Sadaļa:
Apskati
Amerikāņu rakstnieks-fantasts Abrahams Merits ir dzimis 1884. gada 20. janvārī Beverlijā, Ņudžersijā, ASV. Miris 1943. gada 21. augustā. Tiek uzskatīts par vienu no fantāzijas žanra „tēviem-dibinātājiem”.
Merits bija profesionāls žurnālists. Savai profesijai viņš veltīja visu dzīvi, pēc vidusskolas beigšanas noejot ceļu no «Philadelphia Inquirer» avīzes reportiera līdz iknedēļas izdevuma «American Weekly» (1912) galvenajam redaktoram no 1937. gada. Ar beletristiku viņš sāka nodarboties kā ar vaļas prieku.
Literatūrā Merits debitēja 1917. gadā ar stāstu „Caur pūķa stiklu” (žurnālā "All-Story Weekly", 1917). Pēc gada iznāca stāsts „Bezdibeņa iemītnieki”, tad arī pirmais Merita romāns „Mēness līcis”. Merita darbi, līdzīgi R. Hagarda un E. Berouza darbiem, bija veltīti zudušām pasaulēm, aizmirstām tautām, nezināmiem radījumiem, dīvainām parašām... Šo pašu tradīciju turpina romāni „Metāla monstrs” (1920), „Seja bezdibenī” (1923) un „Mirāžas iemītnieki” (1932).
Kritiķi par labāko Abrahama Merita romānu nosauc „Ištaras kuģi”, kas tika publicēts 1924. gadā. Tas balstījās uz Babilonijas mitoloģiju.
20. gadu vidū Merita daiļradē sākas „okultā josla”. Šajos gadus klajā nāk romāns „Septiņi soļi pie Sātana” – mūsdienu trilleru priekštecis, un diloģija „Dedz, ragana!” un „Lien, ēna!” (pēc diloģijas pirmās daļas 1936. gadā tiek uzņemta filma „Sātaniskā lelle”). Melnā maģija, asiņaini rituāli, elles izdzimteņi, kas sēj iznīcību un nāvi...
Romāna „Lien, ēna!” pamatā ir bretoņu leģenda par brīnumaino pilsētu Isu, kas nogrima jūras dzelmē Isas karaļa-priestera meitas Dahutas nežēlības un naida dēļ.
Merita radošais mantojums nav visai liels – deviņi romāni un vairāki stāstu un dzejoļu krājumi. Tomēr dzīves laikā Merits kā autors bija tik populārs, ka viņa vārdā pat nosauca žurnālu, ko izdeva 40. gadu beigās — «Abraham Merritt's Fantasy Magazine».
Kā atzīmējis angļu rakstnieks un literatūras kritiķis Braians Steiblfords, Merita grāmatās ir iztēles spēks, neizsīkstoša fantāzija, kas aizved lasītāju „līdz brīnumainā galējām robežām, kur nav iedrošinājies ieskatīties pat Edgars Berouzs”.
Rakstnieka daiļrades īsti novatoriskais raksturs acīmredzams kļuva tikai pēc viņa nāves, kad Merita vārds ieņēma goda vietu starp tādiem žanra meistariem kā Roberts Hovards un Hovards Lavkrafts.
Izmantotie materiāli:
http://www.ozon.ru/person/252842/