Kas ir grūtākais? Bezsvara stāvoklis? Atrautība no Zemes, no ģimenes? Avārijas situācijas? Nē. Pats grūtākais, tāpat, kā uz Zemes - runāt patiesību! (Kosmonauts Georgijs Grečko.)

Tāpēc fragments no viņa autobigrāfiskās grāmatas "34. kosmonauts. No skala līdz atnācējiem", kur viņš maksimāli patiesi stāsta par piedzīvoto uz Zemes un kosmosā. Fragmentā par pašu bīstamāko, kas sagaida cilvēku s kosmosā.

Nolaišanās no orbītas.

Tomēr pats bīstamākais kosmiskajā lidojumā ir nolaišanās. Pēdējie elles loki. Jāsāk ar to, ka tad, kad tu ieslēdz nolaišanās programmu, ja dzinējs nesāks darboties, tad tu uz Zemi vairs neatgriezīsies. Nolēkt no kosmiskā kuģa nevar. Dzinējs ieslēdzas - paldies, Dievam, jau ir kļuvis vieglāk. Taču tālāk tam ir jānostrādā paredzētais laiks, tāpēc, ja tas nostrādās pavisam nedaudz, tad tu nolaidīsies uz Zemi, bet tikai pēc nedēļas, kad tev jau gaisa nebūs, nekas nebūs. Dzinējam ir jāizstrādā viss impulss.

Lietuvas kosmiskie pavadoņi.

LITSAT-1.

LitSat-1 ir Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs ir LituanicaSAT-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā.

Projekta primārais mērķis ir izmēģināt jauna veida pjezoelektrisko orientācijas sistēmu, kas tālāk varētu tikt pārbaudīta nākamajā lidojumā 2015. gadā. Paredzēts, ka LitSat-1 no orbītas translēs trīs sabiedrības balsojumā izvēlētus vārdus lietuviešu valodā.

http://www.litsat1.eu/en/

Ideja uzņemt pirmo mākslas filmu kosmosā, orbitālajā stacijā "Mir", radās režisoram Jurijam Karam 1997. gadā. Filmas (darba nosaukumi: "Pēdējais lidojums", "Balva - lidojums kosmosā") scenārija pamatā būtu kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova romāns "Kasandras zīmols" (1996): pēc sižeta filmas varonis, kosmonauts Andrejs Kriļcovs, protestējot pret stacijas slēgšanu, atsakās atgriezties uz Zemi, paliekot orbītā kā kosmiskais mūks, pieņemot vārdu Filofejs.

Tika plānots, ka ka filmēšana kosmosā aizņems piekto (pēc citiem datiem - trešo) daļu no filmas. Jurijs Kara ieguva KF Kinematogrāfijas Valsts komitejas atbalstu un 1997. gada vasarā sākās pretendentu medicīniskā atlase uz "kosmisko" aktieru lomu. Sākumā vēlēšanos piedalīties šajā neparastajā projektā izteica apmēram 30 teātra un kino aktieru, tajā skaitā arī ārzemju aktieri, piemēram, Emma Tompsone. Taču reāli uz medicīniskajām pārbaudēm 1997. gada jūnijā uzdrīkstējās ierasties tikai 13 Krievijas aktieri:

Padomju slepenā, kosmiskās aizsardzības programma, kas tika slēgta naudas trūkuma dēļ.

Valērija Jerofejeva raksts.

10.03.2016

1976. gadā par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu ievēl Džimiju Kārteru. Viņš gandrīz uzreiz uzņem kursu, atsakoties no Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma galvenajiem principiem, sākot pastiprināt amerikāņu militāro klātbūtni kosmosā. Tas prasa no padomju valdības steidzamus atbildes mērus. Jo vairāk tāpēc, ka Kārtera kursu turpina viņa pēcteči prezidenta krēslā.

ASV prezidents Ronalds Reigans ar amerikāņu ūdeņraža bumbas „tēvu” Edvardu Telleru kaismīgi atbalsta SAI.

Pirmo, sekmīgo startu uzskaitījums. Ieskaitot startus kādas valsts teritorijā. Pirmie 20 gadi.

1942. gada 3. oktobris. V-2 ceturtais izmēģinājuma lidojums (Vācija), palaišanas vieta Peenemunde, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 97 km (pēc citiem datiem 85 – 90 km). Praktiski, jau kosmosā. Zemāk par Karmana līniju (100 km), taču dažreiz atzīst par pirmo lidojumu kosmosā. ASV kosmosa robeža bija pieņemta 60 jūdzes jeb 80 km.

1944. gada 20. jūnijs. V-2 MW 18014 (Vācija), palaišanas vieta Greifswalder Oie, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 174,6 km. Militārs, balistiskās raķetes izmēģinājums. [Informācija bez avota – t.p.]

1946. gada 10. maijs. V-2 Projekt Hermes (ASV), palaišanas vieta White Sands LC-33, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 112 km. Vācu trofejraķetes izmēģinājums.

1948. gada 10. oktobris. R-1 (PSRS), palaišanas vieta Kapustin Yar, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 100 km. Uz vācu trofejraķetes bāzes būvētas raķetes izmēģinājums.

Vladimira Grekova raksts no žurnāla "tehņika - molodeži", 1986. gada 1. numura.

Žēl, ka 1737. gada 5. jūlija agrā rītā, Baltijas jūras ziemeļu krastā neviena nebija. Tāpēc neviens nepamanīja, kā divi ceļotāji izkāpa krastā tieši pa ziemeļblāzmu, uz kuras viņi uzlēca no komētas. Vienu no viņiem sauca par Mikromegasu, viņš bija dzimis Sīriusa planētu sistēmā. Otra vārds līdz mūsu dienām nav nonācis, taču ir zināms, ka viņš bija Saturna akadēmijas sekretārs...

Jā, komētas bija ideāls transporta līdzeklis Voltēra garstāsta "Mikromegass" varoņiem. Starts no Saturna izskatījās sekojošs: ceļotāji uzlēca uz gredzeniem, pēc tam pārcēlās uz vienu no planētas pavadoņiem un "sāka pārkāpt no mēneša uz mēnesi". Par laimi blakus garām lidoja piemērota komēta. Vēl viens lēciens - un varoņi, kopā ar saviem kalpiem un zinātniskiem aparātiem jau traucas "jāšus" uz izspūrušās klejotājas! Ar aparatūra, jāsaka, ka noderēja. Citādi, no kurienes tad būtu zināms, ka Marsam ir veseli divi pavadoņi?

Voltēra garstāsts ir sarakstīts 1752. gadā. Līdz Fobosa un Deimosa atklāšanai vēl ir veseli 125 gadi...

“Pēc ģeoloģiskām liecībām var secināt, ka Zemes un Saules sistēmas veidošanās notikusi aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu. Tie ir ļoti seni notikumi, un ir ļoti maz pierādījumu no tā laika.. Toties ir atklāti līdzīgi procesi pie dažādām zvaigznēm, kur novēroti planētu veidošanās procesi dažādās stadijās.. Tā ka drīzāk esmu attālinājies no idejas, ka pasauli radījis Dievs.”

(No sarunas ar LU Astronomijas institūta zinātnieku

Ilgoni Vilku radio Fit FM; žurnālā ”Republika.lv.” nr.10(55), marts, 2007)

I.Belogrīva intervija ar PSRS divkāršo varoni kosmonautu Georgiju Grečko, Krievijas TV pārraides “Šī fantastiskā pasaule” vadītāju un goda viesi VII starptautiskajā literārajā konferencē fantastikas jautājumos “Roscon – 2007” Maskavā no 22.- 25.martam.

Grečko (Георгий Михайлович Гречко; 1931. 25. maijā - 2017. 8. aprīlī) trīs reizes lidojis kosmosā (1975., 1977., 1985.), kur pavadījis kopā 134 diennaktis, 20 stundas un apmēram 33 minūtes. Vienu reizi izgājis atklātā kosmosā. Kosmonautu vienībā ieskaitīts 1968. gada maijā, kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumam uz Mēnesi. Tomēr pēc tam, kad amerikāņi bija sekmīgi nosēdušies uz tā, padomju programma tika izbeigta. Kosmonautu vienībā Grečko bija līdz 1986. gadam, 13 gadus viņš bija vecākais cilvēks pasaulē, kurš pabijis kosmosā (54 gadu vecumā). http://www.rbc.ru/society/08/04/2017/58e8adef9a7947d2d1030eef

Georgijs Grečko jaunībā seko savam mērķim un vēlas piedalīties raķešu būvē, tāpēc izvēlas studēt amatu, kas viņu galu galā aizved līdz Koroļova konstruktoru birojam. Grečko aprēķina raķešu lidojuma trajektorijas slavenajai padomju nesējraķetei „Semjorkai” jeb R-7. Pirmo pavadoņu un „luņņiku” sekmīgie starti ir arī viņa nopelns. Tas ir aizrautīgu cilvēku laiks, viņi dzīvo tādos apstākļos, kā mūsu laikos dzīvo „bomži”, taču tas viņiem nav galvenais. Trajektorijas rēķināja arī ar Lielo Elektronisko skaitļojamo mašīnu (LESM), valstī tāda bija viena – uz izķeršanu. Stingri limitētas minūtes. Tāpēc inženieri tur pavadīja visas diennaktis, ja nu kādam aprēķini apstājas un var iegūt papildus minūtes. Mašīna vienmēr pārkarst, tāpēc pie tās stāv ventilators un logi vaļā, arī ziemā. Cilvēkiem salst, taču naktī atrodas izeja – koridorā ir tepiķi. Naktis viņi pārguļ, ietinušies tajos.

Oļega Arsenova raksts izdevuma "Zagadki XX veka", 2017. gada 2. numurā.

Par to, ka Marsam ir veseli divi pavadoņi, zinātniskā sabiedrība uzzināja XVI gadsimtā no izcilā astronoma Johana Keplera teorētiskiem prātojumiem. Uzskatot, ka Visumā viss pakļaujas stingriem mūzikas un ģeometrijas harmonijas likumiem, viņš radīja "proporcionālu" Saules sistēmas tēlu. Viņš sprieda tā: ja Zemei ir viens pavadonis, bet Jupiteram četri, tad pēc ģeometriskās progresijas likuma Marsam ir jābūt tieši diviem pavadoņiem. Un trāpīja ar pirkstu debesīs!

Laputas salas astronomi.

Savā darbā astronoms izmantoja lielā Galileo Galileja anagrammu, kurā tas iešifrēja Saturna gredzenu atklāšanu. Tajā laikā zinātnieki bieži apstiprināja savu prioritāti, pierakstot atklājumu ar latīņu teicienu sākuma burtiem, ko konkurentiem bija jāsaprot pašiem. Keplers, kā varēja, atšifrēja Galileju: "Sveiciens jums, dvīņi, Marsa radītie!". Protams, ka pēc tam Keplers nolēma, ka Galilejs savā slavenajā teleskopā ir redzējis divus Marsa mēnešus. Un sapņoja savā dienasgrāmatā: "... Ilgojos pēc kāda tālskata, lai pieredzētu... divu planētu atklāšanu Marsa tuvumā..."

22.janvāris 2017  

Kad domas lido augstāk par sadzīves līmeņa problēmām, nereti gribas vismaz viegli ieskicēt nākotni. Gan savu, gan tālāku – kas gaidīs mūsu bērnus, mazbērnus, mazmazbērnus… Vai viņi tiešām lidos uz Marsu?

Tikai viena nianse: ja tagad veiktu lidojumu uz Marsu, pirmie kolonisti būtu ne vien fiziski neārstējami, bet arī nespejīgi spriest, turklāt impotenti.

3. fragments no Haijo Banckafa tāda paša nosaukuma grāmatas. iepriekšējo lasiet šeit.

"Es pārāk stipri mīlu zvaigznes, lai baidītos no nakts".

Debess juma stāsti: zvaigznāji un to mīti.

Ērglis ir pazīstams no stāsta par Prometeju. Viņš bija neiedomājami spēcīgs titāns, kurš pažēloja cilvēkus, kas dzīvoja aukstumā un tumsā. Ar lāpu viņš ielauzās Olimpā, iededza to no Saules stariem un atnesa šo debesu uguni saviem draugiem, cilvēkiem. Tā kā dievi gribēja saglabāt svēto uguni tikai sev, tad zādzība kļuva par nopietnu noziegumu. Par sodu Prometeju uz mūžīgiem laikiem atstāja pieķēdētu pie klints Kaukāza kalnos, kur viņam pēc Zeva pavēles katru dienu ērglis izknāba aknas, kas katru nakti atkal atauga veselas. Īstenībā Ērglis ir vēl viens Zeva veidols, kurā viņš iepazina savu pirmo homoseksuālo mīlestību. Ganimeds, kurš joprojām redzams debesīs kā Ūdensvīra zvaigznājs, bija brīnumskaists antīkās pasaules jauneklis. Iemīlējies Zevs pārvērtās ērglī un aiznesa Ganimedu uz Olimpu, padarot viņu par dievišķo vīna smēlēju [pēc mūsu mēra – par bārmeni – t.p.], lai pēc iespējas vairāk tiktos ar viņu. Zeva daudz cietušai sievai Hērai jau tā bija līdz kaklam apriebušies viņas dievišķā vīra neskaitāmie sānsoļi. Taču, kad viņš iemīlējās jauneklī un tās kļuva par viņa vienīgo mīlas sakaru ilgā laikā, Hēra nolēma, ka tas jau ir par daudz. Degot no kauna un greizsirdības, viņa parādīja Zevam elles liesmas, taču atbildot viņas vīrs, kā smejoties, uznesa Ganimedu debesīs kā mūžīgu zvaigznāju.

2. fragments no Haijo Banckafa tāda paša nosaukuma grāmatas. Iepriekšējo lasiet šeit.

"Es pārāk stipri mīlu zvaigznes, lai baidītos no nakts".

Debess juma stāsti: zvaigznāji un to mīti.

Pa labi no Vēršu dzinēja atrodas Ziemeļu Vainaga zvaigznājs, kas atgādina mums dramatisko stāstu par Tēzeju un Ariadni. Valdnieka dēls no Atēnām devās karagājienā, lai nogalinātu Minotauru, briesmoni, kas mita Labirintā, Krētas salā, kuram daudzus gadus ziedoja jauniešus un jaunavas no Atēnām. Vienā no mīta versijām tika stāstīts, ka Tēzejs pēc varoņdarba atrada izeju no Labirinta, tāpēc ka sekoja Vainaga zvaigznājam. Pazīstamāka versija ir stāsts par Ariadnes pavedienu. Pēc tam, kad valdnieka meita iedeva varonim kamolu, lai viņš viegli varētu nokļūt atpakaļ, sekojot pavedienam. Pateicībā par viņam izrādīto labvēlību un palīdzību, Tēzejs izpildīja savu solījumu un paņēma Ariadni par sievu. Taču atpakaļceļā uz Atēnām pārdomāja. Kad kuģis bija apstājies Naksosā, viņš Ariadni atstāja, jo sapnī viņam bija parādījies vīna dievs Dionīss, kurš bija pieprasījis Ariadni sev. Ja arī tās bija tikai Tēzeja atrunas, tad dievs patiešām parūpējās par brīnišķo, pamesto meiteni. Viņš apprecēja ar viņu un uzmeta viņas vainagu tik augstu debesīs, ka no tā laika tas tur spīd kā Ziemeļu Vainags.

1. fragments no Haijo Banckafa tāda paša nosaukuma grāmatas.

"Es pārāk stipri mīlu zvaigznes, lai baidītos no nakts".

Debess juma stāsti: zvaigznāji un to mīti.

Cilvēki sāka pētīt nakts debesis pirms daudziem tūkstošiem gadu, zvaigžņu aizraujošajā pilnībā tie atklāja, ka tās sastāda vienas veselas konstelācijas (constellatio) - debess spīdekļu savstarpējos izvietojumus, ko ar laiku sagrupēja 48 klasiskajos zvaigznājos, kas bija pazīstami jau no antīkajiem laikiem. Zvaigznāji stāsta par varoņdarbiem un kārdinājumiem, mīlestību un cīņu, par lielām briesmām un dramatisku izglābšanos, tie parāda mums dievus un pusdievus, valdniekus un valdnieces, varoņus, dziedniekus un daudzas brīnumainas būtnes, kas uz mūžu ir iemiesojušies zvaigznēs, lai mēs - cilvēki, par viņiem nekad neaizmirstu.

Paši pazīstamākie no šīm konstelācijām ir 12 zvaigznāji, kas izvietojas gar ceļu, pa kuru kustās Saule, Mēness un visas planētas (no grieķu - "klaiņojošās"). Grieķi šo riņķa līniju sauca par zodiaku (Ζωδιακός Κύκλος), kas burtiskā tulkojumā nozīmē - "zvēru aplis". Īstenībā šis vārds ir cēlies no vārda "zodion", kas nozīmē dzīvais jeb apgarotais. Pēc Platona tieši šajā, divpadsmit daļās sadalītā aplī mīt Pasaules dvēsele, tāpēc labāks ekvivalents vārdam "zodiaks" būs "dzīvais aplis".

Aleksandra Stela raksts no izdevuma "Taini Vseļennoj", 2017. gada 1. numura.

2016. gada janvārī avīžu un žurnālu lappuses aplidoja sensacionāla ziņa. Zinātnieki ziņoja par epohālu atklājumu - Saules sistēmā atklāja jaunu, 9. planētu. Tā atrodas tumšajās kosmosa dzīlēs, tālu aiz Plutona... Kas tā bija - sensācija vai tikai jauna teorija?

Planētas atklāšana uz "spalvas gala".

Par pilnvērtīgu atklājumu runāt pagaidām ir par ātru - iespējamo planētu pagaidām nav fiksējis neviens teleskops. Taču astronomi Maikls Brauns un Konstantīns Batigins uzskata, ka ar matemātisku aprēķinu palīdzību izdevās pierādīt, ka Saules sistēmā eksistē vēl viena, mums nezināma liela planēta - apmēram 10 reizes smagāka par Zemi.

Kļima Podkovas raksts no izdevuma "Zagadki XX veka", 2016. gada 25. numura.

1983. gadā bijušais ASV GKS seržants Ričards Dotijs pastāstīja žurnālistei Lindai Moultonei Hovai, ka 1960. gadu vidū ASV valdība nodibināja kontaktus ar citplanētiešiem no planētas Serpo un 12 cilvēki aizlidoja un atnācēju dzimteni. Pēc 13 gadiem daži no viņiem atgriezās uz Zemes. Raksts par absolūti slepeno projektu kļuva par sensāciju. Taču pēc tam seržants pazuda un tēma neguva turpinājumu. 2005. gadā par projektu SERPO ierunājās atkal. Kāds, kurš slēpjas aiz nika Anonim, izlika internetā veselu baru ar ziņām, kam bija augstākā slepenības pakāpe...

Rozvelas incidents.

Daži laikam, ir dzirdējuši par NLO nogāšanos ASV Ņumeksikas štata Rozvelas pilsētas tuvumā, 1947. gada jūlijā. ASV valdība kategoriski noliedz citplanētiešu kuģa katastrofas faktu. Taču pat mājaslapas, kas specializējas NLO tēmā, nezina, ka 1947. gadā Ņumeksikā katastrofu cieta, nevis viens, bet divi ārpuszemes aparāti. Avārijas vietā ieradās specdienestu pārstāvji un izmeklēšanas gaitā atrada sešus mirušus citplanētiešus un vienu dzīvu.

Pilnā nosaukumā Hainlaina balva par kosmosa komercializēšanas veicināšanu ir radīta 1988. gadā, lai apbalvotu cilvēkus vai cilvēku grupas, kas veicinājušas kosmosa apgūšanu nevalstiskā, tas ir, privātā ceļā bez valsts vai korporāciju atbalsta. Balvas ieguvējs iegūst visai apjomīgu naudas balvu. Balvu par godu vienam no labākajiem 20. gadsimta rakstniekiem-fantastiem Robertam Hainlainam drīz pēc viņa nāves iedibina viņa atraitne Virdžīnija Gerštenfelde Hainlaina.

Balvu ir ieguvuši tādi pasaulē pazīstami cilvēki kā: Pīters Diamandis - grieķu izcelsmes amerikāņu fiziķis un X Prize Foundation dibinātājs (organizācija, kas izsludināja balvu privātiem uzņēmējiem, kas spēs radīt daudzkārt izmantojamu kosmisko kuģi, kas nedēļas laikā spēs divreiz pacelties kosmosā suborbitālā lidojumā), 2006. gadā; Īlons Masks - dienvidāfrikāņu izcelsmes amerikāņu uzņēmējs, pazīstamās raķešu būves firmas SpaceX dibinātājs, 2011. gadā.

Antona Pervušina raksts no izdevuma "Zagadki istoriji" 2016. gada 42. numura.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, antihitleriskās koalīcijas sabiedroto rokās nokļuva bagātas trofejas, tajā skaitā arī tehnoloģijas un dokumentācija no projektiem, kas visai daudz bija apsteiguši savu laiku. Daži no šiem projektiem bija tieši saistīti ar raķetēm un raķešlidmašīnām, kas spēja pacelties kosmiskos augstumos. Padomju militāri-politiskā vadība ieinteresējās par tiem, pašmāju konstruktoriem tika pavēlēts nokopēt vācu sasniegumus.

Vislielāko iespaidu uz padomju speciālistiem, protams, atstāja vācu smagā, balistiskā raķete A-4 ("Fau-2"), tai analoga pasaulē vienkārši nebija. Viņi tūlīt pat saprata, ka raķeti varētu izmantot suborbitāliem lidojumiem kosmosā.

Projekts "Pobeda".

Konstruktori Mihails Tihonravovs un Nikolajs Černiševs lika priekšā realizēt projektu ar nosaukumu VR-190 ("Pobeda", latv. "Uzvara"). [Saīsinājums VR-190 varētu nozīmēt "visotnaja raketa" un iespējamais lidojuma augstums km – t.p.] Savas iestrādnes vispārīgā veidā viņi noformēja 1945. gada vidū. Tika piedāvāts pārbūvēt vienu no trofejas A-4, apgādājot to ar hermētisku kabīni diviem pilotiem, kas izmantotu pieredzi, kas gūta, izgatavojot pirmskara stratostatu gondolas. Galvenais uzdevums būtu izpētīt kompleksu vibrācijas iespaidu, pārslodzes un sekojošo bezsvara stāvokli uz cilvēka organismu.

Antona Dubiņina raksts no izdevuma "Stupeņi", 2016. gada 21. numura.

Vai ir dzīvība uz Marsa? Pēc "Būt vai nebūt?" tas droši vien ir otrais populārākais jautājums. Ja arī uz Marsa ir mikroorganismi, cilvēce sapņo par makrosubstancēm! Tā cerēja sastapt humanoīdus! Un lūk, viena sapņotāja pacietība beidzās. "Pietiek! - nolēma holandiešu uzņēmējs Bass Lansdorps. - Mēs paši apdzīvosim Sarkano planētu". Un 2011. gadā paziņoja, ka startē projekts Mars One, kas paredz Marsa kolonizēšanu.

Kur ņemt naudu?

Holandietis ķērās klāt apdomīgi. Viņš saprata: ātri var izstāstīt tikai pasaku, tāpēc uzreiz mērķa sasniegšanai paredzēja 12 gadus un paziņoja, ka pirmie kolonisti uz Sarkanās planētas izsēdīsies 2023. gadā. Bet līdz tam ir jāveic vesels mākonis darbu, par kuriem Lansdorpam lielā mērā bija tikai pats aptuvenākais priekšstats. Kosmoss ir viņa sapnis. Pēc izglītības viņš ir inženieris. Bet reāli, kā izrādījās, - efektīgs menedžeris un šovmens.

No Igora Kornouhova rakstiņa izdevumā "Zapretnaja istorija", 2016. gada 11. numurā.

Padomju slepenības apstākļos, kas apņēma kosmosa apgūšanu, nevarēja parādīties mīti un leģendas par to, ka Gagarins nebija pirmais cilvēks kosmosā. Pat saskaitīts, ka viņš esot bijis pat 12. kosmonauts.

Gagarins nebija pirmais?

Tas ir arī pats populārākais mīts. Tas tiek izmantots, lai "demonstrētu" padomju valdības melīgumu un slepenību un tās attieksmi pret saviem pilsoņiem, kuru dzīvībām nebija nekāda vērtība. [Kā saprotat, autors ir antirietumnieks - t.p.]

Līdzīgas tenkas jau sāka izplatīties 1960. gados. Konkrēti, mēģināja pārliecināt, ka pirms sekmīgā Jurija Gagarina lidojuma par upuriem progresam tika ziedoti kā minimums 11 padomju lidotāji. Šo "nulles kosmonautu" vidū figurēja Aleksejs Ļedovskis, Terentijs Šiborins un Andrejs Mitkovs, kā arī Marija Gromova, kuras raķešu lidmašīna it kā cieta katastrofu 1959. gada jūnijā. Par informācijas avotu žurnālisti sauca redzamo Čehoslovākijas Komunistiskās partijas CK darbinieku, kurš vēl 1959. gada decembrī atrodoties Itālijā, stāstīja biedriem par vairākiem nesekmīgiem Padomju Savienības lidojumiem kosmosā.

No žurnāla "Kot Šredingera", 2016. gada 5-8. numura.

Zinātnieki vēlreiz pārrēķināja Habla konstanti.

Kā zināms, Visums izplešas. Tikai nav saprotams - kā? Astronomi Nobela laureāta Ādama Risa vadībā aprēķināja ar mūsu dienām maksimālu precizitāti šīs izplešanās ātrumu - Habla konstanti. Zinātnieki analizēja Habla teleskopa (jā, arī astronomiem ir savi varoņi) 18 galaktikām. [Starp citu, tieši Habls pirmo reizi saprata, ka daudzi miglāji, kas bija redzami starp zvaigznēm, - ir tālas galaktikas. Tas nostāda viņu vienā rindā, piemēram, ar Koperniku - t.p.] Attālums un attālināšanās ātrums tika izskaitļots pēc saucamajām standarta svecēm - zvaigznēm ar zināmu spilgtumu. Rezultātā mērījumu kļūdu izdevās samazināt līdz 2,4%, salīdzinot ar iepriekšējo rekordu 3,3%.