Autors: Vilis Kazima
Sadaļa: Dižmāksla

Darbs piedalījās literārajā konkursā LatCon2006 ietvaros

Listen, the snow is falling over town
Listen, the snow is falling everywhere
Between your bed and mine
Between your head and my mind
Yoko Ono

Knuts pasit uz priekšu netālu gulošo akmentiņu, īsi ieskrienas un aizsper pāri ielai. Tas nokrīt otrā pusē uz trotuāra, pāris reizes īsi palecas un apstājas, saplūzdams ar saviem radiniekiem, kā vēloties paslēpties no pāridarītāja acīm. Bet Knuts vairs neskatās. Debesīs ir parādījies pirmais mākonis pēdējās divās nedēļās.

Pagaidām tas vēl ir niecīgs, vien tikko manāms. Tomēr tā jau ir cerība. Knuts nospļaujas un atkal paskatās lejup, meklēdams jaunu akmeni. Tepat viens guļ.

Pieliekšanās; atpakaļ izstiepta roka; lidojums; trieciens pret tuvējās mašīnas stiklu; signalizācijas gaudoņa. Beidzot. Troksnis. Svētlaime.

Lasīt tālāk...

Autors: Valentīna Dzinēja
Sadaļa: Dižmāksla

Dzīvoja puisēns Miks savā istabiņā. Bieži viņš bija viens, tik ļoti viens, ka viņam līdzās uz dzīvi apmetās rūķīši. Un tie iemitinājās, viņuprāt, pašā labākajā vietā, ķirmju izgrauztā vecā kumodē.

Aiz tās pietupies slēpās arī puisēns, kad vienam kļuva bail. No bailēm atžirdzis, allaž saviem pirkstiņiem viņš čukstīja kumodes atvilktnes, lai ielūkotos, taču, smagas un tik tikko pakustināmas, tās šķita viņam kā neatveramas durvis kādai neredzamai pilsētai. Kad viņas kustināja — tur grabēja, ripoja kaut kas, kā uz ielas, no kurienes šurp līdzīgi trokšņi spiedās klusajā istabiņā.

Diedziņš nāk! — mazais nopriecādamies to satvēra un vilka ārā no atvilktnes, tas aizķērās un nu nekādi vairs pavilkt. Tad nu kumode tika knibināta gan klaudzināta tā, ka rūķiem vai ausis plīsa pušu.

Lasīt tālāk...

Autors: Andra
Sadaļa: Dižmāksla

Dzejolis piedalījās literārajā konkursā LatCon 2006 ietvaros. Autors "pazudis laikā".

Tais brīžos, kad krēsla pār zemi nāk,
Un viss, šķiet, izkatās citādāk,
Zemes dzīlēs mūzika skanēt sāk.
Vecs trollis ar bārdu sirmu sāk muzicēt,
Tā akmens ērģeles sāk dziedāt un smiet.

Zemes klēpī, kur dārgi akmeņi guļ,
Zvēro grēdām, kur elles katli uguni kuļ
Liesmu virpulī, kur kā zvaigznes zeltdzīslas mirdz,
Tur dārd ērģeles, tais — Zemes sirds.

Lasīt tālāk...

Autors: Anna Teodora Meļķe
Sadaļa: Dižmāksla

Atvadas

„Alīsij, laiks braukt!”

Bija sestdienas rīts Anglijā. Pavisam parasts rīts, tikai ne Avotu ģimenei. Viņiem tas nozīmēja pārvākšanos uz jaunu māju Itālijā. Visi bija sanervozējušies.

Misters Fils Avots – garš, izstīdzējis, brunets ar brillēm – skatījās, vai jau nebrauc taksometrs. Stens Avots – izlutināts, resns, blonds puika – nepacietīgi mīņājās pie durvīm. Misis Reičela Avota – sieviete ar melniem, sprogainiem matiem, gara auguma, vienmēr visu berž un tīra – staigāja apkārt un domāja, vai nav kas piemirsts. Vienvārdsakot, visi bija patīkami satraukti. Vienīgi Alīsija Avota ne. Alīsija bija skaista meitene ar sarkanīgiem, cirtainiem matiem, mazu, piemīlīgu sejiņu un tieva.

Lasīt tālāk...

Autors: Sintija Plūme
Sadaļa: Dižmāksla

Darbs piedalījās literārajā konkursā LatCon 2006 ietvaros.

Bija tumšs, es nejutu neko. Ne gaiss sitās manās nāsīs, ne es jutu skudras, lienam pa manu ķermeni. Tur es gulēju. Viena pati un gaidīju brīnumu. Manas acis vērās debesīs pie kurām bija viss parastais – zvaigznes, mēness, bet ne tas ko es vēlējos.

Es gaidīju viņus – svešos, mazos zaļos. Kaut ko iespaidīgu pie debess juma. Kaut ko, kas liktu manām asinīm vēnās pulsēt kā putraimiem asinsdesās. Manas acis sāka asarot, jo nebiju tās mirkšķinājusi jau vairāk kā stundu. Es tā centos, tik ļoti centos viņus saskatīt. Viņiem bija jājūt mana milzīgā vēlme viņus sastapt.

Pēc brītiņa es pavēru acis. Nemaz nebiju manījusi, ka tās biju aizvērusi. Visapkārt tas pats klusums, tikai gaiss bija kļuvis mitrāks un pie debess juma parādījās tumši zila, elektro zila līnija. Viņi nāca. Es to jutu. Viņi bija uztvēruši manus smadzeņu viļņus. un viņi nāca. Es slēpu acis, sniegdams iesvīdušu roku. Viņi izstaroja zilu, kodīgu gaismu, ko cilvēka acs nedrīkst skatīt. Sajūtot svešā ķermeni, es biju pavisam pārsteigta – viņi bija želejveidīgi – mīksti un ļengani. Nespēju vien nobrīnīties, kā viņi spēja noturēties kājās.

Lasīt tālāk...

Autors: Andra
Sadaļa: Dižmāksla

Dzejolis piedalījās literārajā konkursā latCon2006 ietvaros. Autors "pazudis laikā".

Trīc rokā zelta kauss,
Kas pildīts bij
Ar sārto magu vīnu kūpošo.

Kas izdzer to, to apskaidro
Gan prātā, gan dvēs’les ziņā,
Bet reti kam ir biķer’s šis pie lūpām likts…

To rokā trīsošā no uztraukuma
Bij jaunais Traselgurs reiz turējis
Un lūkojies uz tumšo šķidrumu,

Lasīt tālāk...