Sadaļa:
Dižmāksla
(Ceru, ka Gunta vēl atcerās šo 2001. gadā ecajā lapā ievietoto darbu )
Saule savā gaitā bija sasniegusi augstāko punktu debess velvē un nežēlīgi svelmēja. Jaunais varonis smagi nopūtās un jau kuro reizi noslaucīja sviedrus. Nav viegli rāpties stāvā kalnā, kad plecus nospiež bruņukrekls, galvu karsē ķivere un smagā soma un lielais, abpusgriezīgais zobens nemitīgi liek sasvērties uz vieniem sāniem. Taču viņš bija apsolījis savai iecerētajai princesei, ka nāks lūgt viņas roku tikai tad, kad būs veicis trīs varoņdarbus, kas spētu atkausēt vecā, valdonīgā ķēniņa sirdi. Nikno trīsgalvaino pūķi trešais tēva dēls jau bija uzvarējis - tā saulē izžāvētās mēles karājās pie sāniem kā viņa drosmes un meistarības pierādījums.