ils

Pirms 25 miljoniem gadu.

2995. gadā ASV mikrobiologs Rauls Kano atrada dzintara gabalā kukaini, kas bija nokļuvis sveķos pirms 25 miljoniem gadu. Uz "iemūrētā" kukaiņa ķermeņa tika atklātas baktēriju sporas, kas tajā laikā dzīvoja. Zinātniekam izdevās atdzīvināt senos mikroorganismus. Tie sāka augt un vairoties. "Kano sporas" nodemonstrēja zinātniekiem neiedomājamo dzīvības spēku, kas kļuva par jūtamu argumentu pieņēmumam, ka dzīvība uz Zemes varēja rasties vadāmas panspermijas rezultātā. Tas ir, tā varēja tikt ienesta uz Zemi no kosmosa.

Zudusī pilsēta.

Rubrikas: zinātne vēsture

Lasīt tālāk...

ils

Kļima Podkovas raksts no izdevuma "Zagadki XX veka", 2016. gada 25. numura.

1983. gadā bijušais ASV GKS seržants Ričards Dotijs pastāstīja žurnālistei Lindai Moultonei Hovai, ka 1960. gadu vidū ASV valdība nodibināja kontaktus ar citplanētiešiem no planētas Serpo un 12 cilvēki aizlidoja un atnācēju dzimteni. Pēc 13 gadiem daži no viņiem atgriezās uz Zemes. Raksts par absolūti slepeno projektu kļuva par sensāciju. Taču pēc tam seržants pazuda un tēma neguva turpinājumu. 2005. gadā par projektu SERPO ierunājās atkal. Kāds, kurš slēpjas aiz nika Anonim, izlika internetā veselu baru ar ziņām, kam bija augstākā slepenības pakāpe...

Rozvelas incidents.

Daži laikam, ir dzirdējuši par NLO nogāšanos ASV Ņumeksikas štata Rozvelas pilsētas tuvumā, 1947. gada jūlijā. ASV valdība kategoriski noliedz citplanētiešu kuģa katastrofas faktu. Taču pat mājaslapas, kas specializējas NLO tēmā, nezina, ka 1947. gadā Ņumeksikā katastrofu cieta, nevis viens, bet divi ārpuszemes aparāti. Avārijas vietā ieradās specdienestu pārstāvji un izmeklēšanas gaitā atrada sešus mirušus citplanētiešus un vienu dzīvu.

Lasīt tālāk...

ils

No izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 46. numura, Irinas Šlionskas raksta fragments.

Kāda mūsu planēta bija pašā sākumā? Kā uz tās parādījās dzīvība? Līdz nesenam laika zinātnieki par stabilu uzskatīja "laika pārbaudi izturējušas" teorijas par to, kā tad uz Zemes radās dzīvie organismi. Taču pēdējā laikā ir radušās jaunas hipotēzes, kas visu apgriež kājām gaisā.

Vai ledaina lode?

Tiek uzskatīts, ka agrīnā Zeme bija sakarsēta: konkrēti, ūdens temperatūra okeānos sasniedza 85 grādus. Taču, analizējot Dienvidāfrikas iežus, kas veidojās Arheja periodā pirms 3,5 miljoniem gadu, izrādījās, ka attālajā periodā mūsu planētu, tieši otrādi, varēja klāt ledus, pateicoties kam arī radās dzīvība.

Martens de Vits no Nelsona Mandelas Universitātes Portelizabetes pilsētā (Dienvidāfrikā) un viņa kolēģi pētīja Grinstouna Joslas iežus, kas bija veidojušies 20 līdz 30 platuma grādos. Skābekļa izotopu balanss šo iežu iekšienē parādīja, ka iežu veidošanās laikā okeānus klāja ledus. Tas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem, pēc kuriem Arheja periodā temperatūra ir bijusi daudz augstāka. Zinātnieki nosprieda, ka iepriekšējiem pētniekiem rokās bija nonākuši citi ieži, tie bijuši pakļauti hidrotermālo ūdeņu iespaidam (zināms, ka okeānu dibenā izverd karstie avoti).

Rubrikas: zinātne bioloģija

Lasīt tālāk...

ils

Olivjē Laskāra raksts no izdevuma "Junij Erudit", 2016. gada 12. numura.

Kādam amerikāņu zinātniekam galvā radās neprātīgs plāns: viņš nolēma no vistas embrijiem izaudzēt... dinozaurus! Nākamie briesmoņi pat ieguva nosaukumu čikenozauri. Mēs tos varētu saukt par vistuzauriem vai cāļuzauriem.

Ja nebūtu zila debess virs galvas, tad rastos iespaids, ka tu atrodies uz Mēness. Neviena dzīva būtne tev apkārt! Priekšā, pie horizonta, Klinšu kalni dur savas smailes mākoņos. Starp kalniem un mani dzelten-pelēk-brīnas zemes, akmeņu un smilšu kilometri. Nekādu pēdu no augu valsts, kails tuksnesis. Runā, ka šeit kādreiz klaiņo grizli lāči. Labi vēl, ka tos var pamanīt no tālienes!

Vismaz kaut kādu acis priecējošu daudzveidību ienes maigie, seno upju gultņu liekumi, tās ir izžuvušas pirms miljoniem gadu. Tagad Egmauntina kalna rajonā arī dienā ūdeni ar uguni nesameklēsi! Šis Montanas štata rajons Savienoto Valstu ziemeļaustrumos ir īsta Eldorado izmirušo dzīvnieku meklētājiem. Aizvēsturisko rāpuļu atlieku te ir milzīgi daudz! Pa divdesmit gabaliem uz katru kvadrātmetru! Ne velti šis apvidus ir ieguvis nosaukumu Egmauntina, ko varētu tulkot kā „Olu kalns”, tieši šeit pirmo reizi Rietumu puslodē tika atrastas dinozauru olas (līdz tam tās atrada tikai Mongolijā).

Rubrikas: zinātne bioloģija

Lasīt tālāk...

ils

Gaļinas Miņņikovas raksts no izdevuma "Zagadki XX veka" 2016. gada 24. numura.

Meksikas ziemeļos Čiuaua pilsētā kāzu salonā jau 86 gadus "dzīvo" dīvains manekens vārdā La Paskualita, kas tulkojumā no spāņu valodas (pascuala) nozīmē "nāve". Kā lelle La Paskualita izskatās vairāk nekā reāla, īpaši pārsteidz tās acis, kurās skaidri ir saskatāmi kapilāri. Sieviete-nāve baltā kāzu terpā skatās tieši virsū tam, kurš apstājies pie vitrīnas, izskatoties gluži kā dzīvs cilvēks.

Parādīšanās vēsture.

1930. gada marta beigās veikala saimnieki izlika vitrīnā manekenu, kas bija tērpts modernā, pavasara kāzu tērpā, kas bija īpaši šūts jaunajai sezonai. Pirmais La Paskualitas "iznāciens" pēc efekta līdzinājās bumbas sprādzienam. Visi, kuri gāja garām salonam, nevarēja atraut skatienu no lelles. Mīļa izskata, jauna sieviete ar viegli apsārtušiem vaigiem, ar maigu ādu, īstiem matiem un sapņainu skatienu vienkārši apbūra garāmgājējus un pircējus.

Rubrikas: kreatīvs reliģija

Lasīt tālāk...

ils

Margaritas Kapskas raksts no izdevuma "Taini XX veka" 2016. gada 46. numura.

Parīzes Grandopera līdz 1973. gadam bija pats lielākais operas teātris pasaulē (pēc tam to aizēnoja Sidnejas Operas teātris). Tieši te notika romāna, bet pēc tam - mūzikla "Operas spoks" notikumi. Teātra kalpotāji ir pārliecināti, ka ložā Nr. 5, kur pēc tradīcijas biļetes netiek pārdotas, līdz pat šim laikam reizēm parādās noslēpumains tēls baltā maskā, ka slavenā romāna pamatā nav rakstnieka izdoma, bet reāls mistisks stāsts.

Nāvējošās intrigas.

Lasīt tālāk...

ils

Idas Šahovskas raksts no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 46. numura.

Liekas, ka viens no pašiem pagājušā gadsimta futurologiem bija slavenais amerikāņu rakstnieks-fantasts un zinātnes popularizētājs Aizeks Azimovs (1920-1992). Tā kā pamatprofesija Azimovam bija zinātnieks-bioķīmiķis, viņa "pareģojumi" nebalstījās tikai uz rakstnieka iztēli. 1964. gadā pēc žurnālistu lūguma viņš mēģināja iedomāties, kāda var kļūt mūsu dzīve pēc 50 gadiem. Beigās izrādījās, ka septiņas no viņa desmit prognozēm pilnībā vai daļēji ir piepildījušās.

XX gadsimta pareģis.

Rakstnieks pateica, ka telefoni būs bez vadiem un ar ekrānu, sakari starp abonementiem dažādos kontinentos notiks ar pavadoņu palīdzību. "Jūs varēsiet ieraudzīt cilvēku, kuram zvanīsiet. Displeju varēs izmantot, lai skatītu dokumentus, fotogrāfijas un lasītu grāmatas. Tiks radītas miniatūras elektronu skaitļojamās mašīnas, par to enerģijas avotu kļūs litija-jonu akumulatori".

Lasīt tālāk...