Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Eleonora Ratkēviča (1961. g. 18. jūlijā Rīgā) –   fantāzijas žanra rakstniece.

Eleonora Ratkēviča ir dzimusi Rīgā.   Beigusi Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, strādājusi par nodaļas redaktori Zinātniski tehniskajā bibliotēkā, bijusi jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Rīgas Medicīnas institūtā un strādājusi arī skolā par skolotāju.

Par savu jaunību Eleonora Ratkēviča vēlāk rakstīja savā autobiogrāfijā: “... biju uzskaitē Rīgas Kinostudijas masu skatu dalībnieku grupā, nodarbojos ar karatē, mācījos svešvalodas, bija milzum daudz vēl citu interesantu lietu, lasīju ķīniešu un japāņu klasisko literatūru un darbus filozofijā (visu, ko vien tulkojumos varēja dabūt), piedalījos mākslinieciskajā pašdarbībā, mēģināju gleznot...”

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Sergejs Minclovs (1870–1933) ir pazīstams kā daudzu vēsturisku romānu autors.

Lielāko krievu grāmatnieku vidū XX gadsimta sākumā Sergejs Rudolfovičs Minclovs ieņem goda vietu. Viņa literārais mantojums ir ievērojams un vēl maz pētīts. Mūsu laikabiedriem S. R. Minclovs ir pazīstams galvenokārt kā fundamentālā bibliogrāfiskā darba „Piezīmju, atmiņu, vēstuļu un ceļojumu, kas attiecas uz Krievijas vēsturi un nodrukātu krievu valodā, apskats”; pārējie viņa košās un daudzpusīgās personības aspekti ir palikuši ēnā.

Minclovs piedzima ģimenē ar senām un stabilām bibliofilu tradīcijām. Viņa vectēvs R. I. Minclovs, dzimis Kēnigsbergā, bija pazīstams krievu vēsturnieks un XIX gadsimta vidus bibliogrāfs. Pēterburgas Publiskās bibliotēkas līdzstrādnieks, autors pirmajam ceļvedim pa tās fondiem (1872), autors fundamentālajam bibliogrāfiskajam rādītājam „Pēteris Lielais ārzemju literatūrā” (1872). Tomēr sākumā Sergejam Rudolfovičam bija paredzēta militāra vai ierēdņa karjera. Cara armijas virsnieka liktenis viņu nesaista. Viņš agri atvaļinās no dienesta. Tālāk mēs viņu redzam muitnieka, žurnālista, zemstes darbinieka, provinciālās arheogrāfiskās komisijas līdzstrādnieka lomā. Ceļojumu, jaunu iespaidu kāre pamudina izstaigāt un izbraukt visu Krieviju, iekļūstot pat pašos nomaļākos, „lāču” kaktos. Tieksme pēc eksotikas galu galā izspēlē ar viņu ļaunu joku. Pirmā pasaules kara laikā Minclovs ir krievu kara avīzes redaktors Trapezundā – un paliek atgriezts no dzimtenes. Atlikušo dzīves daļu viņš pavada Rīgā, iztiekot no gadījuma rakstura literāriem darbiem, ciešot trūkumu un postu. Rīgas vientuļnieka domas pastāvīgi atgriežas pie sirdij mīļajām atmiņām par tālajiem draugiem, pie ceļojumiem pa milzīgās Krievijas plašumiem. Vienīgā saiste starp tagadni un pagātni viņam paliek grāmatas...

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Holandiešu māksliniece Margrieta van Brēvorta (Margriet van Breevoort) ir ieguvusi popularitāti ar savām dīvainajām skulptūrām. Par to var pārliecināties viņa mājas lapā: https://margrietvanbreevoort.nl/work.html

Taču īpašu popularitāti interneta vidē ir ieguvusi viņas figūra Homunculus Loxodontus. Fotošopā tā klejo pa tūkstošiem foto. Īpaši populārs šis radījums ir arī Krievijā, kur to nokristījuši vārdā "Žduns", nosacīti to varētu iztulkot kā "Gaidulis". Tas ir, būtne, kas kaut ko gaida. Vispār jau ļoti precīzi.

Tēls izrādījies tik zīmīgs, ka pat slavenā krievu keramikas firma no Gžeļas ir sākusi izlaist "Žduna" figūriņas. Šeit varonis ir nosaukts par "Gždunu". http://www.vecherka.ee/798005/gzhdun-gzhel-vypustila-keramicheskogo-zhduna

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Divi stāsti par mazu bitīti jeb sarežģītais sižeta ceļš vairāk nekā gadsimta garumā.

Viltus politkorektums un vēlēšanās aizliegt bitīti Maiju.

Autors Igors Bukers.

Miljoniem bērnu visā pasaulē jancīgās bites Maijas un viņas labākā drauga Villija piedzīvojumi ir viena no pašām mīļākajām animācijas filmām. Vēl pieaugušo pasaules nesabojātajiem bērniem abi varoņi savā ziņā ir ideāls. Tāda paša nosaukuma bestsellera personāži ir visādā ziņā lieliski un tādi, kam vērts līdzināties, tikai ne cilvēks, kurš tos ir izdomājis. Rakstnieku arī agrāk apvainoja, piemēram, par militārisma ideju propagandētāju. Tagad ir vēl trakāk – „biškopim” ir uzlikts zvērināta antisemīta zīmogs.

Pasaka „Bitīte maija un viņas piedzīvojumi” (Die Biene Maja und ihre Abenteuer) vēsta par jaunu bitīti vārdā Maija, kura, nobijusies no vienmuļās, ikdienišķās darba bites dzīves, ko viņai gatavo strops, nolemj, ka viņa ir radīta kaut kam priecīgākam, un aizlido no stropa pretī lielās pasaules piedzīvojumiem un briesmām. Kad Maija uzzina, ka viņas dzimtajām mājām draud ienaidnieku uzbrukums, viņa atgriežas, lai brīdinātu savus radiniekus un glābtu stropu. Sugas brāļi viņai piedod, un viņa kļūst par cienījamu bišu sabiedrības locekli. 

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Mūsu dienu klasifikācijā formāli par Lielo balvu sacensībām tiek uzskatītas spēcīgāko sacīkšu auto sacensības, kur trase kopgarums ir lielāks par 300 km jeb 190 jūdzes. Tomēr to ieviesa tikai sākoties 1. formulas sacīkstēm. Vienīgais izņēmums ir Monako Lielās balvas izcīņa, kur trases garums ir tikai 260,286 km. Pirms tam distanču garumi bija visdažādākie. Par pirmajām oficiālajām Lielās balvas sacīkstēm uzskata Francijas Lielo balvu 1906. gada 26. - 27. jūnijā. Dažos angļu valodas avotos par pirmo Lielo balvu uzskata 1901. gada sacīkstes - Pau Grand Prix. Taču sacīkstes sauca Circuit du Sud-Ouest. Te trasē pa pilsētas ielām startēja trīs dažādu automašīnu klases. Par Lielo balvu sauca pašas balvas, nevis sacīkstes.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Apskati

Sakss Romers ir angļu rakstnieka Artūra Henrija Sārsfīlda Vorda (Arthur Henry Sarsfield Ward) pseidonīms. Rakstnieks dzimis 1883. gada 15. februārī, Birmingēmā, Lielbritānijā - miris 1959. gada 1. jūnijā, Vaitpleinsā, Ņujorkas pavalstī, ASV. Publicējies arī ar pseidonīmu Maikls Fjurijs (Michael Furey).

Visvairāk pazīstams ar asa sižeta romānu sēriju par doktoru Fu Manču.

Artūrs Vords ir dzimis strādnieku ģimenē. Sākotnēji viņš savu karjeru saista ar ierēdniecību, taču tad kļūst par pilna laika rakstnieku.

Lasīt tālāk...