14.jūlijs 2016  

Pokemonus kā sirsnīgās japāņu multfilmas tēlus ar patiesu nostaļģiju atcerēsies vairums to, kuriem šobrīd ir pāri divdesmit un, iespējams, jau ieviesta ģimene. Taču izrādās, japāņu franšīze ir izdomājusi kā atgriezties apritē arī mūsdienās – kompānijas radītā viedtālruņu spēle „Pokemon GO” burtiski apbūrusi gan multfilmas vecos fanus, gan arī jauno paaudzi.

Oficiāli spēle publiski pieejama kopš 7.jūlija, taču milzīgā pieprasījuma dēļ to uzturošie serveri pagaidām nespēj darboties nevainojami. Rezultātā vairumā Eiropas valstu pieeja šai spēlītei ir apgrūtināta.

14/07/2016 

Ja neskaita šahu, tad kopumā mani tiešam neuzrunā spēles. Gan galda, gan dator’. Nesaredzu tajās pievienoto vērtību dzīvei vai sadzīvei. Jā, Minecraft patīk kā koncepts — virtuālais, divdesmit pirmā padsmita Lego. Bet tas nenozīmē, ka esmu gatavs pavadīt minūtes, stundas vai dienas, tajā kaut ko darot. Tomēr pagājušajā nedēļā nedaudz mainīju savu nostāju. Pat sāku spēlēt. Jo iznāca Pokémon GO. Pašlaik ir noieti gandrīz 50 kilometri, sasniegts septiņpadsmitais līmenis, bet Pikaču (ピカチュウ) aizvien nav notverts! Protams pati aplikācija ir drausmīga — bremzē, karas, ievāc kaudzi datu par lietotāju. Ja, šajā sociālo tīklu uzplaukuma laikmetā, vēl bija kāds privātums atlicis, tad tagad no tā (pilnīgi droši) vairs nav pat kripatiņas (iPhone lietotāji sākumā, pirms tīmeklī tik sacelts troksnis, ļāva izstrādātājiem brīvi piekļūt arī epastā esošajā sarakstei, kontaktiem un kalendāram — tātad visam). Spēles dēļ, šķiet, Latvijas un Pasaules internetveikali piedzīvo strauju kāpumu pieprasījumam pēc ārējiem akumulatoriem mobilām ierīcēm.

Tev nav jābūt datorspēļu frīkam vai jāmīl 80. gadi, lai spētu baudīt šo grāmatu. Nē, ne baudīt. Spēlēt līdzi.

2044. gadā pasaulē valda nabadzība, pārapdzīvotība un neskaidrība par nākotni. Veida vecāki ir miruši, tāpēc viņš dzīvo pie krustmātes kopā ar vēl 16 cilvēkiem, un šis treileris ir tikai viens no simtiem citu tādu Grēdā. Veids ir atradis veidu, kā izbēgt no diezgan netīkamās realitātes – spēlēt Oāzi savā paslēptuvē. Tā ir datorspēle, kuru izgudrojis Džeimss Halidejs, datorā uzburot virtuālo realitāti un ļaujot paslēpties no reālitātes. Veids tur ir Parzivāls – apmeklē skolu, cīnās ar ļaunajām radībām, bet pats galvenais – ir viens no tiem daudzajiem cilvēkiem, kas meklē Halideja olu, kas ļaus kļūt par Halideja mantinieku (te runa ir par miljardiem) un mantot Oāzi. Bet, lai jūs pārāk nesapriecātos, pasaule ir ļaunuma pilna. Pat virtuālā.

Zynga ir milzīgs spēļu izstrādātājs, kas vislabāk būs pazīstams  Facebook lietotājiem ar spēli  FarmVille. Slavas un peļņas zenīta laikā  Zynga iegādājas vairākus mazus spēļu izstrādātājus, bet izskatās, ka šis solis sāk atspēlēties.

Pārsātinātais mobilo platformu un interneta pārlūku tirgus liek noplakt arī  Facebook spēļu platformas popularitātei.  Zynga paļaušanās uz  Facebook spēļu izstrādātājam maksā dārgi, jo būtiski samazinājies  Zynga spēlētāju skaits. Divu gadu laikā tas nogāzies no 39 miljoniem aktīvu lietotāju līdz 21 miljonam. Attiecīgi reklāmu ieņēmumi nespēj nosegt spēļu giganta izdevumus.

Tā nu tas sanāk, ka "treknie gadi" aiziet arvien tālāk pagātnē un sāku jau aizmirst, kā tas bija - paceļot pa pasauli, taču pēkšņi nāca uzaicinājums, piedalīties kādā larpā Lietuvā. Te būs manas piezīmes par ceļojumu, ko man lūdza uzrakstīt. Tamlīdzīgos pasākumos nekad nebiju piedalījies un ne tik sen pat tādu vārdu kā "larps" nezināju. Tāpēc nostrādāja ziņkārība. Protams, ka savu gadu dēļ ietilpu tā saucamajā "krogus komandā". Tēma solījās būt Viduslaikiem līdzīga pasaule ar maģiju un klasiskiem tēliem, ko var atrast arī Tolkina pasaulē, ar piedevu - tumšajiem elfiem, bet bez hobitiem.

Komandā mēs pavisam bijām trīs: es - ils, mausns un jauna meitene Alise. Izbraucām ceturtdien, ar Viļņas autobusu. Brauciens bija lepns, divstāvu autobuss, sēdējām otrajā stāva, bija pat pavadone, lai gan ceļojums nebija tik garš, kādas četras stundas, tāpēc īpašas papildus ekstras neprasījām.

Jā, aizmirsu pateikt, ka pasākums, uz kuru braucām, saucās BALTIC FEST 2015 un lepojās, ka būs lielākā lomu spēle Baltijā. Ceļā pa Latviju, nekādu īpašu piedzīvojumu nebija - ierastā Bauskas šoseja, kur pamatīgāks remonts jau gāja uz beigām, tāpēc autobuss ripoja tīri raiti, kaut gan kādu laiku to kavēja ne visai ātra kravas mašīna. Bauskā apstāšanās autoostā nebija paredzēta, tāpēc no autobusa tā arī neizkāpām, bet kājas izlocīt arī vēl nevajadzēja. Nepagāja ilgs laiks, un tuvojāmies robežai. Visai pamesta izskata robežpunkts, kur pārbaudīja tikai "fūres", mēs lepni pabraucām garām un turpinājās jau ceļš pa Lietuvas zemi - līdzenu un gludu kā galds - tas pats Zemgales līdzenuma turpinājums un arī vēsturiski - zemgaļu zemes.

Vakar vakarā atgriezos no Baltic Fest 2015 larpa Lietuvā. Larpa ir arī lapa feisbukā. Larps ilga divas dienas, kaut arī kopumā prom no mājām bijām četras dienas. Divas praktiski pagāja ceļā. Bija jādodas uz Viļņu, no turienes uz Traķiem, kur mūs autoostā "savāca" un aizveda uz notikuma vietu. Atpakaļceļš - no notikuma vietas uz Traķiem, no turienes ar autobusu uz Viļņu, no kurienes tad ar autobusu uz mājām. Braucām trijatā - divas dāmas un kungs. Tiesa, vēl dienu pirms brauciena biju panikā - naudas ceļam tomēr nav, mašīnu uz ceturtdienu - darba dienu braucienam tik tālu sarunāt neiespējami. Tomēr - ceļu un turienu mums abām izmaksāja mūsu kungs. Uz turieni brauciens ar autobusiem izvērtās ideāls - ierodamies Rīgas autoostā - autobuss jau gaida. Ierodamies Viļņā - autobuss uz Traķiem jau stāv un uzņem pasažierus. Problēma uzradās Traķos. Iekārtojoties autobusā uz Traķiem pazvanījām organizatoram, ka braucam; bija runāts, ka mūs "savāks" Traķu autoostā. Iebraucot Traķos - nekā. Divas stundas lēkājām kā zvirbulēni un gaidījām kamēr atbrauks pakaļ. Jau par pasākuma vietu.

1.

Dažādās morāles.

Ja krievs mīl Krieviju, viņš ir patriots. Ja ukrainis mīl Ukrainu, viņš ir nacionālists-benderietis.

Ja krievs saka "hohols", viņš labsirdīgi ironizē par brāļu tautas pārstāvi. Ja ukrainis saka "kacaps", viņš ar to izsaka savu nacionālistisko, pretkrievisko būtību.

Ja krievs rīko mītiņu, viņš cīnās par savām interesēm. Ja ukrainis rīko mītiņu, viņš atstrādā amerikāņu doto naudu, kas viņam iedotas, lai rīkotu pret krieviem vērstus pasākumus.

Ja Krievijas prezidents deklarē prokrieviskus lozungus, viņš ir normāls prezidents. Ja Ukrainas prezidents deklarē proukrainiskus lozungus, viņš proamerikānisks un antikrievisks prezidents

Pagājušajā nedēļas nogalē, 10. un 11. oktobrī, Berlīnē norisinājās 2014. gada pasaules čempionāts galda spēlē Katanas ieceļotāji, kurā 3. vietu izcīnīja rīdzinieks Kristofers Ritovs, informē Brain Games pārstāve Silvija Maklakova.

Latviju šajā čempionātā pārstāvēja arī 2010.gada pasaules vicečempions Māris Logins, kurš šogad ierindojās 56.vietā. Par 2014.gada pasaules čempionu šogad kļuva Sanders Stroms no Igaunijas.

Ceļā līdz finālam Kristofers apspēlēja pagājušā gada Eiropas čempioni Katju Fišeri no Vācijas, kā arī pusfināla spēlē izslēdza no cīņas par godalgām arī esošo pasaules čempionu austrieti Herbertu Šageri. Finālā Kristoferam nācās mēroties spēkiem ar Japānas, Vācijas un Igaunijas pārstāvjiem.

Veca bērnu spēle, taču izrādās, ka daudzi to nemaz vairs tik ļoti nezina. Arī es, atsaucas bērnības laiks, kad es ģimenē biju vienīgais maizais. Mans brālis bija par mano 20 gadus vecāks. Piedzimu vārgs, daudz slimoju un arī tāpēc vairāk pa māju dzīvojos, nekā pa skolu. Tā nu sanāca, ka Rembates brauciens parādīja arī to, ka ne jau es viens tāds. Laikam jau pašreiz bērniem cita veida aizraušanās.

23.februāris 2014 

Laikā, kad globālais tīmeklis mūs sapin kā zirneklis savā tīklā un komunikācijai ar pasauli vairs nav vajadzīga fiziska klātbūtne, runā, ka tuvojas jauns – galda spēļu zelta – laikmets. Datubāzēs ir atrodams vairāk nekā 60 000 dažādu galda spēļu, katru gadu tiek izdots ap 1000 jaunu. 

Prāta spēles visā pasaulē piedzīvo nebijušu popularitāti, un Latvija nav izņēmums. Katru nedēļas nogali spēlmaņi tiekas iepriekš norunātā vietā, lai līdz rīta gaismai nodotos prāta baudām. Tas bija kaut kas TĀDS! Līņā, ir drēgns, tumšs piektdienas vakars, kad pasaule šķiet visai nemājīga un depresīva vietiņa. Uz Krišjāņa Barona un Bruņinieku ielas stūra satveru durvju rokturi, lai no lietus un prāta kūtruma patvertos dzeltenas krāsas spēļu pasaulē. Mani sagaida Ludo menedžeris Jānis Grunte, vasarīgā krekliņā, it kā prāta asināšana sildītu, liekot asinīm dzīslās ritēt straujāk.

Šogad būs jauna Medal of Honor spēle. Vismaz tā vēsta Official Xbox Magazine jaunākais numurs, kurā skaisti gozējas uzraksts Medal of Honor Warfighter. Daudz plašāku informāciju par šo šūteri šobrīd nesaņemsim, bet Electronic Arts sola, ka tuvāko nedēļu laikā mēs ar tādu tomēr tiksim pagodināti.

Diena, 2011. gada 2. jūnijs

Liela daļa nometņu ir slēgtās vai dienas, bet iecienītākās piedzīvojumu nometnes nav lētākas par simt latiem

Mācību gads beidzies, un daļa bērnu droši vien jau kravā somas, lai dotos uz kādu vasaras nometni. Izpētos oficiāli reģistrēto nometņu piedāvājumu, var secināt, ka izvēle patiešām ir plaša – vairāk nekā 300 dažādu nometņu. Daļa gan ir slēgtas vai dienas nometnes, tomēr ir arī pietiekami plašs atpūtas un piedzīvojumu nometņu klāsts vismaz nedēļas garumā, kas notiek dažādos Latvijas reģionos, liecinot par to, ka tā nav tikai lielpilsētas bērnu priekšrocība.

Kabineta lomu spēle „Trīs”

Kad un kur notiks spēle „Trīs”?

Spēle norisināsies 2011. gada 28. maija vakarā, no pulksten 19:00 līdz aptuveni 24:00, kafejnīcas „Marta” banketu zālē, Krišjāņa Barona ielā 59/61. Karte redzama šeit.

Kādā pasaulē notiks spēle „Trīs”?

Spēle norisinās Mihaela Endes „Bezgalīgā stāsta” pasaulē - Fantāzijā. Pēc šīs grāmatas motīviem uzņemta arī filma „Bezgalīgais stāsts”. Iepazīšanās ar šiem darbiem pirms spēles nav obligāta un būtiskas priekšrocības nesniegs, tomēr par ļaunu tas arī noteikti nenāks.

(Īss apraksts)

Visas lomu spēles dalās brīvdabas, kabineta un pilsētas spēlēs. Dažreiz kabineta lomu spēles mēdz saukt arī par paviljona spēlēm. No citām kabineta spēlēm? Paviljona spēles mēdz atšķirties ar norises vietu/

Parasti kabineta lomu spēles notiek slēgtās telpās un ar ierobežotu spēļu laiku. Tieši ierobežota spēles telpa izskaidro dažas kabineta un paviljona spēļu īpašības.

Kabineta lomu spēles nepretendē uz masveidu, episkumu- tā nav viņu būtība. Spēlē var piedalīties no 10 līdz 25-30 cilvēki. Kaut gan tas ir pamatā atkarīgs no „Kabineta” izmēriem.

Spēles norises laiks parasti svārstās 12 stundu robežās, bet ir zināmi gadījumi, kad spēle ir aizņēmusi arī aptuveni diennakti. ( Tāpat kā ir zināmi gadījumi, kad spēle nav ilgusi pat stundu. Tulk. Piez.)

Andras Gustavsones atskaite

Uzreiz saku – atskaites rakstīt nemāku. Ņemiet par labi to, kas sanācis.

03.11.2010. bijām Strazdumuižas internātskolā vājredzīgiem bērniem vadīt kabineta spēli. Spēle saucās Sapņu balle. Sižets vispārīgi – princese ir devusies uz balli un pa ceļam viņai laupītāji atņēmuši mantu lādi un tāpēc viņa ir noskumusi. Vecākais posms devās meklēt laupītāju, vidējais posms – meklēt to mantu lādi, mazie palika izklaidēt princesi.

Braucēji un spēlētāji bijām seši – es, Seila, Durbals, Gints, Lauma, Torqemada.

Foto: Flickr/juanpol

datuve.lv

2010. g. 7. oktobrī

World of Warcraft ir izgājusi no tradicionālo videospēļu robežām un kļuvusi par neredzētu sociālo fenomenu. Spēlei ir 11,5 miljoni aktīvo spēlētāju, un tā kontrolē divas trešdaļas MMORPG tipa spēļu tirgus; tā faktiski ir kļuvusi par popkultūras fenomenu. Spēle parādījusies arī multfilmā Dienvidparks un citos televīzijas raidījumos, bet šā gada 7.decembrī gaidāms jaunākais spēles papildinājums.

“Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs, kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds.” Ilmāra Dzeņa sentimentālā dziesma labi der par vadmotīvu daudzu cilvēku vēlmei nomainīt savu reālo dzīvi pret virtuālo. Pret to pasauli, kas ir daudz labāka, gaišāka un skaistāka par pašreizējo.

Arī dzejnieks Eduards Veidenbaums reiz vēlējās doties tur, “kur ziemas nepazīst, kur rozes mūžam zied un nenovīst”, bet viņam diemžēl nebija interneta pieslēguma. Vai tiešām jaunās tehnoloģijas spēj mūs darīt laimīgākus? Un kā tā izmaina mūsu apziņu?

Virtuālā realitāte un virtuālā pasaule, virtuālās iespējas un virtuālās baudas, intriģējošā un mānošā iztēles klondaika. Tā ir vieta, kur piepildās visi sapņi un atrisinās problēmas. Nav jāšņauc kokaīns un jāpīpē zālīte, virtuālā pasaule ir interesanta un krāsaina arī bez halucinogēno vielu lietošanas. Šai spēlei ir augstas likmes, un uzvarēs tas, kas aizskries tālāk no reālās dzīves. Aptuveni tā varētu reklamēt jaunāko tehnoloģiju galvu reibinošās iespējas. Un tāpēc – laipni lūdzu virtualitātē! 

Spēlē un mācies - tas patīk bērniem un arī pieaugušajiem, turklāt krīzes laikā spēles ir populāra izklaide, teic GEO200 virzītāji: (no kreisās) Vjačeslavs un Julianna Ševčenko un Nellija un Dmitrijs Maļinovski.

Bērni nemelo - ja viņiem ir garlaicīgi, tas nav noslēpjams. Tieši tāpēc galda spēles GEO200 komanda, testējot spēli Anniņmuižas vidusskolas skolēnu turnīrā, par bērnu interesi un emociju izvirdumiem, pat asarām un kaušanos tikai priecājās.

Spēles virzītāju četrotne - divi enerģiski kaimiņu pāri Vjačeslavs un Julianna Ševčenko un Nellija un Dmitrijs Maļinovski - ar savu produktu aizrāvušies arī paši, jo spēļu izstādē Vācijā pārliecinājušies, ka tas spēj konkurēt ar visiem zināmo Monopolu, Alias, Katanas ieceļotājiem. Ticību veiksmei biznesa sācēju rubrikas Es - uzņēmējs varoņiem vairojis arī programmā Atspēriens izcīnītais grants.

Jūsu priekšā ir karmiskā galda spēle -=Ar mokām uz kapenēm lieņ =-

Noteikumi:

kats spēlētājs met kauliņu, kuram izkrīt lielākais cipars - sāk. kurš pirmais nonāk līdz ellei, ZAUDĒ. kurš pēdējais nonāk līdz ellei, UZVAR.

Mausna piebilde filmiņas sākumam.Seila man šo raidījumu pārsūtīja, jo tajā stāstīts par larperiem Krievijā. (tiesa, ne viss raidījuma sižets attiecas tieši un konkrēti uz larperiem, tādēļa ir vērts to visu noskatīties līdz galam). Raidījums ir krievu valodā. ceru, tauta nenobīsies un noskatīsies.