ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Antona Muhina raksts no žurnāla "Diletant" 2017. gada maija numura.

Desmitiem gadu Ļeva Trocka loma sarkano uzvarā Pilsoņu karā tika noklusēta vai izkropļota.

[Leibs (Ļevs) Bronšteins ir dzimis 26. 10. 1879. bagāta ebreju zemesīpašnieka ģimenē, Hersonas Janovkas ciemā. Kļūst par revolucionāru. 1902. gadā ar viltotiem dokumentiem bēg no izsūtījuma Irkutskā, pasē uz labu laimi tiek ierakstīts uzvārds "Trockis", kas vēlāk kļūst par viņa pseidonīmu. Vislielākie nopelni Sarkanās Armijas radīšanā, ko veic ar terora metodēm. 1925. zaudē partijas cīņu ar Staļinu. 1929. gadā tiek izsūtīts no PSRS. Dzīvi beidz citā trimdā, Meksikā, kad 20.08. 1940. NKVD aģents Ramons Merkaders viņu piebeidz ar ledus cirtni. Viņa kapa vieta pie Mehiko joprojām ir visu pasaules trockistu svētvieta - no cita raksta tajā pašā žurnālā.]

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Svētdienās iznākošais raidījums "Kinoceļotāju klubs" padomju cilvēkam, kurš citas valstis redzēja, labi, ja tikai uz globusa, bija īsts "logs uz pasauli". Jo vairāk, Senkevičs mācēja informāciju pasniegt tā, ka teleskatītājs gandrīz juta uz vaigiem okeāna sāļās šļakatas vai karstās tuksneša smiltis. Taču viņš nebija pionieris, tikai gaitā pārtvēra "Kluba" karogu.

Raksts no izdevuma specizdevuma "Taini SSSR", autore Jeļena Fontankina. Paplašināts ar papildus informāciju.

Pie zilā ekrāna pirmsākumiem.

Pirmo reizi pārraide gāja gaisā 1960. gada 18. martā. Tad to sauca par „Kinoceļojumu klubu”. Taču tad radās iebildumi – „ceļojumi nevarot pulcēties klubā”, tāpēc raidījumu 1973. gadā nosauca par „Kinoceļotāju klubu” (pēc tam kādu laiku nosaukums bija „Ceļotāju klubs”, taču drīz iepriekšējo nosaukumu atjaunoja). Tās vadītājs bija rakstnieks, kinorežisors un ceļotājs Vladimirs Šneiderovs (1900-1973). Programmas ideja bija ļoti vienkārša – tālās zemēs pabijušo cilvēku stāsti par tās vai citas valsts tikumiem un sadzīvi.

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Pazīstamā rakstnieka-fantasta Žila Verna biogrāfijā ir daudzas epizodes, kas ir uzmanības vērtas. Piemēram, viņš nekad nav bijis Krievijā, taču viņa deviņu romānu darbība notiek tieši tur.

1863. gadā jaunais Žils Verns atnesa uz vienu no izdevniecībām romānu „Parīze XX gadsimtā”, kur paredzēja faksa un elektriskā krēsla izgudrošanu. Bez visa cita Žils Verns apraksta debesskrāpjus no stikla un dzimstības pieaugumu ārpus laulībām. Izdevniecība atgrieza autoram rokrakstu atpakaļ, iesakot rakstīt kaut ko „mazāk neticamu”. Starp citu, izdevējs nebija vienīgais skeptiķis, arī daudzi lasītāji uzskatīja, ka autora pareģojumi nepiepildīsies, jo „tas nevar būt, tāpēc ka tā nekad nenotiks”. 1-jvern

[Romānu tā arī nepublicē, tikai pirms pāris desmit gadiem to atrod autora arhīvā un publicē. Tas izdots arī latviešu valodā, kaut arī mākslinieciskā ziņā man tas liekas vājš, salīdzinot ar nobriedušā autora darbiem – t.p.]

Tags: rakstnieki

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Kas ir grūtākais? Bezsvara stāvoklis? Atrautība no Zemes, no ģimenes? Avārijas situācijas? Nē. Pats grūtākais, tāpat, kā uz Zemes - runāt patiesību! (Kosmonauts Georgijs Grečko.)

Tāpēc fragments no viņa autobigrāfiskās grāmatas "34. kosmonauts. No skala līdz atnācējiem", kur viņš maksimāli patiesi stāsta par piedzīvoto uz Zemes un kosmosā. Fragmentā par pašu bīstamāko, kas sagaida cilvēku s kosmosā.

Nolaišanās no orbītas.

Tomēr pats bīstamākais kosmiskajā lidojumā ir nolaišanās. Pēdējie elles loki. Jāsāk ar to, ka tad, kad tu ieslēdz nolaišanās programmu, ja dzinējs nesāks darboties, tad tu uz Zemi vairs neatgriezīsies. Nolēkt no kosmiskā kuģa nevar. Dzinējs ieslēdzas - paldies, Dievam, jau ir kļuvis vieglāk. Taču tālāk tam ir jānostrādā paredzētais laiks, tāpēc, ja tas nostrādās pavisam nedaudz, tad tu nolaidīsies uz Zemi, bet tikai pēc nedēļas, kad tev jau gaisa nebūs, nekas nebūs. Dzinējam ir jāizstrādā viss impulss.

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Pēdējos gados bieži var dzirdēt runas, ka īstenībā mūsu Austrumu kaimiņš ir mums draudzīga valsts, galvenais nevajag to tracināt, un tad viss būs labi. Visi, kas pie mums un Rietumos runā par Krievijas agresivitāti, melo. Māna tautu, saasina atmosfēru un tā tālāk.

Tajā pašā laikā dzirdami arī visai naivi viedokļi, ka reiz tur esošais režīms kritīs un atkal pie varas nokļūs demokrāti. Un atkal viss būs labi. Vēsture rāda, lai kāda partija gūtu virsroku, tai ir vajadzīgi spēcīgi līderi. Pašreizējā Krievijas vara, vai nu diskreditē opozīcijas līderus, vai vienkārši tos nogalina. Opozīcija ir sašķelta, jo to pārstāv gan demokrāti, gan radikālkomunisti.

Tāpēc man likās svētīgi patulkot Krievijas oficiālo viedokli jautājumā: ko tā uzskata par saviem ienaidniekiem? Te palīdz izdevums "Russkaja semjorka. Istorija", 2017. gada 5. numurs. Par autoru tiek uzskatīts pats izdevums. Tikpat skaidrs ir tas, ka pierādīt var jebko, jāizvēlas tikai piemērotus avotus. Tā arī notiek šajā rakstā. Mans secinājums ir tāds, kāds tas bijis vienmēr: Krievijas draugi būs valstis, kas līdīs uz vēdera tās priekšā. Ja kāds vēlas Krieviju mainīt, dabūs pa purnu. Viņa tev neļaus mainīt vislabāko valsti pasaulē. Visa pamatā, protams, ir Lielais Maskavas mīts: apkārtējā pasaule dzīvo, sapņo, no rīta ceļas ar sapni, vakarā iet gulēt, lai sapņotu - kā iznīcināt Krieviju! Tātad domājiet paši, kur te ir patiesība, kur meli, kur puspatiesība!

Tags: politika

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Padomju slepenā, kosmiskās aizsardzības programma, kas tika slēgta naudas trūkuma dēļ.

Valērija Jerofejeva raksts.

10.03.2016

1976. gadā par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu ievēl Džimiju Kārteru. Viņš gandrīz uzreiz uzņem kursu, atsakoties no Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma galvenajiem principiem, sākot pastiprināt amerikāņu militāro klātbūtni kosmosā. Tas prasa no padomju valdības steidzamus atbildes mērus. Jo vairāk tāpēc, ka Kārtera kursu turpina viņa pēcteči prezidenta krēslā.

ASV prezidents Ronalds Reigans ar amerikāņu ūdeņraža bumbas „tēvu” Edvardu Telleru kaismīgi atbalsta SAI.

Подробнее...

ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Neuztveriet pārāk nopietni – humoreska.

Grūti saskaitīt visu mūsdienu fantastikas tēmu bagātību. Te ir gan saprātīgi augi un runājoši dzīvnieki, un daudz kas cits, kas labi pazīstams psihiatriem, kas pēta paranojas slimības smagās formas.

Zinātniski-fantastiskās literatūra cienītāju skaits nemitīgi aug. Kopā ar futbola līdzjutējiem viņi pārstāv mūsu planētas iedzīvotāju intelektuālo aristokrātiju.

Tāpēc fantastiku ne jau velti sauc par „gadsimta literatūru”.

Diemžēl fantastikas teorijas trūkums ievērojami mazina šajā žanrā strādājošo autoru produktivitāti un, atņem kritiķiem spēju lietot objektīvas metodes darbu novērtēšanā.

Pirms tiks radīta visu aptveroša teorija, jāsistematizē fantastikas attīstības galvenās tendences un kaut vai melnrakstā jāiezīmē zinātniski kritēriji, lai noteiktu gatavo sacerējumu kvalitāti.

Подробнее...