Nikolajs Gudaņecs - krievu dzejnieks un rakstnieks dzimis Rīgā 1957. gada 17. maijā. 1979. gadā N. Gudaņecs absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1980. gadā izdevniecībā „Liesma” tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums «Автобиография» („Autobiogrāfija”). 1986. gadā klajā nāca viņa dzejoļu krājums «Голубиная книга» („Baložu grāmata”), 1993. gadā – dzejoļu krājums «Крылья тьмы» („Tumsas spārni”). 1982. gadā parādījās pirmās Nikolaja Gudaņeca publikācijas fantastikas žanrā. 1986. gadā viņš kļuva par Latvijas PSR Rakstnieku savienības locekli. N. Gudaņecs aizstāvēja kandidāta disertāciju tēmā dzejošanas māksla. Daudzus gadus Nikolajs Gudaņecs vadīja Latvijas Rakstnieku savienības jauno literātu apvienības krievu nodaļu.

Jānis Ezeriņš (dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres pagasta Kārzdabas "Beiros"[1] (tagad Cesvaines pagasts[2]), miris 1924. gada 24. decembrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks.

1910. gadā beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā, pēc tam strādājis kā skolotājs Lazdonā, Barkavā un Saikavā. 1914. gadā mobilizēts armijā, bet veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tuberkulozes Abhāzijā. No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.

Rakstījis galvenokārt anekdotiskās noveles, darbiem raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Tulkojis nozīmīgus klasikas darbus (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne", vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais"). Saņēmis Kultūras fonda balvu (1923).

https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Ezeriņš_(rakstnieks)

Jāņa Ezeriņa daiļrade

19. maijā Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar jauno rakstnieci Lauru Vilku, tetraloģijas "Apakšzemes leģendas" autori. Uzreiz rodas jautājums: kāpēc tetraloģija, ja ir iznākušas tikai trīs grāmatas? Par to vēlāk no intervijas ar rakstnieci, kas sevi sauc par Lauru Otro, jo ir arī viņas draudzene, rakstniece Laura Dreiže.

Ja parasti rakstnieku iedomājas, kā vecāku cilvēku, tad šis nav tas gadījums. Laura ir jauna un arī rakstīt nopietnāk sāka 13 gadu vecumā. Tāpēc tas var kalpot par uzmundrinājumu, nekad nav par agru sākt rakstīt, ja sirds to vēlas. Laikam jau visiem ir bijušas domas par to, ka būtu lieliski atrasties kādā vietā, kas nelīdzinātos mūsu pasaulei. Bieži tas ir kādas filmas vai grāmatas iespaidā. Arī laura bērnībā ļāvās fantāzijas viļņiem, lai gan liela lasītāja nebija. Tomēr visas viņas fantāzijas prasīt prasījās tās izlikt uz papīra. Tā viņa sāka rakstīt savu pirmo grāmatu - par pokemoniem. Taču, kad TV beidza raidīt oriģinālo sēriju, arī fantāzija apsīka. Taču tad sāka iznākt grāmatas par Hariju Poteru. Par Potera fani Laura ir palikusi arī līdz šim.

Krievi ir ļoti daudzskaitlīga nācija, līdz ar to arī rakstošo cilvēku viņiem ir daudz. Daļu no tiem tiešām var saukt par rakstniekiem, bet apjomā krietni plašāka ir visādu citādu ārkārtīgi ražīgi rakstošu būtņu plejāde. Ieskatam piedāvāju pavisam nesen (2017.gada maijā) citu autoru blogos izlasītus apskatus par jaunu un komerciāli pietiekami veiksmīgu (it kā) autori, kuru par rakstnieci droši vien varētu nosaukt ar lielu piespiešanos. Interesanti, ka abas recenzijas tapa gandrīz vienlaicīgi, bet viena ar otru nav saistītas.

Par cienījamās autores „Raganu” vispirms uzrakstīja cita rakstniece Anna Valentinova.

„Jūs visi sakāt – nevar spriest par grāmatu no pirmajām lappusēm, vajag ielasīties, saprast sižetu, grāmatas varoņu attīstību, un tā tālāk. Bet es, lūk, atradu tādu šedevru, kur jau no pašas pirmās rindiņas top skaidrs, ka mūsu priekšā atrodas Talants – tieši tā, ar lielo burtu! Tajos gadījumos, kad es redzu, ka grāmatas lasījumu skaits pāris dienu laikā uzlec no 500 līdz piecpadsmit tūkstošiem, es parasti cenšos nobaudīt šo gudrības avotu un, nebaidoties no šī vārda, literatūras ģēniju.

19. maijs, 2017

Kad maija stingrais tvēriens pamazām sāk atlaist, un nu jau varu ievilkt elpu, rodas arī laiks, lai atkal ar lielu lēcienu ielektu grāmatu pasaulē un uzrakstītu par to, kas jau iespēts izlasīt.

"Sindera" ir grāmata, kas jau pirms iznākšanas latviešu valodā, ir pagozējusies dažādos pasaules topos un ieguvusi dižpārdokļa jeb bestsellera statusu. Šī grāmata gan ir tikai pirmā no kopumā četrām Mēness hronikas sērijas grāmatām, tādēļ ar "Sinderu" viss tikai ir sācies.

Ikkatram jau no bērnu dienām ir zināma pasaka par Pelnrušķīti, neganto pamāti un pusmāsām, bet šoreiz tā pārtapusi 21.gadsimta futūristiskā stāstā par kiborgiem, androīdiem un ļaudīm no Mēness planētas. Tiesa, neraugoties uz daudzām fantastikas žanram raksturīgām iezīmēm, stāsts nav pazaudējis savu sirsnīgo būtību - mīlestību, draudzību, pašuzupurēšanos.

Pazīstamā rakstnieka-fantasta Žila Verna biogrāfijā ir daudzas epizodes, kas ir uzmanības vērtas. Piemēram, viņš nekad nav bijis Krievijā, taču viņa deviņu romānu darbība notiek tieši tur.

1863. gadā jaunais Žils Verns atnesa uz vienu no izdevniecībām romānu „Parīze XX gadsimtā”, kur paredzēja faksa un elektriskā krēsla izgudrošanu. Bez visa cita Žils Verns apraksta debesskrāpjus no stikla un dzimstības pieaugumu ārpus laulībām. Izdevniecība atgrieza autoram rokrakstu atpakaļ, iesakot rakstīt kaut ko „mazāk neticamu”. Starp citu, izdevējs nebija vienīgais skeptiķis, arī daudzi lasītāji uzskatīja, ka autora pareģojumi nepiepildīsies, jo „tas nevar būt, tāpēc ka tā nekad nenotiks”. 

[Romānu tā arī nepublicē, tikai pirms pāris desmit gadiem to atrod autora arhīvā un publicē. Tas izdots arī latviešu valodā, kaut arī mākslinieciskā ziņā man tas liekas vājš, salīdzinot ar nobriedušā autora darbiem – t.p.]

Neuztveriet pārāk nopietni – humoreska.

Grūti saskaitīt visu mūsdienu fantastikas tēmu bagātību. Te ir gan saprātīgi augi un runājoši dzīvnieki, un daudz kas cits, kas labi pazīstams psihiatriem, kas pēta paranojas slimības smagās formas.

Zinātniski-fantastiskās literatūra cienītāju skaits nemitīgi aug. Kopā ar futbola līdzjutējiem viņi pārstāv mūsu planētas iedzīvotāju intelektuālo aristokrātiju.

Tāpēc fantastiku ne jau velti sauc par „gadsimta literatūru”.

Diemžēl fantastikas teorijas trūkums ievērojami mazina šajā žanrā strādājošo autoru produktivitāti un, atņem kritiķiem spēju lietot objektīvas metodes darbu novērtēšanā.

Pirms tiks radīta visu aptveroša teorija, jāsistematizē fantastikas attīstības galvenās tendences un kaut vai melnrakstā jāiezīmē zinātniski kritēriji, lai noteiktu gatavo sacerējumu kvalitāti.

Dālija ir dzimusi Rīgā, 1951. gada 13. maijā.

Dālija Meierovna Truskinovska ir rakstniece, žurnāliste, tulkotāja. Viņas darbi publicēti arī ar pseidonīmiem: Marianna Vintere, Dana Vitte, Darja Pļeščejeva, Irina Juškova.

Dzimusi un dzīvo Rīgā. Jau agrā bērnībā parāda slieksmi uz humanitārām zinātnēm, sešu gadu vecumā izlasījusi I. A. Krilova "Garu pastu", kas stimulē topošajai rakstniecei interesi uz XVIII gadsimtu. 12 gadu vecumā viņa jau bija izlasījusi visas Viljama Šekspīra un Lope de Vegas lugas un Servantesa romānu - vārdu sakot, visus šo autoru daiļdarbus, kas tika pārtulkoti krieviski. Beigusi tolaik P. Stučkas vārdā nosaukto Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.

Oksana Pankejeva dzimusi 1967.gadā Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala Nikopoles pilsētā, kur dzīvo joprojām. Viņa ir beigusi Kaļiņinas valsts universitātes romāņu-ģermānistikas fakultāti, specializējoties angļu valodā un literatūrā, un kādu laiku strādājusi profesijā. Autore ir precējusies, viņai ir divi dēli. Pirms kādiem gadiem Oksana Pankejeva labprāt piedalījās fantāzijas lomu spēlēs, kā ir šobrīd, nav zināms.

Oksana Pankejeva ir viena no krievu mūsdienu fantāzijas žanra grandiem, un viņas vārds krieviski lasošajiem noteikti būs pazīstams. Šis būs viens no retajiem gadījumiem, kad autore gadu gadiem atrodas dažādu topu virsotnēs, viņas grāmatas ir tikušas izdotas un pārizdotas, un tas viss patiešām pelnīti. Neskatoties uz žanra piederību, Oksanas Pankejevas daiļradi es uzskatītu par kvalitatīvu lasāmvielu.

iepriekšējo lasiet šeit.

Divi stāsti par mazu bitīti jeb sarežģītais sižeta ceļš vairāk nekā gadsimta garumā. Otrais stāsts.

Bitītes Maijas piedzīvojumi un metamorfozes.

No Vikipēdijas.

„Bitītes Maijas piedzīvojumi” (vāc. Die Biene Maja und ihre Abenteuer) ir vācu rakstnieka Valdemāra Bonzelsa bērnu grāmata, kas publicēta 1912. gadā. 1975. gadā to ekranizēja kā animācijas seriālu japāņu kompānija „Nippon Animation” (jap. みつばちマーヤの冒険 – Micubati Ma-ja no Bo-ken). 1982. gadā iznāca seriāla otrā daļa ar tādu pašu nosaukumu. 2014. gada 4. septembrī notika pasaules pirmizrāde pilnmetrāžas 3D filmai (Vācijas un Austrālijas kopražojums) Dienvidkorejā. Pēc tam arī citās valstīs. 2017. gadā kompānija „Studio 100 Animation” plāno izlaist 3D multseriāla „Bitītes Maijas jaunie piedzīvojumi” otro sezonu, bet 2018. gadā – otro pilnmetrāžas 3D multfilmu „Bitīte maija 2: Medus spēles”.

Eleonora Ratkēviča (1961. g. 18. jūlijā Rīgā) –   fantāzijas žanra rakstniece.

Eleonora Ratkēviča ir dzimusi Rīgā.   Beigusi Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, strādājusi par nodaļas redaktori Zinātniski tehniskajā bibliotēkā, bijusi jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Rīgas Medicīnas institūtā un strādājusi arī skolā par skolotāju.

Par savu jaunību Eleonora Ratkēviča vēlāk rakstīja savā autobiogrāfijā: “... biju uzskaitē Rīgas Kinostudijas masu skatu dalībnieku grupā, nodarbojos ar karatē, mācījos svešvalodas, bija milzum daudz vēl citu interesantu lietu, lasīju ķīniešu un japāņu klasisko literatūru un darbus filozofijā (visu, ko vien tulkojumos varēja dabūt), piedalījos mākslinieciskajā pašdarbībā, mēģināju gleznot...”

Sergejs Minclovs (1870–1933) ir pazīstams kā daudzu vēsturisku romānu autors.

Lielāko krievu grāmatnieku vidū XX gadsimta sākumā Sergejs Rudolfovičs Minclovs ieņem goda vietu. Viņa literārais mantojums ir ievērojams un vēl maz pētīts. Mūsu laikabiedriem S. R. Minclovs ir pazīstams galvenokārt kā fundamentālā bibliogrāfiskā darba „Piezīmju, atmiņu, vēstuļu un ceļojumu, kas attiecas uz Krievijas vēsturi un nodrukātu krievu valodā, apskats”; pārējie viņa košās un daudzpusīgās personības aspekti ir palikuši ēnā.

Minclovs piedzima ģimenē ar senām un stabilām bibliofilu tradīcijām. Viņa vectēvs R. I. Minclovs, dzimis Kēnigsbergā, bija pazīstams krievu vēsturnieks un XIX gadsimta vidus bibliogrāfs. Pēterburgas Publiskās bibliotēkas līdzstrādnieks, autors pirmajam ceļvedim pa tās fondiem (1872), autors fundamentālajam bibliogrāfiskajam rādītājam „Pēteris Lielais ārzemju literatūrā” (1872). Tomēr sākumā Sergejam Rudolfovičam bija paredzēta militāra vai ierēdņa karjera. Cara armijas virsnieka liktenis viņu nesaista. Viņš agri atvaļinās no dienesta. Tālāk mēs viņu redzam muitnieka, žurnālista, zemstes darbinieka, provinciālās arheogrāfiskās komisijas līdzstrādnieka lomā. Ceļojumu, jaunu iespaidu kāre pamudina izstaigāt un izbraukt visu Krieviju, iekļūstot pat pašos nomaļākos, „lāču” kaktos. Tieksme pēc eksotikas galu galā izspēlē ar viņu ļaunu joku. Pirmā pasaules kara laikā Minclovs ir krievu kara avīzes redaktors Trapezundā – un paliek atgriezts no dzimtenes. Atlikušo dzīves daļu viņš pavada Rīgā, iztiekot no gadījuma rakstura literāriem darbiem, ciešot trūkumu un postu. Rīgas vientuļnieka domas pastāvīgi atgriežas pie sirdij mīļajām atmiņām par tālajiem draugiem, pie ceļojumiem pa milzīgās Krievijas plašumiem. Vienīgā saiste starp tagadni un pagātni viņam paliek grāmatas...

Laikam labāk par šo cilvēku pateikt nevar. Džons Ronalds Rūels Tolkins nevis vienkārši sarakstīja interesantu grāmatu ar atmiņā paliekošiem personāžiem, viņš radīja absolūti jaunu Visumu, jaunu pasauli, kur vienādi labi jūtas pusaudži un profesori, mājsaimnieces un augstdzimušas lēdijas, lingvisti un kodolfiziķi...

Oksanas Volkovas raksts no izdevuma "Stupeņi orakula", 2017. gada 4. numura.

Pa Viduszemi, par ko rakstīja Tolkins triloģijā "Gredzenu pavēlnieks" ir izveidoti virtuāli tūrisma maršruti, izdoti atlanti, kartes, ceļveži. Zinātnieku tantes un onkuļi ir aizstāvējuši disertācijas par visneparastākām tēmām, kas atrastas tās pašas Viduszemes apslēptajās takās. Lingvisti buras elfu valodas gramatikas, sintakses un īpašvārdu pareizrakstības analīzēs. Šo pētījumu rezultāts ir izdevums „Ievads elfu un citu Viduszemes rietumu apgabalu valodās”. No 1970. gada vārds „hobits” ir iekļauts Oksfordas angļu valodas vārdnīcā. Pēc Tolkina grāmatām darbus raksta strukturālisti, kulturologi, antropologi, politologi. Dānijas karalienes Margrēta II „Gredzenu pavēlnieka” iespaidā pievērsās kristietībai. Simtiem tūkstošiem pusaudžu visā pasaulē aizrautīgi sākuši spēlēt Hobitos, elfos, orkos un citos ģeniālās grāmatas personāžos.

Tā saplūda pasaule, ko izdomājis cilvēks, ar pasauli, ko izdomājis Dievs. Kā tad Tolkinm izdevās no vārda radīt pasauli, kas kļuva par realitāti? Kāpēc tieši viņa vārds izauga par īstu visumu?

Sakss Romers ir angļu rakstnieka Artūra Henrija Sārsfīlda Vorda (Arthur Henry Sarsfield Ward) pseidonīms. Rakstnieks dzimis 1883. gada 15. februārī, Birmingēmā, Lielbritānijā - miris 1959. gada 1. jūnijā, Vaitpleinsā, Ņujorkas pavalstī, ASV. Publicējies arī ar pseidonīmu Maikls Fjurijs (Michael Furey).

Visvairāk pazīstams ar asa sižeta romānu sēriju par doktoru Fu Manču.

Artūrs Vords ir dzimis strādnieku ģimenē. Sākotnēji viņš savu karjeru saista ar ierēdniecību, taču tad kļūst par pilna laika rakstnieku.

Lekcija nolasīta LatCon 2017 ietvaros 21.04.2017.

Tālajos padomju laikos no visa plašā Rietumu fantastikas spektra mūsu izdevēji visvairāk mīlēja zinātnisko fantastiku. Ne jau tā, ka citi fantastikas veidi viņiem neeksistēja - tieši otrādi, ideoloģisku apsvērumu dēļ it kā priekšplānā vajadzētu likt sociālo fantastiku, kas vēsta par buržuāziskās sabiedrības kataklizmām un kapitālisma krīzi. Tāda veida literatūras Rietumos un pat Savienotajās Valstīs bija pietiekoši daudz.

Неумирающее мертвое не умирает вновь, или побежимте ж в книжный за новинками русской фантастики!

...Для победительницы соревнований по магии открываются невероятные перспективы: престижная работа, достойная оплата и высокий статус...

...Я автор, пишу романы, слово — мой хлеб. Я привыкла взвешивать каждую фразу, но однажды...

...Какой же был шок, когда я оказалась в теле юной девицы, в незнакомом, хоть и придуманном мною же мире...

... Вот и ищу теперь любовь, в которую никогда не верила, в жестоком мире, где женщины не более чем твари бесправные...

...Сергей Кротов — бывший солдат Советской Армии, попавший с Афганской войны в самое пекло боев на затерянной в дальнем космосе планете Зорн...

V. Orlova raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1972, gada 1. numura.

Herbertam Velsam ir nostiprinājusies "trakāko fantāziju" autora reputācija. Viņa ideju vidū ir daudzas tādas, par kurām vēl ilgi teiks: "tīra fantastika".

Vai var nodot zināšanas mantojumā? Vai cilvēkam ir atmiņas par to, ko piedzīvojuši viņa tālie senči? Vai smaguma spēku var ekranizēt? Vai visā pasaulē kādreiz būs vienota valoda? Vai zinātne kļūs par visas cilvēces galveno nodarbošanos? Tādi ir jautājumi, kurus drosmīgi uzdod angļu rakstnieks. Pat šodien uz tiem nav iespējams atbildēt viennozīmīgi.

Pirmais H. Velsa romāns "Laika mašīna" dienas gaismu ierauga 1895. gadā, pēdējais - "Nākotnes veidols" - 1935. gadā. Tieši šajā periodā notiek jaunākā dabaszinātņu revolūcija. Neparastie atklājumi fizikā dod rakstnieka fantāzijai domu plašumu, kas nav raksturīga, piemēram, A. Robidas pareģojumiem. Taču raksturīgi, ka no interesantiem, bet lokāla mēroga pareģojumiem, Velss pāriet uz globāla rakstura problēmām: atomenerģija un tās izmantošana, Saules sistēmas planētu pētīšana, kontakti ar ārpuszsemes civilizācijām. Rakstnieks cenšas saprast zinātnes jauno lomu, kas daudzās nozarēs sāk apdzīt tehniku.

Nikolaja Karajeva kārtējais gājiens pa grāmatu veikaliem.

...Трепещут и дрожат племена, населяющие Америку, — с гор за добычей спустились племена людоедов-майя...

...Но на пути людоедов встаёт держава славов. Тех, кто свыше пятисот лет назад прибыл на эти земли по велению пророчества Прокши-ясновидца...

...Испокон веков по просторам степи ходила страшная легенда о древнем проклятии – чудовищном драконе Айдахаре... [жаль, книжка не называется "Айдахаря"]

...Мир, где наряду с людьми живут орки, эльфы и экзотические звери...

Regina Kanyu Wang ir zinātniskās fantastikas rakstniece no Šanhajas, Ķīnā. Regīna aktīvi piedalās vietējos un starptautiskajos zinātniskās fantastikas pasākumos. Viņa vada "The Shimmer Program - Chinese Science Fiction", kas popularizē ķīniešu ZF stāstus visā pasaulē. Viņas darbs ir atzīts ar Ķīnas Nebula balvām un arī ieguvis atzinību fendomā. Viņa ir līdzdibinātāja fantastikas biedrībai "SF AppleCore" un ir World Chinese Science Fiction Association (WCSFA - Pasaules Ķīniešu zinātniskās fantastikas asociācija) padomes locekle. Viņas īsais garstāsts (novella) "Of Cloud and Mist" ir ieguvis Silver Award for Best Novella of Chinese Nebula 2016. Viņas īsais stāsts "Back to Myan"

Jūlija Žukova dzimusi 1985.gadā, Maskavā, kur dzīvo joprojām. Viņa beigusi Maskavas Valsts universitātes filoloģijas fakultāti. Bez savas literārās darbības autore arī zīmē, aizraujas ar dažādiem rokdarbiem, ir studējusi angļu valodu un diezgan bieži ceļo. Jūlija internetā raksta arī vairākus blogus, kuros dalās ar savas dzīves interesantākajiem notikumiem un saviem zīmējumiem. Internetā viņu var atrast arī pēc pseidonīma Kikimorra.

Autore ir ļoti pazīstama ar savu fantastikas/fantāzijas žanra ciklu „Apprecēties ar problēmām”, kurā ir četras grāmatas. „Apprecēties ar problēmām” („Замуж с осложнениями” 2011), „Vispār mēs neesam vietējie” („Сами мы не местные” 2011), „Bez problēmām ģimenē neiztikt” („В семье не без подвоха” 2014), „Izglītība ir gaisma, bet dievu tāpat ir daudz!” („Ученье – свет, а богов тьма” 2014) (sanāk vārdu spēle, kas latviski īsti netulkojas). Vēl viņa ir rakstījusi fanu darbus gan krievu, gan angļu valodā, par anime seriāliem, par kuriem es neesmu interesējusies. Bet šie īsprozas darbi ar viņas popularitāti nekādi nav saistīti.