Sadaļa:
Apskati
Nikolajs Gudaņecs - krievu dzejnieks un rakstnieks dzimis Rīgā 1957. gada 17. maijā. 1979. gadā N. Gudaņecs absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1980. gadā izdevniecībā „Liesma” tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums «Автобиография» („Autobiogrāfija”). 1986. gadā klajā nāca viņa dzejoļu krājums «Голубиная книга» („Baložu grāmata”), 1993. gadā – dzejoļu krājums «Крылья тьмы» („Tumsas spārni”). 1982. gadā parādījās pirmās Nikolaja Gudaņeca publikācijas fantastikas žanrā. 1986. gadā viņš kļuva par Latvijas PSR Rakstnieku savienības locekli. N. Gudaņecs aizstāvēja kandidāta disertāciju tēmā dzejošanas māksla. Daudzus gadus Nikolajs Gudaņecs vadīja Latvijas Rakstnieku savienības jauno literātu apvienības krievu nodaļu.
Savas dzīves laikā Nikolajs Gudaņecs daudzkārt mainīja arodus, strādājot dažādos darbos, tā, piemēram, viņš bija skolotājs, kurinātājs, betonētājs, tehniskās kontroles nodaļas kontrolieris, žurnālists, literāri publicistiskā žurnāla «Шпиль» („Smaile”) redaktors. 2002. gadā kā datortīklu speciālists viņš sāka pasniegt Transporta un Sakaru institūtā (TSI). Viņš ir sertificēts Microsoft profesionālis, ir Starptautiskās Neatkarīgo ekspertu asociācijas loceklis.
Pirmās zinātniski-fantastiskās publikācijas — "Stiksas krastā" («На берегу Стикса»), "Balvas šāviens" («Призовой выстрел»), "Slepenā flauta" («Тайная флейта»), "Mirstošā jūra" («Умирающее море»), "Brīnums citiem" («Чудо для других») — parādījās 1982. gadā. Gudaņeca spalvai pieder ZF garstāsti "30 konteineri Zeta kungam" un "Divi no Zelta grāvja", apvienoti vienā sējumā "Atstātie Visumā" (1990), kā arī satīriska antiutopija "Krivograda jeb Pilkstenis, pēc kura Kremļa pulksteņus pārbauda" (1990). Tagad viņa darbi pārsvarā tiek izdoti Krievijā.
Nikolajs Gudaņecs publicēja ne tikai savu dzejoļu krājumus, bet arī veselu virkni fantastisku romānu (7) un garstāstu (8), kā arī daudzus stāstus. (Pēc "Laboratorija fantastiki" datiem.) Viņš ir Rakstnieku fantastu apvienības dalībnieks. Atdzejoja un tulkoja no latviešu valodas uz krievu dzejoļus un prozas darbus. Viņa paša grāmatas, pēc Krievijas mājaslapas fantlab.ru datiem, pārtulkotas uz latviešu, angļu, franču, spāņu, vācu, somu, bulgāru, poļu, čehu un ķīniešu valodām.
http://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-gudanets.html
Pilna bibligrāfija (krievu valodā).
Darbi tīmeklī (latviešu valodā).
https://www.topbob.ru/au.php?au=43899