• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
  • Nav ziņojumu ko attēlot.

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
Meklēt
Rubrika: Plakanās pasaules zinātne Kopā atrasti 7 ieraksti.

DEVIŅI

SAŅEM KARSTU NAFTU, SUNS!

 Laukakmeņu kaudze plūstoši sagāzās un par nožēlu Arkkancleram aizpeldēja kaut kur pa izliektu trajektoriju.

- Nu ko, var uzskatīt par pierādītu, ka gigantiskais bruņurupucis no akmens nepalīdz, - nopūšoties bilda Galvenais Filozofs.

- Desmito reizi, - nopūtās arī Mūsdienu Rūnu Rīmēšanas Pasniedzējs.

- Vai es jums neteicu, ka bez helonija nevarēs iztikt! - Čudakulli sacīja.

Agrāko, tikpat nesekmīgo eksperimentu rezultāti lēnām griezās turpat netālu. Mazas sfēras, lielas... Dažām pat bija gāzes astes, kas sastāvēja no izmestiem ledus un akmens krāvumiem. Bija jūtams, ka jaunais Visums aptuveni zināja, kā tam jāizskatās, taču tomēr viss nekādi nespēja  uztvert pašu būtību.

- Bet galu galā, - Arkkanclers paziņoja, - kad cilvēkiem parādīsies tas, uz kā varēs stāvēt, viņiem radīsies vajadzība arī pēc tā, ko varēs elpot, vai ne tā?

Atmosfēras radās tūlīt pat. Taču tās nekur nebija lietojamas, jo bija pilnas ar tādām lietām, ko pat trollis neriskētu ieelpot.

- Tā kā dievu šeit nav, - Čudakulli paziņoja, - un vienkāršākās proves nerāda pat pēdas no dievraža*, mūsu pienākums ir visu novest līdz galam.

Augstās enerģētikas Maģijas ēkā pulcējās publika. Pat studenti izrādīja interesi, kaut parasti dienas laikā viņi vispār nebija redzami. Projekts solījās būt vēl aizraujošāks par nakti, kas pavadīta ar Heksu, piekožot siļķu-banānu picu.

ASTOŅI

MĒS — ZVAIGŽŅU PUTEKĻI (jeb, galu galā, mēs bijām Vudstokā)

«Dzelzs ir dzelzs». Vai tas patiešām ir tā? Vai arī, varbūt dzelzs sastāv no kaut kā cita?

Pēc sengrieķu filozofa Empedokla, viss Visums ir veidots no četrām sastāvdaļām: zemes, gaisa, uguns un ūdens. Pienesiet liesmu pie koksnes — tā sadegs (tātad tā satur uguni), sāks kūpēt dūmi (satur gaisu), izdalīs burbuļojošu šķidrumu (satur ūdeni) un atstāj pēc sevis pelnu čupiņu (satur zemi). Empedokla teorija bija pārāk nenopietna, lai eksistētu ilgi un pazaudēja jebkādu zinātnisku vērtību jau pēc tūkstoš gadiem. Īstās zinības tolaik krājās lēni: Eiropā, piemēram, ļaudis labprātāk turēja sava feodāļa zemniekus melnās miesās vai ar roku pārrakstīja Bībeles fragmentus, patērējot daudz darba un krāsainu tinti.

Visprogresīvākais Viduslaiku laikmeta izgudrojums bija uzlabota aptvere [vai varbūt — sakas — t.p.].

Empedokla teorija bija jūtams solis uz priekšu salīdzinājumā ar priekšgājējiem. Faless, Heraklīts un Anaksimēns bija tādās domās, ka viss sastāv no viena vienīga «pirmsākuma» vai elementa un ar to līdzība arī beidzās. Faless par pirmsākumu uzskatīja ūdeni, Heraklīts — uguni, bet Anaksimēns lika uzsvaru uz gaisu. Empedokls izdarīja maz izteiksmīgu mēģinājumu samierināt viņus visus, uzskatot, ka katram no viņiem kaut kur ir taisnība. Un, ja filozofs dzīvotu šodien, tad viņam noteikti būtu lēta kaklasaite.

Vienīgā, veselīgā doma, kas toreiz izskanēja, bija tā, ka visiem vienkāršiem, «elementāriem» vielas komponentiem piemīt vienkāršas un nemainīgas īpašības. Zeme, piemēram, ir netīra, gaiss — neredzams, uguns — karsta, ūdens — mitrs.

 

Viduslaiki ne tikai uzlaboja sakas, bet radīja arī labvēlīgu augsni nākotnes zinātnes – ķīmijas attīstībai. Gadsimtiem pasaulē zēla tās “pirms zinātne” alķīmija; tika atklāts, ka atliek sajaukt kaut kādas vielas un uzkarsēt tās vai ievietot skābē, vai izšķīdināt ūdenī – un notiks dīvainas, neizskaidrojamas parādības. Nez no kurienes radīsies nesaprotamas smakas, plunkšķi, burbuļi un daudzkrāsaini šķidrumi.

Īsāk sakot, lai no kā arī nesastāvētu Visums, to varēja pārvērst par kaut ko citu, ja tikai ir zināma vajadzīgā recepte. Vai varbūt, «buramvārdi» - jo alķīmija bija rada burvestībām ar visām savām nosacītībām un rituāliem, daudzi no kuriem patiešām darbojās, kaut arī bez jebkāda teorētiska pamatojuma. Alķīmija centās iegūt nevis zinātnes faktus, bet nemirstības eliksīru un filozofu akmeni – lai iegūtu tik daudz zelta, ka pietiktu visai mūžīgajai dzīvei. Tomēr, Viduslaiku beigās alķīmiķi bija iesituši roku eksperimentos un tad sāka apjaust, ka sengrieķu mācība par četriem elementiem ne vienmēr spēj izskaidrot iegūto rezultātu. Tad viņi ieveda jaunus vienkāršākos elementus – sāli un sēru – tiem arī bija fundamentālas un pastāvīgas īpašības, kādas iepriekšējiem elementiem nebija. Sērs, piemēram, deg (kaut arī nekā kopīga ar uguni, kā saprotiet), bet sāls – nē.

ČETRIZINĀTNE UN MAĢIJA

Arkkanclers Čudakulli atmodās no pēcpusdienas miega, kurā viņš līda cauri svelmi dvesošam tuksnesim zem svelmi dvesošām debesīm un atklāja, ka apmēram tā jau arī ir.Pārkarsēti tvaiki ar svilpienu nāca laukā pa stūrī novietotā apkures radiatora savienojumiem. Čudakulli, izgājis caur smacīgo gaisu, piesardzīgi pieskārās pie tā. - - Āāā! Nolādēts!Sūkājot labo roku un ar kreiso noņemot no kakla šalli, viņš izgāja koridorā, kas izskatījās pēc elles ar papildus apsildīšanu. Pa ejām mutuļoja tvaiks, bet kaut kur no augšas skanēja augstas enerģijas maģiskā lādiņa neaizmirstamie sprakšķi. Uz mirkli logus piepildīja violēta gaisma.- Vai kāds man paskaidros, kas par mejēdzībām šeit notiek? - Čudakulli jautāja apkārtējam gaisam.No tvaika parādījās kaut kas līdzīgs ledus kalnam. Tas bija Dekāns.- Es gribu apliecināt Jums, Arkkancler, lai tas ir pilnīgi skaidrs, ka ar mani tam nav nekāds sakars! Čudakulli noslaucīju sviedrus, kas bija sākušī aumaļām tecēt pa viņa pieri.- Dekān, kāpēc tu stāvi vienās apakšbiksēs?- Es... nu, manā istabā ir ārkārtīgi karsti...- Es pieprasu, lai tu kaut ko uzvelc — tu izskaties absolūti nehigiēnisks!Maģiskā lādiņa sprakšķis atskanēja atkal. No Čudakulli pirkstu galiem noleca dzirksteles.- Jūtīgi! - viņš noteica, ieskrienot atpakaļ savā istabā.Aiz loga, dārza otrā pusē gaiss trīsēja virs Augsto Enerģiju Maģijas ēkas. Kamēr Arkkanclers novēroja, divas milzīgās bronzas sfēras uz tās jumta pārklājās ar lauzītām purpura līnijām...Viņš nokrita, paripojot malā — brīnumdari pie tā ir pieraduši — mirkli pirms tam, kad triecienvilnis izsita stiklus.

arbpu1xKAow

TRĪSES ZINU SAVUS BRĪNUMDARUS

Profesoriem nebija vajadzīgs daudz laika, lai saprastu problēmas vienreizīgumu, salīdzinot ar vispārēju iznīcību.

- Ja neviens nezinās, ka tas ir noticis, tad savā ziņā, tas arī nebūs noticis, - Mūsdienu Rūnu Rīmēšanas Profesors teica. Viņa guļamistaba bija vienā no pašiem aukstākajiem universitātes spārniem.

- Mūs noteikti neviens nevainos, - Dekāns piebilda, - pat, ja tas notiks.

- Vispār jau , - Dummings turpināja, brīnumdaru mierīgās attieksmes iedvesmots — ir teorētisks pamatojums tam, ka tas nevar notikt burvestību sastāvdaļas ārpuslaicīgās dabas dēļ.

 

- Vēl reiz? - Čudakulli palūdza.

- Sēr, ja gribam būt precīzi, tad kļūda neizsauks sprādzienu, - Dummings teica. - Un tas pēc maniem aprēķiniem nenovedīs pie tā, ka lietas pārstās eksistēt nākotnē no šī mirkļa. Tās pārstās eksistēt vispār, burvestību lauka daudzvirzienu kolapses dēļ. Taču, tā kā mēs eksistējam šeit, tad, sēr, mums jādzīvo visumā, kurā nekas slikts nav noticis.

- A, pazīstama dziesma, - Čudakulli teica, - tas ir kvantu dēļ, vai ne tā? Un ir citi mēs kaut kādā kaimiņu visumā, kur sliktais tomēr notika un šie bēdubrāļi uzsprāga?

- Jā, sēr. Vai visdrīzāk, nē. Viņi neuzsprāga, tāpēc ka iekārta, kuru būtu uzbūvējis cits Dummings Tupss, sabojātos un tādā veidā... viņš pārstātu eksistēt, lai tā netiktu uzbūvēta. Jebkādā gadījumā, tāda ir teorija.

- Es esmu priecīgs, ka mēs ar to esam tikuši skaidrībā, - asi pateica Galvenais Filozofs. - Mēs eksistējam šeit tāpēc, ka mēs eksistējam šeit. Un tā kā mēs eksistējam šeit, tad mēs varam ar tām pašām sekmēm arī sasildīties.

- Tādā gadījumā, mēs, liekas, esam nonākuši pie kopsaucēja, - Čudakulli teica. - Tupsa kungs, variet palaist savu infernālo mašīnu.

Viņš pamāja uz sarkanā kloķa pusi, kas atradās uz postamenta.

DIVI

SKVOŠA LAUKUMA ZINĀTNE

 Skvoša laukumu var izmantot, lai lietām piešķirtu daudz lielāku ātrumu, nekā gumijas bumbiņai... 1942. gada otrajā decembrī skvoša laukumā zem Čikāgas universitātes Stegfīldas stadiona iesākās jauna tehnoloģiskā ēra. Šo tehnoloģiju bija radījis karš, taču viena no tās sekām bija tāda, ka kara perspektīva kļuva tik briesmīga, ka lēnām un nedroši karš globālā mērogā kļuva aizvien mazāk iespējams (4). Stegfīldā fiziķis Enriko Fermī, pēc izcelšanās itālis, un viņa grupa pirmo reizi pasaulē panāca pašuzturošu ķēdes kodolreakciju. Tādā veidā varēja tikt radīta atombumba un vēlāk atomenerģija civilām vajadzībām. Taču bija arī daudz svarīgākas sekas: Lielās Zinātnes uzplaukums un jaunu tehnoloģiju ieviešana.

 

 Neviens nespēlēja skvošu zem Stegfīldas tribīnēm, kamēr tur stāvēja reaktors — taču daudziem tur strādājošiem cilvēkiem bija tāda sajūta, kā Dummingam Tupsam... pārsvarā neremdināma ziņkāre kopā ar uzmācīgu šaubu periodiem, kuros mirguļoja šausmas. Ziņkāre bija tam sākums, bet šausmas pielika punktu.

1934. gadā pēc garas atklājumu sērijas fizikā, kas attiecās uz radioaktivitātes parādību, Fermī atklāja, ka ar vielām notika interesantas lietas, ja tās bombardē ar «lēnajiem neitroniem» - subatomu daļiņām, ko izstaro radioaktīvais berilijs un kuras tiek laistas cauri parafīnam, la palēninātu tās. Fermī atklāja, ka lēnie neitroni ir tas, kas vajadzīgs, lai piespiestu citus elementus izstarot savas radioaktīvās daļiņas. Tas izskatījās daudzsološi, tāpēc viņš virzīja lēno neitronu plūsmu uz visu, ko tikai spēja iedomāties, un beigās izmantoja tolaik ne visiem zināmo elementu — urānu, kuru pirms tam galvenokārt izmantoja kā dzeltenā pigmenta avotu. Kaut kādā veidā, kas atgādināja alķīmiju, urāns zem lēno neitronu triecieniem pārvērtās par kaut ko jaunu — taču Fermī nesaprata, par ko.

y7jXf1ujidw

Pēc četriem gadiem trīs vācieši: Oto Hāns, Liza Meitnere un Frišs Štrasmans — atkārtoja Fermī eksperimentus un, tā kā bija labāki ķīmiķi, viņi saprata, kas bija noticis ar urānu. Noslēpumainā veidā tas bija pārvērties par bāriju, kriptonu un nedaudz no citiem elementiem. Meitnere saprata, ka ka «kodoldalīšanās» process izdala enerģiju, turklāt, visai neparastā veidā. Bija iespējams, ka ar ķīmijas palīdzību matēriju var pārvērst cita tipa matērijā, taču šajā reizē zināms matērijas daudzums urānā pārvērtās enerģijā: kaut ko tādu agrāk nebija redzējis neviens. Bija gan tā, ka Einšteins iepriekš paredzēja teorētisku iespēju savā slavenajā formulā, kuru Neredzamās universitātes bibliotekārs, orangutans (5) sauktu par «U-uk» (6). Einšteina formula apliecina, ka enerģijas daudzums, ko «satur» konkrētais vielas daudzums ir vienāds ar vielas masu, reizinātu ar gaismas ātrumu un pēc tam vēlreiz pareizinātu ar to. Kā uzreiz atzīmēja Einšteins, gaisma ir tik ātra, ka pat liekas, ka tā nekustās, tās ātrums patiešām ir milzīgs... bet ātrums, pareizināts pats ar sevi — vispār or neiedomājams. Citiem vārdiem, no neliela vielas daudzuma var iegūt milzum daudz enerģijas, ja tikai atrastu paņēmienu, kā to izdarīt. Un Meitnere šo fokusu atklāja.

 5. Viņš kļuva par maģiskā nelaimes gadījuma upuri un viņam tas patika. Taču jūs to jau ziniet.

 

VIENSBURVESTĪBAS SAŠĶELŠANA

Dažus jautājumus uzdot nav vērts. Taču kāds tos noteikti uzdos.

- Kā tas strādā?, - Neredzamās universitātes galva, arkkanclers Naverns Čudakulli jautāja.

Šādu jautājumu Dummings Tupss neieredzēja gandrīz tikpat stipri, kā «Cik tas maksās?» Šie divi jautājumi ir paši grūtākie no tiem, ar kuriem saskaras pētnieks. Tā kā viņš  de facto vadīja universitātes maģiskos pētījumus, Dummings jebkādā veidā centās izbēgt no jautājumiem par finansēšanu.

gTXT5TwGyzo

- Visai sarežģīti, - galu galā viņš riskēja pateikt.

- A-a.

- Ko man gribējās uzzināt, - Galvenais Filozofs teica, - tas ir to, kad mēs dabūsim atpakaļ skvoša laukumu.

- Tu taču nekad nespēlē, - Čudakulli piezīmēja, pētot melno , torņveidīgo konstrukciju, kas šajā brīdī slējās universitātes vecā korta centrā (3).

Terijs Pračets, Jens Stjuarts un Džeks Koens.

VĒSTURE SĀKAS ŠEIT.

 KĀDREIZ SENSENOS LAIKOS eksistēja Plakanā Pasaule. Arī pašlaik tās ir pietiekoši daudz.

Plakanā Pasaule patiešām ir visai plakana kā disks, to visumā nes uz muguras milzīgs bruņurupucis un tā — uz doto brīdi - ir kļuvusi par avotu divdesmit trīs romāniem, četrām kartēm, enciklopēdijai, divām animācijas filmām, futbola krekliņiem, šallēm, modeļiem, nozīmītēm, alum, rotaslietām, pildspalvām, plakātiem un, iespējams, ar laiku arī šai grāmatai, talkam un tualetes ūdenim (ja nē, tad tas ir tikai laika jautājums).

9HTzxYx_QQc