ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

19. maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar jauno rakstnieci Lauru Vilku, tetraloģijas "Apakšzemes leģendas" autori. Uzreiz rodas jautājums: kāpēc tetraloģija, ja ir iznākušas tikai trīs grāmatas? Par to vēlāk no intervijas ar rakstnieci, kas sevi sauc par Lauru Otro, jo ir arī viņas draudzene, rakstniece Laura Dreiže.

Ja parasti rakstnieku iedomājas, kā vecāku cilvēku, tad šis nav tas gadījums. Laura ir jauna un arī rakstīt nopietnāk sāka 13 gadu vecumā. Tāpēc tas var kalpot par uzmundrinājumu, nekad nav par agru sākt rakstīt, ja sirds to vēlas. Laikam jau visiem ir bijušas domas par to, ka būtu lieliski atrasties kādā vietā, kas nelīdzinātos mūsu pasaulei. Bieži tas ir kādas filmas vai grāmatas iespaidā. Arī laura bērnībā ļāvās fantāzijas viļņiem, lai gan liela lasītāja nebija. Tomēr visas viņas fantāzijas prasīt prasījās tās izlikt uz papīra. Tā viņa sāka rakstīt savu pirmo grāmatu - par pokemoniem. Taču, kad TV beidza raidīt oriģinālo sēriju, arī fantāzija apsīka. Taču tad sāka iznākt grāmatas par Hariju Poteru. Par Potera fani Laura ir palikusi arī līdz šim.

Tags: rakstnieki

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Pienāca laiks ikgadējam Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības pasākumam LatCon. Šogad tas otro reizi notika Rīgas Centrālās bibliotēkas viesmīlīgajās telpās un ir cerība, ka mūsu sarīkojuma klejojumu gadi ir beigušies un nākošgad, un pēc tam tas atkal varēs notikt tepat.

Saskaņā ar bibliotēkas darba grafiku pasākums tika sadalīts divās dienās: piektdienas (21. aprīļa) vakarā un sestdienā (22. aprīlī), kad varējām iespēt ko vairāk. Pirmajā vakarā tika nolasītas trīs lekcijas. Divas no tām izrādījās manējās. Pirmajā stāstīju par tādu fantastikas literatūras apakšžanru kā stīmpanks jeb, kā to latviskāk dēvē - par tvaika panku. Centos izstāstīt par tā saknēm un rašanos no pirmsākumiem līdz mūsu dienām, nobeidzot ar nozīmīgākiem mūsdienu darbiem. Stīmpanks ir fantastikas paveids, kas izmanto pieņēmumu, ka 19. gadsimtā attīstās tvaika mašīnu tehnoloģijas, bet iekšdedzes dzinēji un elektrība paliek neizzināti. Tas ļauj arī stīmpanku rakstīt kā postapokaliptisku fantastiku, vai vispār veidot alternatīvas pasaules šādu tehnoloģiju garā. Tomēr pamatā rakstnieki izvēlas attēlot Viktorijas laikmeta Britāniju vai pat tikai Londonu alternatīvās vēstures garā.

Tags: sanāksmes

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

2017. gada 13. aprīlī Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika rakstnieces-fantastes Lauras Dreižes mācību lekcija "No idejas līdz grāmatai", kur viņa pastāstīja par to, kā cilvēks, kurš vēlas uzrakstīt grāmatu, var to izdarīt.

Stāstot par pašas, kā rakstnieces, pieredzi, autore sanākušai publikai; divām skolēnu klasēm un vēl citiem interesentiem sākumā stāstīja, kas vispār ir fantastiskā literatūra un divi no tās pamatžanriem. Vispirms stāstot par pašas iemīļotāko fantāzijas žanru. Autore iedala fantāziju pēc ģeogrāfiskā principa. Pirmā fantāzijas darbu grupa ir darbi, kur notikumi norisinās pilnībā fantastiskā pasaulē, kurai nav nekāda piesaiste ar mūsu pasauli. Klasisks piemērs - Tolkina "Gredzenu pavēlnieks" ar tās Viduszemi. Piebildīšu, ka Tolkina paplašinātajā Visumā Viduszeme tomēr it kā uzslāņojas "pirmsplūdu" aizlaiku Eiropai. "Pavēlniekā" patiešām nekādas piesaistes ar mūsu pasauli nav. Otrais fantāzijas novirziens ir tāds, ka fantāzijas un mūsu pasaules it kā pastāv paralēli un notikumi sāk attīstīties tad, kad viens vai vairāki cilvēki no mūsu pasaules nokļūst fantāzijas zemē, kā tas notiek Lūisa "Nārnijas hronikās". Trešais novirziens jau paredz fantāzijas zemes saplūšanu ar mūsu pasauli, kad tās personāži darbojas gan tur, gan te. Protams, ka lielisks piemērs ir "Harijs Poters". Pēdējais fantāzijas novirziens ir tāds, ka darbība pilnībā notiek mūsu pasaulē. Šeit, bez šaubām, var atcerēties "Krēslas" sāgu.

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

2017. gada 24. janvāra saruna Centrālajā bibliotēkā.

Par minēto tēmu stāstīja redaktore Bārbala Simsone, sarunu ievadīja rakstniece Laura Dreiže.

Tātad jūs esat uzrakstījis romānu, gribat, lai to izdod grāmatā. Kas būtu jādara tālāk?

Bibliotēkā bija sanākuši cilvēki, kas raksta. "Zvaigznes ABC" redakcijas vadītāja un arī redaktore Bārbala Simsone sāk savu stāstu par to, kā top grāmatas. Tas ir process, ko var izstāstīt divās stundās, ja stāsta sīki. Taču Bārbala sola pastāstīt īsāk.

Autori ir visādi: daži vēl joprojām sūta ar roku rakstītus manuskriptus, arī mašīnrakstā. Tas tomēr ir pirmais paņēmiens, kā redaktoru nokaitināt, jo mūsdienās labākais paņēmiens ir sūtīt savu garadarbu digitālā veidā. Vislabāk - Word formātā. Noteikti būtu vēlama pavadvēstule, kurā pastāstiet, kas esat jūs, kas ir jūsu darbs. Daži autori baidās, ka viņu darbus kāds "nospers". Izdevniecības Latvijā nav tik daudz, lai kāds censtos būt tik nejauks.

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Ceturtdien, 19. janvārī, plkst. 14.50 Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa aicināja uz cikla „Autors meklē lasītāju, lasītājs - autoru” 2017. gada pirmo tikšanās reizi. Ciemos bija rakstniece Ilze Liliāna Millere.

Pasākums notika Dzejas lasītavā, Brīvības ielā 49/53, 7. stāvā. Vismaz sākās tur, mazā telpa bija pārpildīta, taču pēc kādām minūtēm desmit-piecpadsmit skolotājas uz tikšanos atveda vēl vienu klasi un steigšus vajadzēja izdomāt risinājumu. Par laimi 2. stāvā nekādi pasākumi nenotika un visi pārcēlāmies uz turieni.

Sākumā Ilze Liliāna Millere, kuru mēs sākumā pazinām ar uzvārdu Muižzemniece pastāstīja par savām sarakstītajām grāmatām. Pirmo, mazo grāmatiņu viņa bija sarakstījusi 9 gadu vecumā. Pareizāk sakot, pasaciņu, kas viņas vecākiem tā iepatikās, ka viņi nolēma, jāizdod. Taču tiklīdz izdevniecības uzzināja, ka to sarakstījusi maza meitenīte, atmeta atpakaļ nelasot. Tomēr grāmatu viena izdevniecība ("Jumava") riskēja publicēt un pēc gada nācās drukāt "Mazā Eņģelīša" papildus metienu, tad arī fakti par autori tapa zināmi.

Подробнее...