ils

Autora "lasīšana" Nacionālajā bibliotēkā, 2017. gada 3. februārī.

Ko rakstnieks iegūst, uzrakstot grāmatu? Rakstnieks raksta par to, kas viņam ir svarīgi. Kad grāmata nonāk pie lasītāja, viņam ir iespēja pārliecināties, cik cilvēkiem liekas svarīgas arī autora domas, tad rodas sajūta, ka tu vairs neesi tāds viens. Tieši tas pats attiecas arī uz tikšanos ar citiem rakstniekiem šajā žanrā. Tu saproti, ka neesi viena tāda pati „dīvaine”. Tā ir kopības sajūta, gluži kā ģimenei. Nav tā, ka esam konkurenti, kas viens otram pārgrauzīs rīkli, lai aizskrietu otram priekšā, aizliktu priekšā kāju. Viņai apkārt ir draudzīgi kolēģi, ar kuriem vienmēr var parunāt.

Lasīt tālāk...

ils

Ķīnas Mūri cēla 1700 gadus, ar to saistās daudzas leģendas. Filmā ir stāstīta viena no tām. Vismaz tā saka pašā filmā. Tātad - notikumi risinās Viduslaikos, kad Ķīna Eiropai bija eksotiska, tāla zeme ar daudziem noslēpumiem. Viens no tiem - melnais pulveris, kura pagatavošanas noslēpumu, līdz ar citiem noslēpumiem, Ķīna sargā kā acuraugu. Uz turieni dodas it kā tirgotāju karavāna ar mērķi šo noslēpumu iegūt. Ceļš ir grūts: ceļa grūtības, mežonīgu cilšu uzbrukumi un noslēpums, kāpēc ir uzbūvēts Lielais Mūris. Rezultātā, līdz Ķīnai nokļūst tikai divi. Nokļūst tieši brīdī, kad beigušies kārtējā sešdesmitgade, kad Ķīnai no ziemeļiem brūk virsū retro-svešo bari. Tieši tāpēc arī ir uzcelts mūris. Abiem eiropiešiem nākas izvēlēties: palikt ķīniešu cietumā vai piedalīties mūra aizstāvēšanā. Vismaz uzreiz nogalināti viņi netiek. Figūras uz šaha lauciņa ir izvietotas.

Rubrikas: kino kritika

Lasīt tālāk...

ils

Autora "lasīšana" Nacionālajā bibliotēkā, 2017. gada 3. februārī.

Viņas apzinātās dzīves laiks, sākot no bērnības, ir saistīts ar grāmatām. Liela loma tam saistījās arī ar to, ka viņa bija visai spītīga, neparko nevēlējās darīt to, kas viņai nepatika. Taču viņas māte izgudroja viltīgu gājienu: palasīs priekšā grāmatu, kamēr meita zīmēs nīsto, mājas darbā uzdoto. Izrādījās, ka šī grāmata bija "Gredzenu pavēlnieks". Tās bija pilnais teksta variants un meitene tā aizrāvās, ka pat nepamanīja, kad uzdoto bija uzzīmējusi. Viņa bija gatava kaut visai klasei zīmēt, lai tikai varētu klausīties Tolkina romānu. Tā, lasot priekšā grāmatu, meitai pildot mājas darbus, tika izlasīts viss "Gredzenu pavēlnieks" un tagad tā ir Lauras mīļākā grāmata, ko viņa pārlasa katru gadu. Kad citiem jau bija pilnīgi apnikusi šī regulārā grāmatas pārlasīšana, tika lasītas arī citas grāmatas, bet Laurai interesēja, kas varētu ar varoņiem notikt tālāk. Iemācījusies rakstīt, viņa ķērās pie "Gredzenu pavēlnieka" turpinājuma. Kaut kur vēl mājās glabājas šis viņas pirmais mēģinājums kaut ko uzrakstīt. Pēc tam nāca "apsēstība" ar Hariju Poteru. Viņa skrēja no rītiem pie pastkastītes, cerot, ka tur būs aicinājums braukt uz Cūkkārpu. Tad viņa rakstīja turpinājumus Potera piedzīvojumiem, līdz 11 gadu vecumā, pirmo reizi viņa iesāka rakstīt pati savu darbu. Viņa bija iespaidojusies no franču rakstnieces Flāvijas Bužores (Flavia Bujor), lasot un uzzinot, ka viņa pirmo grāmatu izdevusi, būdama pusaudze. Ja viņa 12 gadu vecumā var uzrakstīt grāmatu, ko pēc tam tulko kādās divdesmit valodās, kāpēc to nevar Laura? Viņa sāka rakstīt, turklāt nevis kādu īsāku stāstu, bet uzreiz - romānu. Tajā laikā viņai vēl nebija nekādu profesionālu zināšanu par rakstniecību, nezināja, kā veidot stāstījuma kompozīciju utt. Viņas idejas pašai pēc nedēļas vairs nelikās tik svaigas, tāpēc rakstīšana sākās no jauna. Tomēr tas bija ceļš līdz pirmās, īstās grāmatas sarakstīšanai. Protams, ja nebūtu bijusi laimīga sakritība, iespējams, būtu viss iegrozījies savādāk. "Pūķa dziesmu" viņa rakstīja vairākus gadus un būtu rakstījusi vēl. Viņa uzzināja par konkursu, ko tajā gadā pirmo reizi rīkoja izdevniecība "Zvaigzne ABC". Literatūras konkurss bērnu un jauniešu grāmatām sākumā likās neaizsniedzams, ko tāds skuķis no skolas sola var likt pretī droši vien jau zināmiem autoriem. Taču romāns jau bija tuvu beigām. Arī ģimene viņu pabakstīja, nekas briesmīgs taču nenotiks, ja piedalīsies. Tā nu viņa sasparojās, jo vēlēšanās ieraudzīt savu grāmatu bija liela. Viņa pabeidza grāmatu, salaboja, ievadīja tekstu datora. Laura raksta ar roku kladēs, tā viņai ir labāk, bet izdevniecības nav priecīgas, ja viņām iesniedz ar roku rakstītus darbus.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

ils

Džeimss Vaits piedzima 1928. gada 7. aprīlī Belfāstā (Ziemeļīrijā). Tur pat, dumpīgajā Apvienotās Karalistes provincē, viņš pabeidza sākumā sākuma, bet pēc tam vidusskolu (ar tehnisko novirzienu), pēc tam viņš sāka strādāt. Sākumā kā vienkāršs pārdevējs, tad izauga līdz vecākajam menedžerim apģērbu veikalos un šūšanas ateljē. No 1966. gada līdz 1984. gadam viņš kalpoja vietējā aviobūves firmā, galvenokārt nodarbojoties ar reklāmu.

Vaita pirmais stāsts — «Assisted Passage» — tika publicēts 1953. gadā. Taču slavu viņam, protams, atnesa darbu cikls par gigantisku kosmisko hospitāli, ciklu apvienoja viens varonis, doktors Konvejs. Tā ir ciklopisku izmēru būve kosmosā, kas sadalīta 384 „klājos”, karājas kaut kur galaktikas nomalē, un zināmā mērā pati pārstāv apdzīvotu galaktiku, tāpēc ka eksotiskākus pacientus vēl nav saticis neviens ārsts literatūras vēsturē! 1

Lasīt tālāk...

ils

Valodnieks un žurnālists I. Valerjans iepazīstina klausītājus ar unikālu pētījumu par latgaļu un latviešu valodu apbrīnojamo leksiski semantisko līdzību ar Indijas vēdu valodu Sanskritu.

I.Valerjana sastādītā Sanskrita-latgaļu-latviešu salīdzinošā vārdnīca ietver gandrīz 5000 vārdus, kas šodien Latvijā tiek izrunāti gandrīz tā vai tieši tāpat, kā pirms 4000 gadiem Indijā, un nozīmē ļoti tuvus vai tieši tos pašus jēdzienus. Tik lielas līdzības ar Sanskritu nav nevienai Rietumeiropas valodai, ieskaitot latīņu un grieķu. Šis fakts liecina par baltu valodu un tautu nenovēŗtēto vai speciāli slēpjamo senatnīgumu un izvirza ultimātu vēsturiskajai dogmai par Eiropas civilizācijas eirocentrisko attīstību.

Rubrikas: zinātne

Lasīt tālāk...

Erma

Olga Gromiko ir dzimusi Ukrainā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Jau bērnībā viņas ģimene pārcēlās uz Baltkrieviju, kur Olga Gromiko beidza universitāti kā mikrobiologs, un kādu brīdi pat strādāja specialitātē. Viņa arī šobrīd dzīvo Minskā, ir Baltkrievijas pilsone un raksta krievu valodā.

Olga Gromiko starp krieviski lasošajiem ir ārkārtīgi populāra autore, ar ļoti plašu cienītāju loku. Vienlaikus viņa ir arī ļoti ražīgi rakstoša autore, kura tikusi regulāri publicēta, sākot jau no 2003.gada.

Lielākoties autore rakstījusi humoristiskās fantāzijas žanrā, bet viņas spalvai pieder arī ne viens vien dzejolis, lai gan tie viņai nav īpaši populāri. Pilnu viņas darbu sarakstu nemaz neminēšu, jo tas aizņemtu pārāk daudz vietas. Bet pirmie iznākušie darbi viņai bija „Belorijas ciklā” sērijā „Ragana” („Ведьма”). Tas sastāvēja no četrām sižetiski saistītām grāmatām „Profesija: ragana” („Профессия: ведьма”), „Ragana-sargātāja” („Ведьма-хранительница”), „Virsragana” („Верховная Ведьма”), „Raganas stāsti” („Ведьмины байки”). Ar šo sēriju tematiski saistītas vēl divas grāmatas „Uzticamie ienaidnieki” („Верные враги”) un „Belorijas hronikas” („Белорские хроники”). Vēl te varētu pieskaitīt arī dažādus atsevišķus stāstus par un ap jau apskatītajiem varoņiem.

Lasīt tālāk...

mausns

Top of Form

Bottom of Form

Top of Form

Bottom of Form

16.janvāris 2017  

Pēc aktrises Kerijas Fišeres nāves kinostudija "Disney" digitāli neatdzīvinās viņas tēloto princesi Leju nākamajās "Star Wars" ("Zvaigžņu kari") filmās, apstiprinājusi kinostudija.

image001

Kerija Fišere kļuva par pasaules zvaigzni, tēlojot nemiernieku cīnītāju princesi Leju sākotnējā "Zvaigžņu karu" triloģijā.

Fišere aizgāja no dzīves 27.decembrī 60 gadu vecumā pēc sirdstriekas lidmašīnā.

Rubrikas: kino aktieri

Lasīt tālāk...