Femuāri - fantāzijas elektroniskie memuāri.

Atmiņas par pagātni

Autors: ils

Rubrika: Rubriku nav 

ils

Atceroties bērnību un to, kāpēc es uz visu mūžu iemīlēju fantastiku, neapšaubāmi savu lomu nospēlēja tas, ka man ļoti patika lasīt un klausīties pasakas, un lasīt es iemācījos vēl nesācis iet skolā. Tieši fantastika mani piesaistīja, kad žurnālā “Zvaigzne” tika nodrukāts I.Jefremova romāns “Andromēdas miglājs”, toreiz izlasīju gan tikai sākumu, jo nākošajā gadā mani vecāki žurnālu nebija abonējuši. Bet ar to pietika, nākošais grūdiens fantastikas literatūrā bija V. Mihailova garstāsts “Sevišķa Nepieciešamība”, un arī filma “Vētru planēta”, kuru 1960-tajos gados regulāri, katru gadu rādīja pa TV. Kaut kad 60-to gadu vidū mums parādījās pirmais televizors KVN. Tas laiks, kad rādīja šo filmu, man bija NOTIKUMS un es pametu visus darbus, lai noskatītos filmu. Filma bija uzņemta 1961. gadā pēc A. Kazanceva tāda paša nosaukuma romāna.


Viena diena vampīra dzīvē...

Autors: Seila

Rubrika: Rubriku nav 

Seila

Viena diena vampīra dzīvē.

Pirmkārt sāksim ar to, ka  darba ar nosaukumu viena diena vampīra dzīvē ir nekorekts, jo vampīri pamatā tomēr dzīvo pa naktīm. Tomēr izlaižot šo neprecizitāti es nolēmu uzrakstīt par vienu “dienu vampīra dzīvē” nedaudz hronoloģiskā un ar humoru ( cerams, ka caurvītā stilā, jo uzskatu, ka pliki un sausi fakti nav interesanti, bet pārāk nopietns stāstījums varētu būt garlaikojošs. Pieņemsim, ka vampīrs, par kuru es rakstu esmu es pati vienu dienu pēc tam, kad uzzināju, ka esmu kļuvusi par vampīru.

21:00 Pamodos. Galva plīst pušu. Šķiet, ka vakar izdzēru nedaudz par daudz vīna. Tas nelietis visu nakti stāstīja par to, ka es esot kaut kāds asinis sūcošs monstrs, kuru sauc vampīrs. Nē es saprotu, ka man skolā mācīja par to, kas ir vampīri, es saprotu, ka pati divas nedēļas meklēju maģiju kā ar šo nelieti, kurš sauc sevi par Drakulu, novākt, bet tagad viņš man sēdēja pretī pie galda un mēģināja iestāstīt, ka es esot slēptais vampīrs, kurš izpaužoties tikai pilnmēness laikā. Joki. Un vispār cik, ir pulkstenis?


Mūžīgā dzīve...

Autors: Seila

Rubrika: Rubriku nav 

Seila

Kā jūs attiecaties pret iespēju dzīvot mūžīgi? Kaut, gan par kādu mūžīgo dzīvi var iet runa, ja pat tie, kuriem it kā vajadzētu dzīvot mūžīgi- beigās izrādās mirstīgi. Nemirstīgie elfi patiesībā nemaz nebija tik nemirstīgi. Un vampīri, kuriem vajadzētu dzīvot mūžīgi, ja vien tie dzers savu upuru asinis. Arī viņus var nogalināt. Katrā pasaulē savādāk, bet lielākajā daļā gadījumu var.

Un tomēr jau gadu tūkstošiem ilgi cilvēkus ir nomocījusi doma par to vai i iespējams dzīvot mūžīgi. Te varētu gari un plaši stāstīt par Sengrieķu, ēģiptiešu, Romiešu un citu tautu nemirstīgajām dievībām, kuras tiek aprakstītas dažādu tautu mītos un varoņteikās.

Vai jūs esat mēģinājuši kādreiz lasīt Bībeli kā interesantu grāmatu nevis kā reliģisku darbu? Viens no pirmajiem literārajiem avotiem, kuros ir runāts par mūžīgās dzīves iespējamību ir tieši Bībele. “Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” Ādamam bija izvēle klausīt Dievu vai neklausīt.  Ja viņš klausīja, tad viņš godāja Dieva likumu un darīja labu Dieva acīs, un Dievs atalgoja viņu ar dzīvību.  Ja viņš neklausītu, ēdot no šī koka, viņš darītu ļaunu Dieva acīs un Dievs viņu sodītu ar nāvi. Un šeit pirmo reizi literatūrā parādās doma par to, ka cilvēks varēja dzīvot mūžīgi, bet par nožēlu vienu reizi iekodies aizliegtajā auglī viņš zaudēja savu nemirstību. Tomēr viņš nezaudēja iespēju dzīvot mūžīgi. Kā to pierāda jaunā derība norādot uz to, ka dieva žēlastība ir milzīga un ikviena dvēsele pēc nāves var cerēt uz mūžīgo dzīvi paradīzē.


LOTR joki 4

Autors: Seila

Rubrika: joki

Seila

Visi dzīro un svin uzvaru pār Sauronu. dzīru laikā izskan jautājums Gendelfam. -Klau- Tad tu esi Pelēkais vai Baltais?
Gendelfs žegodamies atbild:
-Es neesmu pelēks...Ik! Es neesmu balts...Es esmu nekāds...

***
-...Gendelf! Tagad tu esi kļuvis balts!
Atbilžu varianti:
-ES arī pīrsingu esmu uztaisījis. Gribiet, parādīšu?
-Jā, jā...Man šodien ir kāzas. Ielūdzu visus.
-Šoreiz nolēmu savas melnās zeķes izmazgāt atsevišķi no pārējā apģērba...
-Tomēr pamanīji! Nu neko nevar noslēpt no šiem visu redzošajiem elfiem!
-Kamēr es jūs meklēju- mani pavadoņi bija ērgļi...
-Es izmēģināju daudzus līdzekļus, bet uz Balrogu iedarbojās tikai "Taids"
-Nekad nemazgājiet drēbes Galadriēlas spogulī.
-Pasaulē darbojas daudzi vareni spēki...Viens no šiem spēkiem mani iebāza...veļasmašīnā.
-Jā...Tikko biju balts, bet jūs mani dārgie draugi, mani tik ļoti nobiedējāt, ka tagad es esmu Gendelfs baltais ar dzeltenu plankumu. -Nu redziet- esmu jums sniedzis labu piemēru.
 -Aragorn- ko tu teiktu par noskūšanos?
-Vai jūs vispār esat pievērsuši uzmanību tam, ka es esmu atdzīvojies?
-Vakar pakļuvu zem lietus.
-Un jūsuprāt Gendelfs Kailais skanētu labāk?

***
Uzraksts pie Lombarda:
"Dārglietu (Dažādu gredzenu, u.c. lietu) uzpirkšana"
Saurons


***
Orki noķēruši baru gūstekņu un saka:
-Tagad jūs istāstīsiet katrs, kas jūs esat un no kurienes, bet mēs izlemsim kuru apēst pirmo.
Gūstekņi atbild:
-Es esmu Legolas, elfs no zaļajiem mežiem. -Es esmu Gimlijs, rūķis no vientuļā kalna.
-Bet es esmu Jānis Zariņš un es šajā spēlē vispār nepiedalos!!!

***
Viduszeme. Entā paaudze. tankā brauc divi elfi. Viens satraukti saka:
-Orki kaut kur tuvu. Tanks sāk spīdēt.

***
Reiz rūķi atnāca ciemos pie Bilbo un ieraudzīja uz durvīm uzrakstu "Hacker". Viņi tad nu jautā:
-Vai jūs esat "uzlauzējs?"
Un Bilbo viņiem atbildēja.
-Mans Profils ir pūķi. Priekš datoriem pameklējiet internetā.

***
-Nelieti ver vaļā vārtus!!!!-Iesaucās Pipins- Citādi es novilkšu bikses un parādīšu tev Troļļu lāstu....

***
-Kā atšķirt Hobgoblinu no Goblina?
-Hobgoblinam uz kājām aug spalvas.

***
SUPERPIEDĀVĀJUMS.
Tikai pie mums jūs ne tikai bez maksas novājēsiet, bet dāvanā saņemsiet arī gredzenu.
Vietu skaits ierobežots.

Saurons.

***
Ielika Aragorns Faramiram rokās zobenu un ierunājās:
-Faramir, mosties!
Faramirs atvēra acis un vārgā balsī apjautājās:
-Tu mani sauci Valdniek? Es klausos.
-Nu vispār man neko īpašu nevajag.
Apjuka Aragorns...
-Tad kāpēc sauci?-Noburkšķēja Faramirs un nomira.
***
"Gredzenu pavēlnieks" ir ik viena precēta vīrieša dzīves stāsts
Uzvilki gredzenu- esi pazudis
Un tikai uzticamie draugi var tev palīdzēt...

***
Gendelfs:
-Frodo, paņem gredzenu un paskaties vai uz tā ir kaut kas uzrakstīts?
Frodo:
-Jā ir- Made in China.

***
Kurš izdomāja ka Saurons ir melns? Interesanti kādi kļūtu jūs dzīvojot blakus strādājošam vulkānam?

***
Ieraudzījis Galadriēlas spogulī Sarkano aci Frodo šausmās paleca malā.Valdniece pasteidzās viņu nomierināt:
-Nesatraucies, Saurons neko nevar ieraudzīt manos īpašumos. Katru reizi, kad acs parādās es tai uzspļauju un viņa top akla.

***
-Sauron, a Sauron-kāpēc tu esi tik melns un sarkanacains?
-Slims es esmu. Bet vispār patiesībā es esmu balts un pūkains...

***
Gredzena glabātājiem tikai izlikās, ka uzbrukdams orkiem Frodo kliedz: "Uz priekšu Hobiti!!!" Patiesībā viņš kliedza: "Tēvocīt, lūdzu nesit!" Tādā veidā drosmīgais Hobits mānīja ienaidnieku.


Pračetoloģijas jaunumi

Autors: mumins

mumins

Izlabota un papildināta Plakanās pasaules grāmatu lasīšanas shēma.

Pračetoloģijas tests. Es dabūju 40%. Maz, bet tur ir 50 jautājumi. Tagad es esmu seržants Kolons.


AFTER MAN. A ZOOLOGY OF THE FUTURE

Autors: mumins

mumins

„...nākotnes pasaule, ko aprakstījis ceļotājs laikā, kurš pabijis tur un izpētījis tās pasaules faunu. Šādam ceļotājam ir zināmi mūsdienu dzīvnieki un aprakstot nākotnes zvērus viņš var atsaukties uz mums zināmajiem. Stāstījums notiek tagadnes formā un ir it kā adresēts kolēģiem – laika ceļotājiem kuri var doties uz to pašu periodu un pētīt šo pasauli.”

Ilustrācijas no Dugala Diksona grāmatas "Pēc cilvēka. Nākotnes zooloģija".

 


Pasaka par modeli Martu un grūto bauru likteni

Autors: mumins

Rubrika: lomu spēles

mumins

Kaut kā 8. marta esamība šai midzenī netika pamanīta un atspoguļota un velti. Aizkam – stāstiņš par modeli Martu – morāli un ierēdņu algas nesaturošs.

Dzīvoja reiz Galvaspilsētā modele Marta.

Bija gana glīta, par ko viņai pradas kurpītes, luija somiņas, dolčes ūziņas – ko tik bauru dvēselīte vien vēlējās. Bet nevēlējās Marta ne pradu ne citu, viss viņai nemīļš. Uzmostas ar saulīti, ieskatās skapītī un vemj, nav sirdī siltuma. Un tad kā reiz kā ne – nokļuva Marta BDSM forumā. Un satika Marta tur savu likteni. Īpaši Bargo Pavēlnieku no Lieltirzas. Aizjāja Marta uz Lieltirzu un redz – Ī. B. Pavēlnieks sēž tur kā turku ķeizars savā elitārajā BDSM namiņā, visur paklāji, svečturi, meitenes dažādas sakarinātas – arī modeles starp citu. Un saka Īpaši Bargais Martai: „Nav garšas vairs visā šajā BDSM, bet ir vēlēšanās man viena, pēdīgā. Gribu es Martiņ podu-drelli. Nu tur, rociņas kājiņas nogriezt, zobiņus izraut, uz pieres tetovējumus dažādus un mazmājiņā novietot. Lasījis esmu par tādu un stāstus dzirdējis, ka vienam Dižkungam no Saeimas mājas esot – un es vai tad nevaru"?

Un iemīlēja Marta Īpaši Bargo Pavēlnieku no visas sirds un saprata – lūk viņas dzīves taciņa.

 

 

Un nogrieza Martai rokas, tad kājas (ne uzreiz, pa vienai grieza), izrāva zobus pērļainos, kompozītmateriālu, 5 štukas katrs starp citu. Un ietetovēja uz pieres – PODS. Uzlika Martu uz marmora postamenta un iemirdzējās viņas acīs nesarežģīta sievietes laime. Pagāja laiks.

 

 


Uzmanību - ielās Žiguāri!

Autors: mumins

mumins

Žiguārs - tas ir tāds kiborgs, kurš sastāv no maskačkas/zoļika aborigēna un nodrāzta Žiguļa ar vasaras riepām.  Galvā viņam dzīvo Jaguārs un rīkojas ar auto atbilstoši. Pagaidām zināmais pretierocis - izvairīšanās, bet nagi niez pēc ķieģeļa. Tiesa - kur ziemā izrausi :/

Šeit video ar monstra Guru:


Sie noslēpumainie neandertālieši

Autors: Talismans

Rubrika: Rubriku nav 

Talismans

Neandertālieši... Ilgu laiku par cilvēku priekštečiem uzskatīti senči. Gandrīz katram, kurš izdzird vai ierauga šo vārdu, acu priekšā vīzijās parādās sakumpis, spalvām klāts un ar niknu skatienu un spēku apveltīts cilvēkam līdzīgs radījums. Gandrīz viss jau ta arī būtu, ja nebūtu dazu, visai svarīgu jautājumu. Piemēram, no kurienes neandertālieši parādījās, kapēc tie pazuda, kā viņi spēja sazināties, un vēl daudzi citi.
Vēl tālajos 20. gadsimta 80. gados neandertāliešu ideja bija diezgan vienkarša. Nokāpa pertiķi no koka, atrada nūju, ar ko kaimiņu pērtiķim iedot pa galvu, ja ābolu nevēlējas atdot un partapa par homo habilis. Tas ir, par cilvēku prasmigo. Sagribēja šo ābolu uzdāvināt savai vienīgajai, bet tā paķēra nūju, sadeva pašam pa galvu un aiztrieca medīt mamutus un nesenais habilis pārtapa par homo neanderthalensis, jeb par jau sākumā pieminēto neandertālieti. Diemžēl mamuti visi drīz vien bija nogalināti un nācās savādāk savai vienīgajai pielabinaties - mūsu priekštecis iemācījās skaisti staigāt uz pārtapa par homo erectus, ko varētu tulkot kā cilvēks stāvusstaigājošais. Un rezultāts ilgi nelika sevi gaidīt - dŗiz vien pasaulē tika laists pirmais homo sapiens, tas ir, cilvēks saprātīgais (lai gan par to vēl varētu srīdēties, ņemot vērā, kādus meslus pa šiem gadiem tas savārījis, bet ta jau ir tēma citam rakstam). Viss, ķēde noslēgusies. Vismaz tā domāja to gadu un agrākie zinātnieki.
Un tad parādījās ģenētiķi. Ar visām savām kolbām un pincetēm.
No sākuma viņi klusām ķimerējās ar saviem rīsa graudiem un arbūziem, bet drīz vien ķērās klāt visam, kas kustējās un kas jau sen bija pārstājis kustēties. Pie pēdējiem piederēja arī neandertālieši. Un te nu parādījās pats interesantākais un divainākais.
Izrādījās, ka neandertaliešu DNK paraugiem nav nekādas līdzības ar mūsdienu cilvēkiem un pērtiķveidīgajiem. Vēl jo vairāk - tie nebija līdzīgi nevienam uz Zemes dzīvojošam dzivniekam. Ja ņem līdzībās, tad Zemes iemītniekus var salīdzināt ar vienu lielu puzli, kurā visi gabaliņi atbilst un kopā veido lielu attēlu, bet neandertāliešus - ar no pavisam nezināmas puzles gabaliņiem, kuri nekur gatavajā Zemes attelā neiederās.
Tas zinātnes pasaulei bija šoks, no kura tā labu laiku nevarēja atiet. Testi tika veikti atkal un atkal, dažādās vietās, bet rezultāts nemainījās. No šākuma pat centās šos "nepareizos" testus neievērot, bet ar laiku palika pavisam grūti tos noslēpt. Tagad tas ir mainījies, bet joprojām paliek atklāts jautājums, no kurienes neandertālieši 300'000 gadu atpakaļ uzradās un kāpēc aptuveni 25'000 gadu atpakaļ pazuda. Visu šo laiku bija veiksmīgi dzīvojuši, iedzīvojušies dabā un pat sākuši attīstīt sazināšanos ar balss palīdzību un... še tev, izmira.
Vispazīstamškš hipotēze vēsta, ka neandertālieši bija attīstījuši savas iemaņas tikai lielo zvēru - mamutu, alu lāču, gigantisko briežu - medībās un pec to aiziešanas pazaudēja galveno iztikas avotu. Nu bet paliek neatbildēts, kāpēc viņi negāja prom kopā ar šiem dzīvniekiem, kad ledus sasalums sāka atkāpties bet ņēma un izmira pirms laika. Mana skatījumā tas nav arguments, ta ir tikai zinātnieku atruna, jo citas hipotēzes nevēlas pieņemt. Tās pat lāgā netiek skatītas, jo tad, ka jau daudzās jomās, kuras skar seno vēsturi, pec to atzīšanas šo pašu vēsturi nāktos pārrakstīt. Bet nu to jau nevar pieļaut, vismaz tā domā vēstures zinātņu lielie buki.
Man šaja ziņa ir vieglāk. Ne man ir kāds zinātniskais grāds, ne ari zinātniskās stipendijas, par kurām būtu jauztraucas un jārunā tas, kas vispārpieņemts. Un man nav jāatkarto šis visas muļķības, es varu izteikt savas hipotēzes. Protams, varu kļūdīties, bet īstenībā jau no tā nav pasargāts neviens, kurš vēlas kaut ko izzināt.
Mana hipotēze ir gaužām vienkārša un balstīta pārsvarā uz alternatīvās vēstures garandu darbiem, bet ne mehāniski tos atkārtojot.
Riņķoja mūsu dzimtā Zemīte apkārt savai Saulei un uz tās jau bija paradījusies dzīvība (kādā veidā, tajaus ir cits jautājums). Un bija diezgan labi attīstījusies, jau pērtiķveidīgie sen bija parādījušies. Un ieradās šeit tā saucamiem, citplanētieši, lai izpētītu šo zemi un iespējamību to pārvērst par savu koloniju. Lai to paveiktu, bija nepieciešami lieli darbi, fiziski, bet tādu resursu citplanētiešiem nebija. Uz Zemes vēl nedzīvoja saprātīgas būtnes, kuras varēja pārvērst par melno darbaspēku jeb vergiem.
Citplanētieši izeju atrada, pārceļot uz jaunatklāto planētu iezemiešus no citas zvaigžņu sistēmas. Iespējams, sākumā atveda dažus desmitus, izveidoja tādu kā nometni, kur tie pamazām savairojās. Citplanētiešiem, ja reiz bija tādu gaisa gabalu lidojuši līdz šai planētai, daži desmiti gadu, kamēr jaundzimušie vergi paaugās, lielu lomu nespēlēja. Un tad šo bezmaksas darbaspēku pielika pie darba. Lai ari šie atvestie varēja būt ar pietiekami augstu kultūru, pēc vairākām paaudzēm pilnīgā izolācijā tie to varēja pazaudēt. Lidz pat valodas pazaudēšanai, ja tās izmantošana tika mākslīgi ierobežota.
Kad šie vergi vairs nebija vajadzīgi, tos vienkārši atlaida uz visām četrām debesu pusēm, kā rezultātā uz Zemes pēkšņi parādījās neandertālieši. Iespējams, ka arī kādi no neparastajiem tā laika dzīvniekiem (zobenzobu tīģeris, divragu spalvainais degunradzis, u.c.) tika ievesti un ar laiku izmira.
Turpinajums sekos...


Viltus demokrātija?

Autors: mausns

Rubrika: politika

mausns

Oskara Lūša raksts portālā apollo.lv. Nu ļoti sasaucas ar Torqemadas un Talismana femuāru ierakstiem.

20.februārī notika domubiedru grupas «KOPA» organizētā konference «LATVIJAS NĀKOTNE. MŪSU ATBILDĪBA UN LĪDZDALĪBA. Gatavojamies 10. Saeimas vēlēšanām». 

Konferenci atklāja namatēvs – RTU rektors I.Knēts, bet jau kā nākamais uzstājās tautā mīlētais režisors Jānis Streičs, kura runas vadmotīvs mani šokēja. J.Streičs minēja, ka ir jāatmet jebkādas ilūzijas un naivums, ka politiķi var būt godīgi. Vēl traģiskāk – godīgumu taču nevarot izmērīt, atšķirībā no svara un citām «mērāmām kategorijām». Godājamā režisora daiļradi neviens neapstrīd, tomēr šāda nostāja pret politiķiem ir apšaubāma.