir viss internets. Neticiet visam, ko raksta, īpaši, ja neredzat pirmavotu!
P.P. S. Etatisms ir aktīva valsts varas iejaukšanās iedzīvotāju ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, to nosakot un regulējot.