Par visā pasaulē pazīstamo nošu zīmju izgudrotāju uzskata mūku Gvido d’Areco, kas dzīvojis apmēram no 990. gada līdz 1150. gadam Florences tuvumā, nelielā Toskānas pilsētā – Areco. Florencē viņam ir uzstādīts piemineklis.

Gvido bija mūzikas un baznīcas koru dziedāšanas skolotājs dažādos dievnamos, viņš daudz ceļoja pa Itāliju, Romā tikās ar pāvestu Jāni XIX un daudz nodarbojās ar to, lai izveidotu nošu rakstu, kas būtu pieņemams visiem.

Kora uzstāšanās laikā Gvido norādēm izmantoja savu kreiso roku, saliecot pirkstu locītavas, tā norādot, kādu noti paņemt tajā vai citā laikā. Viņš arī sāka gudrot, kā pierakstīt nošu rakstu (no latīņu vārda „nota” – „zīme”. Notis viņš atzīmēja kā kvadrātus uz četrām paralēlām līnijām. Pašreiz šādas līnijas ir piecas, bet notis attēlo ar aplīšiem, taču Gvido ieviestais princips ir palicis bez izmaiņām.

Reiz, cenšoties izdomāt, kā vieglāk atcerēties un iemācīties nezināmas melodijas, lai tās izdziedātu, Gvido izdomāja solmizācijas sistēmu uz Jānim Kristītājam domātas lūgšanas akrodzejas bāzes.

Žurnāls Entertainment Weekly izvēlas galvenos momentus no pēdējiem 25 gadiem, lai parādītu tos speciālajā CNN TV raidījumā. http://www.ew.com/ew/article/commentary/0,...01_7_0_,00.html http://www.ew.com/ew/article/commentary/0,6115,1100001_7_0_,00.html

Šeit ir Entertainment Weekly saraksts "Pagājušo 25 gadu galvenie izklaides mirkļi." Seriāls 'DALLAS' liek visiem lauzīt galvu par to, kas šāva uz J.R.?' (1980) Pirmo reizi ziepju opera TV kļūst par tik aizraujošu filmu, kādu mēs to zinām. MTV starts (1981) Video kļūst par dominējošo spēku mūzikas industrijā. 'RAMBO: FIRST BLOOD' (1982) AND 'THE TERMINATOR' (1984) kļūst par visas pasaules hītiem. Asiņainas spriedzes izrādes - lielākas, labākas - kļūst par Reigana ēras raksturīgu iezīmi. Sākas filmas 'STAR TREK II: THE WRATH OF KHAN' video pārdošana (1982) Mājas video izplatība rada parādību, ka cilvēks var sākt izvēlēties, kur, ko skatīties. Maikls Džeksons debitē ar savu dziesmu MOONWALK (1983) Popmūzikas karalis uzsāk savu trillermānijas un īpatno soļu slavas gājienu.

28.septembris 2013

Ietekmīgais mūzikas kritiķis Artemijs Troickis nespēj klusēt un sarunā ar KDi atklāj visu, ko domā par situāciju Krievijā.

Savā lekcijā Mūzika un politika, kas septembra sākumā notika ikgadējā mūzikas industrijas konferencē un jauno grupu festivālā Vilnius Music Week Lietuvas galvaspilsētā, Artemijs Troickis ieradās pilnā kaujas gatavībā. Viņam mugurā bija balts T krekls ar uzrakstu Brat Navaļnogo/Navaļnija brālis. Pie žaketes piesprausta nozīmīte Svobodu uzņikam 6 maja/Br1ivību 6.maija gūstekņiem. Uz balta papīra Troickis uzrakstīja Free Pussy Riot!/Brīvību Pussy Riot! un novietoja šo plakātu blakus savam lektora galdiņam. Uzstāšanās Viļņā notika dienu pirms Maskavas mēra vēlēšanām, kurās startēja un 2,vietu ieņēma kritiķa atbalstītais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Artemijs Troickis bija noskaņots runāt par politiku. Pat par mūziku – tieši aktuālu sociālpolitisku notikumu kontekstā. Viņš uzsvēra, ka uzskata Pussy Riot akciju par nozīmīgāko politisko vēstījumu un žestu visā mūzikas vēsturē, ņemot vērā, kādu iespaidu tas ir atstājis gan uz Krievijas sabiedrību, gan apkārtējo pasauli. Kritiķis teica, ka par mūziku vairs neraksta: „Iemesls, kāpēc es to nedaru, ir tas, ka man visbiežāk lūdza komentārus par Eirovīzijas un dažādu Krievijas slavenību savstarpējiem skandāliem. Es vairs neskatos Eirovīzju, šis konkurss ir slikts joks. Es jau esmu noguris no ironijas”.

29.augusts, 2013

Latvija neglābjami iet bojā – uzskata režisors Viesturs Kairišs, ar kura iestudēto operu Sapnis vasaras naktī sezonu drīzumā atklās Berlīnes Komiskā opera. Top arī filma Melānijas hronika, kas vēstīs par padomju režīma deportāciju upuriem Sibīrijā.

Es jūtu, ka vienmēr krītu uz augšu. Tagad esmu „nokritis” līdz dieviem iestudējumiem Vācijas operteātros, kuri pēdējos piecos gados izpelnījušies Vācijas Gada opernama nosaukumu, paironizē režisors Viesturs Kairišs, kura veikums Latvijā bijis gan slavēts, gan pelts. Intervijai viņš atrāvis laiku no domu un ceļasomas sakārtošanai nepieciešamā. Kairišs ir pirmais latviešu režisors, kurš aicināts iestudēt izrādi Berlīnes Komiskajā operā (Komiche Oper Berlin) – vienā no Vācijas ievērojamākajiem operteātriem, kas ievērojams ar akcentēti spilgtiem režijas darbiem. Ar viņa veidotā iestudējuma, Bendžamina Britena operas Sapnis vasaras naktī, pirmizrādi, kas notiks 15.septembrī igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā, Berlīnes Komiskā opera atklās savu sezonu. Tas ir teātra veltījums britu XX gs. Mūzikas meistara simtgadei. (Izrādes šoruden būs arī 21. un 29.septembrī, 4., 10.,26.oktobrī) Savukārt Ķelnes operā top vācu romantiskās operas šedevrs – Kārļa Marijas Vēbera Burvju strēlnieks -, pirmizrāde plānota 12.aprīlī. Vienlaikus režisors strādā arī pie Latvijā pirmās spēlfilmas – Melānijas hronika -, kas vēstīs par padomju režīma deportāciju upuriem Sibīrijā.

 2014. gada 20. februāris 

Šovakar vai nekad – enigmātiskā dziedātāja Sāra Braitmena pirms došanās izplatījumā sniedz koncertu Arēnā Rīga.

Sāra Braitmena ir māksliniece ar aizraujošu biogrāfiju. Astoņpadsmit gadu vecumā, 1978. gadā, viņa kopā ar deju grupu Hot Gossip debitēja ar vieglprātīgu, space disco stilā ieturētu dziesmu I Lost My Heart to a Starship Trooper – tā kļuva par lielu hitu Lielbritānijā, kur Sārai Braitmenai to nespēj piedot līdz pat šai baltai dienai. Neliedziet sev baudu un noskatieties šo klipu – iespējams, tā ir visu laiku labākā Eirovīzijas dziesma, kas Eirovīzijā nekad nav skanējusi. Nekur tālu estrādes māksla un tās vizuālās izpausmes 36 gados nav tikušas. Angļu dziedātājas daiļrades kontekstā šis skaņdarbs ir svarīgs, jo iezīmē viņas apsēstību ar kosmosu un citām galaktikām.

Islandiešu grupas Sigur Ros dalībnieki tēlos mūziķus fantāzijas seriālā Game of Thrones (Troņu spēle).

Jons Birginsons, Georgs Holms un Ori Dirasons pašlaik atrodas Horvātijā, kur noris telekanāla HBO drāmas ceturtās sezonas uzņemšana.

Kā vēsta izklaides industrijas žurnāls Entertainment Weekly, grupu uzaicinājuši seriāla autori Deivids Beniovs un Dens Veiss, kuri ir lieli Sigur Ros fani. Viņi esot klausījušies grupas mūziku, kamēr Islandē filmēja iepriekšējo sezonu.

„Pie viņa mūzikas var dziedāt, dejot, strādāt, piekopt mīlestību. Un vispār – grūti nosēdēt uz vietas” tāds ir viens no raksturojumiem, kas teikts par kārtējās amerikāņu „show” biznesa „zvaigznes” 25 gadīgā „izretušētā” nēģeru jaunekļa (viņš sev taisījis plastisku operāciju) Maikla Džeksona mūziku. Viņa pazīstamākā skaņuplate ar nosaukumu „Trilleris” tiek pārdota Štatos un aiz robežām milzu tirāžās. Miljoniem amerikāņu pusaudžu jūk prātā ne tikai par viņa dziesmām, bet arī par apģērbu un, protams, ienākumiem.

Arī sabiedrības „Pepsi-Cola” ienākumi strauji pieauguši, jo tās dzērienu reklamē Maikls Džeksons (uzņemot reklāmas videolenti, viņš aizdegās, un Maiklu ar otrās pakāpes apdegumiem nogādāja slimnīcā, - tas tik bija notikums: amerikāņu preses slejās tas aizēnoja gan rasu nemierus, gan toreizējo amerikāņu karošanu Libānā; žurnālisti pat jokoja, ka, jo biežāk būtu šādi nelaimes gadījumi, jo mazāk kāds interesētos par Baltā nama saimnieka politiskajām kļūdām). Masu mērogos pārdod kreklus, kostīmus, kosmētiku „a la Džeksons” ar uzrakstiem „Made in USA”. Amerikāņu bizness ar savu jauno produkciju applūdina pasauli un, bez šaubām, gūst vēl lielāku peļņu nekā pats pusaudžu elks.

24.maijs 2013

Filmu "Star Wars" ("Zvaigžņu kari") un "The Hobbit" ("Hobits") aktieris Kristofers Lī 91.dzimšanas dienā izdos savu otro metālmūzikas albumu.

Kristofers ir cienījams metālists.

27.maijā klajā nāks "Charlemagne: The Omens of Death", kurā spēlē arī britu smagā metāla grupas "Judas Priest" ģitārists Ričijs Folkners. Folkners aranžējis desmit albumā iekļautās dziesmas, vēsta portāls "Ultimate Guitar".

Kad Agate Kristi sēdās pie kārtējā darba rakstīšanas, uz viņas galda stāvēja krūzīte ar kumelīšu tēju, kas bija pagatavota pēc receptes: viena karote stipruma un litru ūdens. „Tā ir tieši tā deva, kas nepieciešama, lai aprakstītu izsmalcinātu slepkavību” viņa teica.

 Bēthovens uzskatīja, ka skūšanās atņem viņam iedvesmu un tādēļ nekad neskuvās uzsākot darbu. Tā vietā viņš izlēja sev uz galvas spaini auksta ūdens, par cik uzskatīja, ka tas piespiež smadzenēm strādāt ar pilnu jaudu.

Dienas Izklaide, 07.06.2012.

Igauņu dziedātāja Īrisa ierodas Rīgā ar saviem dāsni aranžētajiem sapņiem un debijas albuma The Magic Gift Box programmu

Mazliet gotiska, mazliet pretencioza, taču mērķtiecīga, melodiski ekscentriska un nenoliedzami talantīga – igauņu dziedātāja Īrisa, īstenojot savu Baltijas iekarošanas stratēģiju, gatavojas savam lielākajam šovam Rīgā, kas nākamajā trešdienā, 23. Jūnijā, notiks koncertzālē Palladium. Latvijas publikai viņa jau ir pazīstama – Īrisa iesildījusi Instrumentu koncertus un uzstājusies festivālā Pozitivus. Šai vizītei ir objektīvs iemesls – pavasarī iznāca mūziķes debijas albums The Magic Gift Box, kuru izdevusi varenās ierakstu kompānijas EMI Somijas filiāle. Ar šo materiālu māksliniece klātienē vēlas iepazīstināt klausītājus Latvijā.

Mazā, jaukā ikona

Īrisai patlaban labi iet Igaunijā un Somijā. Dziedātājai ir aktīvs un čakls menedžeris – Tomass Olljums, viņš strādā ar vairākām igauņu grupām, veiksmīgākā no tām ir Ewert and The Two Dragons, par kuru fano arī Latvijā, un šis ansamblis cer veiksmīgi izrauties ārpus Baltijas robežām. Īrisas koncertu Rīgā iesildīs vēl divi Tomasa Oljuma klienti – dinamiskais ansamblis Malcolm Lincoln un projekts Tiger Milk. Īrisa mēģina nostiprināt pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā – kamēr nav iekarots „māju reģions” un kaimiņvalstis, nav ko sapņot par popularitāti visā Eiropā.

Gļeba Jeļisejeva raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 7. numura.

Fantastu mīlestība uz mūziku ir vispārzināma, tāpat kā muzikantiem nav vienaldzīga fantastika. Par to ir rakstīts daudz un tajā skaitā, arī "Jesļi" lapaspusēs. Žurnālā mēs ne reizi vien esam stāstījuši par mūziku ZF un fantāzijā. Laiks parunāt par "muzikālo fantastiku".

Par mūziku fantasti ir rakstījuši un raksta labprāt. Dažreiz pat rodas viedoklis, ka katrs otrais “pasauļu demiurgs” īstenībā ir gribējis kļūt muzikants, taču kaut kas nav sanācis ar sapni un beigās ir iznācis rakstnieks. Ar ko citu vēl izskaidrot, piemēram, kaisli izdomāt jaunas mūzikas formas un žanrus! Atcerēsimies kaut vai klasisko “Simfoniju fa minorā ar gaismas tonalitāti 4,750 mī”, kas skanēja Jefremova “Andromēdas miglājā”. Vai arī “laika mūziku” no S. Sņegova epopejas “Cilvēki kā dievi” un “saožamo mūziku”, par ko raksta ABS ciklā “Pusdiena, XXII gadsimts”.

Diena.lv, Piektdiena, 6. maijs (2011)

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 3.jūnijā  pasaules pirmizrādi piedzīvos latviešu komponista Bruno Skultes (1905-1976) operas “Vilkaču mantiniece“  iestudējums, informēja LNO pārstāve Inga Vasiļjeva. Izrādi, veido diriģents Andrejs Jansons, režisore Ināra Slucka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne; lomās iejutīsies Dana Bramane, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Inga Šļubovska, Gunta Davidčuka, Imants Erdmans, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Krišjānis Norvelis u.c.

Koncerta apskats: brīnišķīgā Kailija Minoga. Kailija Minoga atšķiras no vairuma popzvaigžņu – ar sava veida aristokrātiskumu, eleganci un valšķīgu grāciju reizē. Viņai dota tā mūsdienu popdīvām maz raksturīgā sievišķīgā māka saprast robežu starp neprātīgu, bet gaumīgu kiču un vulgārām pārmērībām. Iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc piektdienas vakarā piedzīvotais grandiozais šovs likās tik ļoti baudāms un valdzinošs. "A mnje lutše vsjevo ponravilasj sama Kaiļi," (Man tomēr vislabāk patika pati Kailija), teica kāds vīrs stāvot bezgala garajā rindā pēc savam virsdrebem. Un nevar viņam nepiekrist, visā šajā krāšņo tērpu, dekorāciju un perfekti trennēto augumu parādē, mazā Kailija nepazuda, bet bija dieviete un pavēlniece visa šova garumā. Viņa bija gan mīlas nesēja Afrodīte, gan zelta ratos vergu vilkta Kleopatra, peldēšanas čempione un ūdens princese, kopuma uz skatuves parādoties septiņos dažādos tēlos.

Šis koncerts ir masku spēle un ceļojošais cirks, un es esmu visa šī haosa pavēlniece, par savu jauno šovu saka Kailija Minoga. Piektdien, 25. februārī, viņa uzstāsies Arēnā Rīga.

Pašapmierinātajai Ukrainas popmūzikas Pelnrušķītei Verai Serdjučkai ir brīnišķīga jauna dziesma Dolčegabana, kas ideāli raksturo Kailijas Minogas emocionālo un estētisko stāvokli, psiholoģisko konfliktu starp iekšējo dramatismu un ārējo spozmi. „Es eju tāda, ģērbusies dolčegabanā, manā sirdī ir rēta, esmu apmāna varā, asaras mani nomāc, bet es eju tālāk, visa tāda, ģērbusies dolčegabanā,” dzied Vera Serdjučka. Tērpus Kailijas Minogas turnejas Aphrodite – Les Folies Tour šovam veidojis itāļu modes duets Dolcs & Gabbana. Jo krāšņākus kostīmus Kailija izvēlas un bezrūpīgākas dziesmas viņa dzied, jo traģiskāk izpaužas šīs popikonas būtība. Laimes nav! Kailija upurējusi savu privāto dzīvi, lai veltītu sevi fanu iepriecināšanai, lai pavedinoši kustētos zelta šortiņos klipā Spinning Around, savaldzinot visus un nevienu. Nevienu no tiem, kurš varētu padarīt viņu laimīgu.

(Ieskanējums no žurnāla "Kas jauns" šī gada 5. numura.

Stāsts par viņa dzīvi. Vai tas bija liktenis, kas viņam bija lemts, vai arī viņš apzināti to izveidoja, jau paredzēdams, ka mirs jauns? Mistika un skaitlis 7. Vai varbūt cilvēks var vadīt savu dzīvi tā, ka pat par nāvi savu ir noteicējs? Kādreiz sen lasīju grāmatu par šamaņiem un afrikāņu burvjiem un cilšu absolūto ticību viņiem. Ja kāds uzzināja, ka ir noburts, lai mirtu, viņš arī nomira, tikai no apziņas, ka burvis viņu nolādējis. Vai cilvēks spēj pats sevi tā nostādīt, bez burvjiem? Ka mirst... Vai tā ir nolemtība? Un, kas viņu vadīja? Vai viņš negribēja turpināt darboties šajā pasaulē? Un, ko viņš zināja, ja apzināti uz to gāja? Jautājumi un nav atbildes...)

7 bija viņa laimīgais cipars. Dzima viņš 1977. gada 7. februārī, nedēļas septītajā dienā – svētdienā. Mira arī septītniekā 27. janvārī. 33 gadu vecumā… Mārtiņš Freimanis

Gandrīz pusgadsimtu Deivids Roberts Bovijs radījis neskaitāmus personāžus – sākot no Zigija Zvaigžņu putekļa un beidzot ar Balto hercogu. Viņš vijis popmūzikas briesmonis, glemroka baudītājs, pazudis astronauts, citplanētietis, rūķu karalis… Pasaule Deividu Boviju iepazina arvien no jauna. Un stāsts vēl nav beidzies. Renesanses cilvēks, rokmūzikas hameleons, neskaitāmu mūziķu līdzgaitnieks un iedvesmotājs. Deivida Bovija vārds neizraisa diskusijas, un diez vai kāds apstrīdēs šā mūziķa ģenialitāti