Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

Vlada Strogova raksts no izdevuma "Stupeņi", 2016. gada 8. numura.

1961. gada 12. aprīļa diena sākās Uzmorjes un Smelovkas ciemu iemītniekiem tikpat ierasti, kā katra cita darba nedēļas diena. Nē, protams, viņi dzirdēja, ka tieši šodien, trešdienā, pasaulē pirmais cilvēks uzlidoja kosmosā. taču, kur kosmoss, bet Ševčenko kolhozs atradās tepat! Tomēr izrādījās, ka blakus...

Patlaban šķērsoju ekvatoru!

Šodien jau nevienam nav noslēpums, ka par to, ka pirmais cilvēka lidojums kosmosā būs sekmīgs šaubījās pat Koroļovs. Tāpēc pirms kosmiskā kuģa starta TASS nosūtīja trīs aizzīmogotas aploksnes ar trīs dažādiem tekstiem, ko apstiprināja CK. Atvērt nācās pirmo - ar svinīgu komunikē: "Urrā! Mēs esam kosmosā!" Divas citas tūlīt pat tika iznīcinātas pēc Gagarina piezemēšanās. Šodien ir zināms, ka otrajā aploksnē bija vēršanās pie citu valstu valdībām ar lūgumu palīdzēt meklējumos - gadījumā, ja "Vostok" nokristu citas valsts teritorijā vai iegāztos okeānā. Beidzot trešā aploksne saturēja paziņojumu par kosmonauta traģisko bojā eju...

Par laimi tik trakas lietas nenotika, bet arī bez piedzīvojumiem neiztika. Bremzēšanas sistēma nostrādāja kļūdaini. Tāpēc Gagarins piezemējās nevis Baikonuras kosmodroma rajonā, bet gandrīz 3000 kilometru uz rietumiem - Saratovas apgabalā, netālu no Engelsas pilsētas. Ja gribam būt pavisam precīzi, tad viņš nosēdās uzraktā laukā starp Smelovkas un Uzmorjes ciemiem. Ar to ļoti uzbudinot vietējos iedzīvotājus.

Viņi bija pilnīgi negatavi šādam gadījumam. Kaut vai tāpēc, ka 10:55, kad Jurijs Aļeksejevičs jau vāca kopā savus oranžos izpletņus, radio - it kā reālā laika režīmā - vēl tikai raidīja: "kosmonauts virs Āfrikas ieslēdz bremzēšanas dzinēju iekārtu..." Taču no Āfrikas līdz Smelovkai pat pēc kosmiskiem mērogiem ceļš nav tuvs.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

Astrīdas Lindgrēnas prēmija 2016.

Astrīdas lindgrēnas memoriālā prēmija, kas nosaukta par godu Pepijas Garzeķes un Karlsona, kas dzīvo uz jumta, radītājai, eksistē kopš 2002. gada. Šai prēmijai tiek nominēti rakstnieki un ilustratori, kuru darbi atspoguļo Astrīdas Lindgrēnas garu. Prēmijas mērķis ir - "pastiprināt interesi par bērnu un jaunatnes literatūru un palielināt pieeju tai bērniem visā pasaulē". To nodibināja zviedru valdība un tā ir solīda summa - pieci miljoni kronu (vairāk par pusmiljonu dolāru), papildus tiek pasniegts arī krāsains diploms zelta rāmītī. Laureātu vidū periodiski ir arī fantastikas autori, tādi kā rakstnieks Filips Pulmans un mākslinieks Šons Tans.

Šogad par prēmijas ieguvēju kļuva Britānijā dzīvojoša amerikāniete Mega Rozofa, pasaules bestsellera "How I Live Now" ("Kā es tagad dzīvoju") un vēl vairāku, pusaudžiem domātu grāmatu autore. Rozofas galvenais darbs pieder postapokalipses fantastikas un stāsta par meiteni no netālas nākotnes, kas pārdzīvo pieaugšanas problēmas Trešā pasaules kara laikā. Romāns tika ekranizēts 2013. gadā, filmā galveno lomu tēloja Sirša Ronana.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

No žurnāla "Mir fantastiki" jaunākā numura.

Ja ticam anonīmam blogerim Reddit, tad tīklā ir aizplūdušas "Zvaigžņu kara" VIII epizodes scenārija detaļas, kam darba nosaukums it kā ir "Tumšās puses atbalss".

Tās var būt fanu viltojums. Vai arī studijas neapstiprināts melnraksts. Vai arī dezinformāciju ir izplatījusi pati "Lucasfilm". Var būt, ka tā ir tīra patiesība? Ja tas ir tā, tad mūs gaida atklāsmes, uz kuru fona nobāl pat slavenie vārdi "Es esmu tavs tēvs". Tāpēc lasiet šo īso pārstāstu paši uz savām bailēm un risku - tas var izrādīties spoileris!

Sākumā Luks stāsta Rejai par džedaju bojā eju. Vadonis Snouks pārvilināja Kailo tumšajā pusē un lika viņam nogalināt biedrus, tajā skaitā arī Rejas māti. Dzīvs palika tikai Luks un daži mācekļi-bērni. Viena no viņiem bija Reja, kuru Luks atstāja uz Džakku.

Reja nolemj, ka viņas tēvs ir Luks. Luks atbild: "Nē, tu esi mans tēvs!" Izrādās Reja ir - Anakina reinkarnācija, tāpēc viņai tik viegli izdevās apgūt Spēku. Pēc Luka vārdiem, izredzētais atgriežas katru reizi, kad spēku līdzsvars sašķobās. Tas notiek regulāri, pat Anakins nav pats pirmais. Reja arī piedzima no jaunavas, kaut arī midihloriāni netiek pieminēti - Luks vienkārši saka: "Tu esi Spēka bērns".

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

No nedēļraksta "Taini XX veka" 2016. gada 22. numura. Autors Igors Ņikitins.

Pirms vairākiem simtiem gadu, āfrikāņu vudu kulta piekritēji pat nenojauta, ka zombiji - vieni no galvenajiem personāžiem toreiz maz kam pazīstamajai reliģijai - ne tikai iegūs traku popularitāti, pateicoties kino un rakstniekiem, bet arī nopietni ieinteresēs zinātniekus.

Ķirzakas aste.

Uzreiz atzīsimies, ka mēs nedaudz pārspīlējam un uzpūšam "šausmeni", kaut arī zināma patiesība - un ne maza - mūsu apgalvojumā ir: amerikāņu zinātnieki patiešām ir saņēmuši oficiālu atļauju no ētikas komisijas un ASV Nacionālā Veselības institūta atdzīvināt jau mirušus cilvēkus. Kaut gan, šādi pētījumi notiks nevis Amerikā, bet gan Indijā, vienā no lielākajām slimnīcām. Turklāt, ja viss notiks pēc plāna, atdzīvinātie "zombiji" diez vai tiks izmantoti darbam plantācijās (kā to bieži darīja vudu kulta priesteri). Cerams, ka viņi arī nesāks drūmi klīst apkārt pa apdzīvotām vietām, meklējot svaigas smadzenes, kā to rāda šausmu filmu veidotāji. Visdrīzāk, ja eksperiments izdosies, tā dalībnieki vienkārši atgriezīsies pie savām ģimenēm un pienākumiem, ko viņi pildīja, kad bija pilnvērtīgi, dzīvi pilsoņi.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

Raksts no žurnāla "Popuļarnaja mehaņika" 2016. gada aprīļa numura.

Mēs mīlam vēsturiskas filmas. Taču reālā vēsture - tas drīzāk nav kino, tas ir fotoalbūms. Vienmērīgu kadru ritma vietā mums ir pieejami tikai atsevišķi koši attēli: revolūcijas un kari, dzimšanas dienas un nāves datumi, arheoloģiski pieminekļi un arheoloģiski atradumi. Lai atjaunotu notikumu ķēdīti, mēs analizējam izkaisītus un reizēm visai pretrunīgus faktus - salīdzinām, ekstrapolējām, meklējam cēloņu-seku saites, ieslēdzam iztēli.

Neviens netraucē mums tāpat rīkoties arī ar nākotni. Fakti un datumi ir: zinātnieku paredzēti, rūpnieku apsolīti vai matemātikas priekšā pateikti. Ar savu daudzveidību un raksturīgo ritmu tie attēlo režisora scenārija plānu: laiks, attēls, replika, laiks, attēls, replika...

Ieslēgsim iztēli un uzņemsim paši savu vēsturiski-futūristisku kino!

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Tulkojumi

1967. gadā padomju žurnāls "Inostrannaja ļiteratura", liekas, vienīgais žurnāls PSRS, kas bija veltīts ārzemju literatūrai, bija iztaujājis pasaules rakstniekus-fantastus, uzdodot augstāk minēto jautājumu. Te būs rakstnieku - klasiķu un mūsdienās jau mazpazīstamu - atbildes. Varot ieraudzīt arī to, kā pēdējā pusgadsimtā ir mainījušās cilvēku domas par to. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Jozefs Nesvadba (Čehoslovākija)

Es pats sev ne reizi vien esmu uzdevis šo jautājumu, īpaši pēc tam, kad lasītājus ieinteresēja manas grāmatas. Acīmredzot zinātniskās fantastikas žanrs ir tik pievilcīgs, ka mūsu laikā - pastāvīgi paātrinošās zinātniski-tehniskās revolūcijas laikā - tas ne tikai izklaidē, taču arī informē lasītāju. Turklāt šī žanra darbi ietver sevī piedzīvojumu elementus, kas trūkst "fotogrāfiskajai" un introspektīvajai mūsdienu prozai. Beidzot uzmanību piesaista pats zinātnes fakts, kas ieguvis sabiedrisku, sociālu skanējumu. Es atceros Roberta Openheimera vārdus par to, ka tagad pasaulē ir tik daudz zinātnieku, cik nav pazinusi visa iepriekšējā cilvēces vēsture.

Lasīt tālāk...