Sadaļa:
Apskati
19. maijs, 2017
Kad maija stingrais tvēriens pamazām sāk atlaist, un nu jau varu ievilkt elpu, rodas arī laiks, lai atkal ar lielu lēcienu ielektu grāmatu pasaulē un uzrakstītu par to, kas jau iespēts izlasīt.
"Sindera" ir grāmata, kas jau pirms iznākšanas latviešu valodā, ir pagozējusies dažādos pasaules topos un ieguvusi dižpārdokļa jeb bestsellera statusu. Šī grāmata gan ir tikai pirmā no kopumā četrām Mēness hronikas sērijas grāmatām, tādēļ ar "Sinderu" viss tikai ir sācies.
Ikkatram jau no bērnu dienām ir zināma pasaka par Pelnrušķīti, neganto pamāti un pusmāsām, bet šoreiz tā pārtapusi 21.gadsimta futūristiskā stāstā par kiborgiem, androīdiem un ļaudīm no Mēness planētas. Tiesa, neraugoties uz daudzām fantastikas žanram raksturīgām iezīmēm, stāsts nav pazaudējis savu sirsnīgo būtību - mīlestību, draudzību, pašuzupurēšanos.
Sindera ir meitene, kurai ir lemts par 1/3 sastāvēt no vadiem, mikroshēmām un citām tehnoloģiskām lietām, taču atlikušās 2/3 ir jauna sieviete no miesas un asinīm, ar savām sajūtām un jūtām iepazīstoties ar princi Kaju. Sindera gan saprot, ka nekad viņai nebūs lemts atsaukties jaunā prinča jūtām, jo Kajs nekad nepieņems viņu tādu, kāda viņa patiesībā ir - kiborgs. Tomēr, kad zemi plosa mēris un vizītē ierodas ļaunā mēnesiešu karaliene Levana, Sindera nevar palikt malā un tiek iepīta šajos notikumos līdz pašam kaulam. Grāmata, kas pievilina lasītāju ar savu futūristisko redzējumu, bet notur tos ar klasiskām literatūras vērtībām.
Marisa Meijere ir sarakstījusi stāstu, kas, neraugoties uz to, ka vairāk paredzēts jauniešu auditorijai, gūst samērā ieinteresētu lasītāju uzmanību arī no daudz plašākām lasītāju aprindām. Šķiet, panākumu atslēga ir pati Sindera, kura ir no vienas puses tik trausla kā pasaku dāmai pienākas, bet no otras puses ir mehāniķe ar melnu muti un lielu noslēpumu. Tāpēc kaut ko sev atradīs gan vienu, gan citu sajūtu meklētāji.
Jāatzīst, ka kā jau bestselleram pieklājas, šajā darbā nav nekā pārlieku gara un sarežģīta. Lasītāju masu pirktākās grāmatas parasti ir vieglas, bet ar kaut ko, kas nu notur to lasītāja uzmanību. "Sindera" arī atbilst visiem šiem dižpārdokļu kritērijiem. Autore neiedziļinās garos un plašos aprakstos, kas no vienas puses ļauj saglabāt grāmatai tās vieglumu, bet, no otras puses, nopietnākam lasītājam liek vēlēties kaut ko vairāk ieraudzīt šajā stāstā. Lai gan nevar jau tā gluži teikt, ka autore mums neizstāsta neko par pasaulēm un zemēm, kurās darbība notiek, tomēr lasītājam ir jābūt pacietīgam un visas grāmatas garumā izdodas uzlasīt pasauļu aprakstus, zemes situāciju un visu citu, ko nu tajās 390.lappusēs var atrast.
Šī ir grāmata, kas aizrauj un liek gaidīt tās turpinājumu, tomēr nav nekā pārlieku daudz un sarežģīta. Stāsts, kas aizķers progresīvos ļaudis, jo bez tehnoloģijām nekur, pat ne modernajās pasakās. No manas puses 8/10.
http://www.ivitas-blogs.com/blogs/params/post/1195852/marisa-meijere-sindera