- Visas sekcijas
- Raksti (11)
|
Sapņu ķērājs jeb sapņu šķirotājs pēc senas Ziemeļamerikas indiāņu leģendas ir rāmītis, kuru pakar virs gultas galvgaļa, lai labie sapņi rāmīša tīklā tiktu notverti un paturēti, bet sliktie caur tīkla caurumu aizvadīti projām. Sapņu ķērāja noslēpumu esot radījis indiāņu burvis Iktoms, kurš ieradies zirnekļa izskatā un noaudis šo savdabīgo tīklu. Tagad sapņu ķērāji kļuvuši populāri visā pasaulē. Sapņu ķērāju var izgatavot arī pats sev, izrotājot to ar putnu spalvām, pērlītēm vai zirgu astriem. Atrod lokanu, vislabāk kārkla, rīksti, to saliec aplī un sasien galus kopā ar diegu. Izliektais aplis jānotin ar dziju, audumu vai ādas sloksnīti. Pēc tam jāsadala apļa ārējā mala vienādos attālumos, nostiprinot tīklojamo diegu un piesienot pavedienu. Tīklojumu sāk no viena punkta, apvijot apkārt aplim, nākamo apli veido, pavedienu apvijot pirmajam aplim pa spirāli uz centru, pakāpeniski piepildot apļa brīvo laukumu, līdz palicis vairs tikai neliels caurums apļa vidū. Šo apli noslēdz, nostiprinot diegu. Tagad zinātne ir ļoti tuvu tam, lai piepildītu burvju mākslinieku sapni un padarītu priekšmetus neredzamus. Pētnieki konstruē jaunus materiālus, kas dažādos veidos mijiedarbojas ar gaismas viļņiem. Jau tagad viņiem eksperimentos izdodas panākt, ka nelieli objekti izgaist. Optiskas ilūzijas iespaidā Džeimsa Bonda “Aston Martin” pazūd kā nebijis, Harijs Poters uzliek maģisko paslēpni, un “Zvaigžņu ceļa” kosmosa kuģi aktivizē neredzamības vairogu. Drīzumā fiziķi mīs kinoļaudīm uz papēžiem, jo arvien labāk prot manipulēt ar gaismu un jau spēj padarīt neredzamus pavisam nelielus priekšmetus. Nesen amerikāņu pētnieki no Djūka universitātes Daremā, Ziemeļkarolīnas štatā, konstruējuši savdabīgu vairogu, kas gaismas viļņus apliec ap priekšmetu, radot ilūziju, ka tā nemaz nav. Zinātnieki izmanto mākslīgos materiālus ar īpašām elektromagnētiskajām īpašībām. Pagaidām gan šis eksperiments nedarbojas tādā mērogā, ko spētu uztvert cilvēka acs. Tāpēc nākamais posms būs padarīt neredzamību saskatāmu.
DELFI Izklaide, 30. janvāris 2013 Foto: Publicitātes foto Neizskaidrojama lietu pazušana visnepiemērotākajos brīžos un pēkšņa to parādīšanās, nepārtrauktu neveiksmju sērijas, veselības pasliktināšanās un citas ķibeles cilvēkiem nereti liek aizdomāties par iespējamo ļauno garu klātbūtni mājvietā. Šai sakarā tautas dziednieks un taro kāršu speciālists Ilmārs Briedis (attēlā) skaidro, kādi ir negatīvās enerģijas rašanās iemesli, kā arī dod padomus, kā no tās atbrīvoties.
02.februāris 2011
Šādu piemēru ir mulsinoši daudz. Kad „Patiesā Dzīve” sāka vākt informāciju, ar pārsteigumu vajadzēja atzīt, ka gandrīz katrs iztaujātais zināja pastāstīt pieredzi, kuru var likt zem nosaukuma – kā viņa/viņš pie burves gāja. Ir lietas, ar ko nevajag jokot. Arī neticamā versija, ka „Parex bankas” krahā bijuši iesaistīti okulti spēki, kā izrādās, nemaz nav tik neticama... Pēc mātes lūguma “Maniem vecākiem sākās nopietnas nesaskaņas. Drūmi un nepatīkami, kā jau tā¬dos brīžos mēdz būt. Un te kādu dienu man piezvana mamma un saka: “Meitiņ, tev man jāpalīdz. Es uzzināju, ka Rīgā (viņa nosauc adresi) dzīvo sieviete, vārdā Rasa, un viņai ir īpašas spējas: viņa var burt. Aizej, varbūt tētim ir uzlikts lāsts?” Mamma lūdzās ilgi un dikti. Tie bezpalīdzīgie šņuksti klausulē... Jau no seniem laikiem cilvēks ir apbrīnojis dažu skaitļu patiešām neparastās īpašības un mēģinājis tajos saskatīt kādu apslēptu jēgu. Piemēram tāda matemātiska rinda: 1, 3, 7, 13, 21... Viens varonis, trīs labas lietas, septiņi rūķīši, velna ducis, acīte... Kāda ir saistība starp šiem skaitļiem? To var izteikt ar formulu. 1 + 2x0 = 1 1 + 2x1 = 3 3 + 2x2 = 7 7 + 2x3 = 13 13 + 2x4 = 21... Tulkots no Mihaila Popova raksta žurnālā "Mir fantastiki", 2008. gada maija numurs. No zintīm ir maz jēgas... Tu divdesmit gadus veltī, lai iemācītos buramvārdus, ar kuriem varēsi izsaukt savā guļamistabā kailas, nevainīgas meitenes, taču pa šo laiku pats piesūcies ar dzīvsudraba tvaikiem, tavas acis vairs neredz, jo ir sabojātas vecus grimuārus lasot. Tu pat nespēj atcerēties, kāpēc tev tās jaunavas bija vajadzīgas. [Terijs Pračets. "Burvestības zieds"] Augsti attīstīta maģija nav atšķirama no zinātnes. [Larijs Nivens (joks par Artūra Klārka trešo likumu).] Nolasīts vienā no LFFB pasākumiem 12.02.2007. Senais latvietis dzīvoja maģijas pārpilnā pasaulē. Maģija bija visur. Ne tikai tur, ārā, bet arī blakus. Cilvēks nesāka nevienu jaunu darbu, nenodrošinājies par tā labvēlīgu veikšanu un iznākumu. Rūpīgi sekoja dažādām "zīmēm", galvenokārt no analoģijas sfēras: "ja notiek tā, tad būs šitā". Borisa Ņevska raksts no "Mir fantastiki" 2007. gada decembra numura.Gadās, ka es nesaprotu, no kurienes nāk materiāls - es tikai zinu, ka jābūt tieši tā un ne savādāk. (Ketrīna Kurtca.)Ketrīnas Kurtcas izdomāto Derini pasauli var salīdzināt vienīgi ar Viduszemi. Autore nav slinkojusi, ir sarūpēts milzīgs papildus materiālu klāsts - no detalizēta grimuāra maģiskajās zinībās līdz hronoloģiskām un ģenealoģiskām tabulām. Bet pats galvenais, Kurtca ir iemitinājusi savā pasaulē ļoti reālistiskas personas, kas cieš, mīl, cīnās un mirst lasītāju acu priekšā... Burvestību summa jeb Maģiskās zinātnes sistematizācijas pieredze. Izmantoti žurnāla Mir fantastiki materiāli. Reiz, III gadsimtā pirms mūsu ēras kāds gudrs puisis vārdā Eiklīds nolēma savākt visas tā laika zināšanas par ģeometriju un tā rezultātā sarakstīja darbu ar nosaukumu „Pamati". XVII gadsimta beigās Īzaks Ņūtons noformulēja vispasaules gravitācijas un mehānikas pamatlikumus. 1869. gadā Dmitrijs Ivanovičs Mendeļejevs klasificēja ķīmiskos elementus un radīja Periodisko sistēmu. Katrs no šiem zinātņu vīriem salika pa plauktiņiem vienas zinātnes nozares sasniegumus. Protams, viņu darbi vēlāk tika papildināti, bet likumi - pārformulēti. Visu to jūs esat apguvuši skolā. Bet tagad jūs gaida tēma, kuru skolā pagaidām neapgūst. Mēs klasificēsim maģiju un par mūsu pētījumu pamatu kalpos fantāzijas žanra sacerējumi. Izredzētajiem pieejamā Viduszemes maģija Autors Pjotrs Tjuļeņevs. Žurnāls Mir fantastiki, 2005. gada jūlija numurs. Šeit nelido nāvējošas ugunsbumbas, pilis neslienas debesīs ar vārda spēku vien, bet visvarenākie burvji nespēj nolasīt domas vai arī vienā mirklī pārvietoties no vienas pasaules malas uz otru. Un tomēr, maģija šeit ir atrodama uz katra soļa. Varbūt, ka to ir grūti pamanīt ar pirmo acu uzmetienu, taču, ja ieskatās... Un ieskatīties patiesi ir vērts. Tolkins esot teicis, ka izdomāt zaļu sauli ir viegli, taču radīt pasauli, kurā šī saule iederētos, ir daudz grūtāk. Pats Profesors ar šādu uzdevumu tiek galā spīdoši: burvestības, ne tikai iederas viņa pasaulē, bet arī, lai cik tas dīvaini neliktos, pakļaujas zināmiem likumiem. "Lai cik tas dīvaini"- tāpēc, ka Tolkinam nav biezu grāmatu ar zintīm, nav manu, nav visādu, grūti izpildāmu rituālu... Nav nekā tāda, ko mēs esam pieraduši redzēt modernajā fantāzijā. Ar ko tad atšķiras Viduszemes maģija un kādiem principiem tā ir balstīta? Vēl viens fragments no grāmatas par filozofiju Harijā Poterā. Autors Deivids Begets. Dažādu, bieži polāru redzes viedokļu skaits par neparasto, jauno burvi patiesi pārsteidz. Uzstādot aizvien jaunus tirāžu rekordus, grāmatas par Poteru izsauc niknus protestus, ieņemot pirmo vietu grāmatu sarakstos, kuras nerekomendē skolās un bibliotēkās, un, kurus sastāda Amerikas bibliotēku asociācija. Daži literatūras kritiķi nolīdzina tās līdz ar zemi, saucot par lasāmvielu bez literāras vērtības, taču citi tās uzskata gandrīz vai par klasiku. Daži kritiķi uzskata, ka šīs grāmatas neatstājot vietu nekam transcendentam un noslēpumainam, bet milzums citu uzskata, ka tās slikti iespaidojot bērnus un pievēršot tos okultismam. Vieni uzskata tās par antikristietiskām, citi - par pilnīgi pieņemamām kristīgai morālei. Vieni uzskata, ka tām piemīt dziļa morāle, citi, ka tās ir dziļi subjektīvi relatīvas morāles ziņā. Harijs bija pārsteigts, kad uzzināja par savu slavu burvju vidū, taču viņš būtu vēl pārsteigtāks, ja uzzinātu, cik dziļi viņš ir ievilkts vientiešu pretrunu virpulī. |
