Iepriekšējā rakstā par pirmavotu, es pastāstīju par to, no kurienes nāk ideja, izveidot animācijas filmu par vikingiem un viņu pūķiem. Tagad paskatīsimies, kā šī ideja pakāpeniski pārauga stāstā par to, kā vikingiem izdevās sadzīvot ar pūķiem, lai uzvarētu gan bargo dabu, gan ienaidniekus cilvēku izskatā.

Sākotnēji scenārija ideja bija tādi pati, kā grāmatai. Mazi un lielāki pūķi, ko jaunajiem vikingiem iniciācijas gaitā ir jāizvelk no pūķu ligzdām, lai izaudzinātu par saviem mājdzīvniekiem. Protams, ka slepeni, lai lielie pūķi pašus neaprītu vai nesadedzinātu.  Tas redzams arī minētajā postera uzmetumā. Attiecīgi arī galvenais varonis Pikaps un viņa pūķis Bezzobis ir attiecīgos izmēros kā grāmatās.  Kopā ar visu grozu, kurā pūķis jāieliek, lai atbrīvotu rokas, rāpjoties laukā no pūķu alas stāvā krasta klintīs.

JANUARY 16, 2011 BY MEDIEVALISTS.NET

Religion and Theology, Vol.13:2 (2006)

Ievads: Tā varētu būt, ka dažās neizglītotās kopienās, atrastas dinozauru skeleta atliekas radīja jēdzienu “pūķi”. Izglītotākās sabiedrībās pūķa raduraksti ir seni un daudzveidīgi. Austrumu kultūrās, jo īpaši japāņu un ķīniešu, pūķi tika iedomāti kā labvēlīgai radības un attēloti kā atmosfēras vai debess izpausmes. Rietumu pūķis, gluži pretēji, ņem pirmsākumu no babiloniešu mīta, kurā Tiamatu bija māte visiem pūķiem un meita pirmatnējam Haosam. Pēc Rietumu prātojuma pūķis ir saistīts ar čūsku, kas Radīšanas mītā simbolizē visu ļauno, kas piemeklē cilvēci. Apokalipses sarkanais pūķis ir septiņgalvains zvērs ar desmit ragiem, un septiņi kroņi ir uz viņa galvām, kas apdraud Jaunavu, bet to nogalina erceņģelis Mikaels. Rietumu tautu attēlojumos un aprakstos pūķis pieņem zvērīgas proporcijas un visbiežāk raksturots kā milzīgs, spalvains, čūskai līdzīgs zvērs, pa pusei rāpulis, pa pusei zīdītājs, ar zvīņainu ķermeni un spēcīgu asti, četrkājains kā krokodils, ar izvirzītiem zobiem un acīm, stipriem žokļiem un spēju izelpot uguni vai kaitīgas gāzes.

Nodaļa no Hārtviga Hausdorfa grāmatas "Ķīniešu Rozvela. Ārpuszemes civilizāciju jaunās pēdas Austrumāzijā" krievu izdevuma. Populārās fantastikas paraugs, taču - ar interesantiem faktiem. Nobeigums. iepriekšējo lasiet šeit.

Fusjaņas ezera spārnotais zirgs.

Vēl viena sena ķīniešu teiksma stāsta par pūķa pili, kas bija noslēpta jūras ūdeņu dzelmē. Tas atradās Austrumķīnas jūrā sešu vai septiņu dienu ceļa attālumā ar kuģi no Sučžou pilsētas, kas atradās Šanhajas tuvumā. Šajā jūras daļā cilvēki vienmēr baidījās iepeldēt, jo jūra te vienmēr viļņojās kā virpulī, no kaut kurienes bija dzirdamas dīvainas skaņas, bet galvenokārt tāpēc, ka noslēpumains, sarkans spīdums naktī tur bija tik spožs, it kā spīdētu saule. [Zemūdens vulkāna izvirdums! – t.p.]

Ja nu tajos tālajos laikos ķīniešu zvejnieki novēroja to, ko mēs mūsu dienās sauktu par nezināmo, lidojošo objektu zemūdens bāzi? Varbūt, ka no šīs noslēpumainās pūķa pils startēja tie sudrabainie, lidojošie pūķi, kas atbalstīja mītisko varoni No-Ča cīņā ar viņa pretiniekiem?

Nodaļa no Hārtviga Hausdorfa grāmatas "Ķīniešu Rozvela. Ārpuszemes civilizāciju jaunās pēdas Austrumāzijā" krievu izdevuma. Populārās fantastikas paraugs, taču - ar interesantiem faktiem. Turpinājums. Iepriekšējo lasiet šeit. 

Pārsteidzošā pūķu daudzveidība.

Ķīniešu valodā vārds pūķis (drakons) jeb long visbiežāk simbolizē spēku un labestību. Pūķis parasti slēpjas nepieejamos kalnos vai dzīvo jūras dibenā. Viņam piemīt apbrīnojamas īpašības. Runā, ka viņš var kļūt neredzams, kļūt tik maziņš kā zīdtauriņa kāpurs, kā arī tik liels, lai aizpildītu ar sevi visu zemi un debesis. Senie ķīniešu traktāti apraksta arī citas interesantas lietas: „Viņš var lidot mākoņos vai slēpties zem ūdens” (Guaņ Čžuns, VI gs. p. m. ē.). Pirmā ķīniešu hieroglifu vārdnīca „Šoveņ czeczi”, kas tika sastādīta mūsu ēras I gadsimtā, atzīmē: „Viņš var dot formu mākoņiem, pārvērsties par ūdeni vai uguni, var kļūt neredzams vai spīdēt tumsā”. Šiem mitoloģiskajiem briesmoņiem patiesi ir dīvainas īpašības.

Ķīnieši mīl uzsvērt sīkākās atšķirības. Tāpēc viņi pazīst pārsteidzošu, visdažādāko pūķu tipu daudzumu, kuru apraksts visdrīzāk atgādina dažādu lidaparātu aprakstu, ne kā kaut kādu, lai arī ļoti „eksotisku” dzīvo radību īpašību aprakstu. Vispirms tas attiecas uz „debesu” jeb „zvaigžņu” pūķi Tjaņlunu, kurš ved dievu kaujas ratus vai sargā debesis. „Sakaru pūķis” Inluns it kā ir ņemts no mūsdienu informācijas tehnoloģijām (!), ar vārdu Feiluns apzīmē pūķi, kas spēj lidot gan debesīs, gan mākoņos.

Nodaļa no Hārtviga Hausdorfa grāmatas "Ķīniešu Rozvela. Ārpuszemes civilizāciju jaunās pēdas Austrumāzijā" krievu izdevuma. Populārās fantastikas paraugs, taču - ar interesantiem faktiem.

Brīnumierocis virs Tālo Austrumu debesīm.

Starp Āzijas, īpaši Ķīnas, pūķiem mitoloģijā un to rietumu līdziniekiem starpība ir visai liela un nav runa par mazām detaļām. Mūsu leģendās pūķi lielākoties tiek attēloti kā ļauni un nikni; tiem ir visi zvērīguma atribūti. Viņi ne tikai mīl nolaupīt cilvēkus, īpaši jaunas, nevainīgas princeses, viņi vēl bieži sargā dārgumus vai gūstekņus, dzīvojot kaut kur zem zemes vai jūras dibenā. Pēc Babiloniešu teiksmām dievs Marduks uzvar veselu pūķu armiju, kurus vada dieviete Tiamata, bet ziemeļu sāgā Sigurds pieveic pūķi Fafniru un paņem tā sargāto zeltu.

Bieži "rokraksts" nodod autoru. Rietumos kristīgā tradīcija pārvērta pūķi par Sātana grēka pilno būtību, elles izdzimteni, ko no debesīm padzina erceņģelis Mihails. Anglijas nacionālais svētais Džordžs nogalina pūķi, izglābj tur dzīvojošos pagānus un iesvēta tos kristietībā. Tāda ir leģenda. Kā teikts Jāņa Atklāsmē Pastardienā liels pūķis un citi šausmīgi radījumi tiks uzvarēti un nogāzti ellē.

1.

Mūsdienu mežoņi. Sentinelieši ir Indijai piederošo Andamānu salu ieziemieši, kas dzīvo Ziemeļsentinelas salā un neielaižas nekādos kontaktos ar apkārtējo pasauli. Jebkurš svešais, kam nelaimējas nokļūt uz viņu salas, tiek nogalināts vai izjūt vardarbību pret sevi. Cilts pēdējos 60 000 gadus faktiski dzīvo akmens laikmetā, nodarbojas ar medībām, zveju un vākšanu, nepazīstot lauksaimniecību un uguns iegūšanas metodes. Īndijas varas iestādes ir noteikušas ap salu 3 jūdžu lieguma zonu, tāpēc minētās salinieku fotogrāfijas ir uzņemtas no liela attāluma. Nav nekāds brīnums, neviens negrib piedzīvot divu malu zvejnieku likteni, kas tikuši nogalināti, vai doties bīstamos lidojumos zemu lidojošā lidmašīnā, baidoties no mestiem šķēpiem vai bultām.

Jaunumi no vēl vienas mājas lapas.

http://www.berksgrapevine.com/

Beidzot zināms datums, kad uz ekrāniem izies lielfilma "Kā pieradināt pūķi 3".

Mēs jau kādu laiku esam dzirdējuši baumas par to, bet beidzot tas ir oficiāli: "Kā pieradināt pūķi 3" sāks rādīt gadu vēlāk: nevis 2016. gada 17. jūnijā, bet gan 2017. gada 9. jūnijā. Ir dažas spekulācijas, ka tas varbūt ir tāpēc, ka 17. jūnijs tika atbrīvots filmas "Meklējot Doriju" dēļ. Iespējams, ka tas ietekmēja DreamWorks izvēli. Var jau būt, ka iemesls ir tas, ka darbs pie "Dragon 3" atpaliek no grafika, jo tieši tāpat bija arī ar darbu pie "Dragon 2": ne stāsts, ne ieskaņošana nebija gatava tad, kad bija plānots. Triloģijas pabeigšana nav viegls darbs, tāpēc šādai versijai ir jēga. Tas gan nozīmē to, ka mūs sagaida kaut kas ļoti pārsteidzošs, ja filmas veidošana ilgst trīs gadus.

Seriāla jaunumi. [Pašlaik to atkal no rītiem un pa dienu rāda mūsu TV3 - t.p.]

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2014. gada jūlija numura.

Grāmatai "Kā pieradināt pūķi" ir noteikti jāizlasa katram normālam Varonim, kuram ne vienmēr sanāk īsti Varonīgi varoņdarbi. (Barbaru bibliotēka.)

Pūķi ir bīstamas radības. Cietsirdīgi, plēsīgi, neuzticami, egoistiski... Mīl spļaut uguni un uzcept princeses. Ar viņiem ir jāspicē ausis, citādi vari palikt bez tām pašām ausīm un citām ķermeņa daļām! Taču, kas notiks, ja pūķi pieradinās? Teiksiet, tas nav iespējams? Taču Kresidas cikla "Kā pieradināt pūķi" varonim tas izdevās!

Par ko sapņo princeses?

(Ils šo enciklopediju, iesūtot, bija dalījis 2-ās daļās. Man, liekot iekšā, nācies to sadalīt vairākās. Attēli, kā arī lappušu skaits kombinācijā sanak lielāks, neka sistēma spētu "sagremot" un sanāktu kā sanāktu. Mausns)

Vienradži.

001 – vienradzis – populārākais, ja neskaita pūķus, mitoloģiskais tēls.

Publicēts: Novembris 13, 2011 - 11:40 PM Ievietotājs: Admin

[Melnā Pūķa gads, 2012.gads] Melnā Pūķa gads, Austrumu horoskops, 2012.gads

Saskaņā ar ķīniešu tradīciju 2012.gads būs Melnā Pūķa (ūdens stihija) gads. Pūķa simbols Ķīnā ir svēts, tas vēstī par varenu pirmatnēju spēku. Ķīnieši pret šo mītisko dzīvnieku izturas ar bijību un norāda, ka labi ir izmantot Pūķa atbalstu un aizsardzību, bet tai pašā laikā nākas būt piesardzīgam. Kā nu gan ne, ja Pūķis ar savu ugunīgo elpu var sadedzināt it visu sev apkārt?

Tulkojums no http://lah.ru/text/sklyarov/drakon-titul.htm

 Iepriekšējo lasiet šeit.

«Tā vietā, lai būtu nezvērs, ko radījusi ārieša fantāzija, skatoties zibens zibšņos, kas apgaismoja alu, kurā viņš dzīvoja, kā to iedomājas daži mitologi, pūķis ir dzīvnieks, kas kādreiz ir dzīvojis, velkot sava ķermeņa gredzenus un izliekumus, un varbūt pat ir lidojis...» (Č. Gulds, «Mītiskie briesmoņi»).

«... es šaubos vienkāršos mītu rašanās iemeslos «no ārējās Dabas redzamo procesu vērošanas». Man liekas, ka vieglāk iedomāties, ka laiks ir nolīdzinājis līdz pilnīgai nepazīšanai šo stāstu sākuma formas par bieži atkārtojamām pasakām, nekā pieņemt, ka nekulturālajiem mežoņiem varētu piemist iztēles un poētiskās izdomas spēks, kas tālu pārspēj to, ar ko apveltītas mūsdienu izglītotākās tautas. Daudz vieglāk ir noticēt, ka šie brīnumainie stāsti par dieviem un pusdieviem, milžiem un punduriem, visdažādāko aprakstu pūķiem un briesmoņiem ir pārveidojumi, nekā noticēt, ka tie ir tikai izdoma.» (Turpat.)

Tulkojums no http://lah.ru/text/sklyarov/drakon-titul.htm

 Iepriekšējo lasiet šeit

Čūskas-Pūķa mitoloģiskajos tēlos pārsteidz, ne tikai reāla, dzīva prototipa neesamība mūsdienu faunā, bet pārsteidz arī daudzās raksturīgās iezīmes Čūskai-Pūķim ar sen izmirušajiem dinozauriem.

Vispirms, tīri ārēja līdzība: liels ķermenis ar čūskveidīgu izskatu, gara aste; zvīņaina āda vai segmentētas bruņas ar daudziem dzelkšņiem un izaugumiem; lieli žokļi ar asiem zobiem, varenas kājas ar nagiem; dažreiz plēvspārni. Viss tas ir mums pazīstams no plēsīgo dinozauru rekonstruētajiem tēliem.

Senākajās kultūrās Čūska-Pūķis tādā vai citādā veidā ir saistīts ar čūskām vai krokodiliem, vispārējā gadījumā — ar rāpuļiem. Taču dinozauri jau patiešām ir senie rāpuļi...

Līdzība ir arī «evolūcijas parametros». Tā, pēc senām kosmogonijām (kā jau minēts), cilvēkveidīgie dievi parādās vēlāk par Čūsku-Pūķi. Taču arī humanoīdi, vismaz Zemes vēsturē, radās daudz vēlāk par dinozauriem.

 Tulkojums no http://lah.ru/text/sklyarov/drakon-titul.htm

 Iepriekšējo skatiet šeit.

Čūskas-Pūķa saistība ar gudrību ir raksturīga ļoti senām mitoloģijām, kas ar savām saknēm iesniedzas sirmā senatnē. Taču mūsu senčiem jēdziens «piemita zināšanas un gudrība», tajā skaitā, ietvēra sevī arī maģiju un dievišķas spējas.

«Visu tautu un cilšu, gan civilizētu, gan mežonīgu, leģendās tiek norādīts par kādreiz vispārēju ticējumu, ka Zmijiem piemita liela gudrība un viltība. Viņi ir «brīnumdari». Viņi hipnotizē putnus ar savu skatienu un pat cilvēks ļoti bieži nespēj pretoties viņu apbutspējai...» (J. Blavatska, «Slepenā doktrīna»).

Tulkojums no http://lah.ru/text/sklyarov/drakon-titul.htm

«Drakonogrāfija — zinātne, kas pēta pūķu dzīvi un izturēšanos.»

Gandrīz pēc Brēma.

Pēdējā laikā mūsu senču mutvārdu mantojums arvien vairāk pievērš pagātnes pētnieku uzmanību. Aiz teiksmu tēliem un sižetiem viņi cenšas saskatīt cilvēces vēstures reālos prototipus un notikumus. Dažreiz tas izdodas: arheologi laiku pa laikam atrod veselu kultūru paliekas un veselas pilsētas, par kurām tieši minēts mītos un leģendās. Šājā gadījumā interese pret konkrēto teiksmu saturu uzliesmo ar jaunu spēku.

Taču skeptiķu ir daudz vairāk...

Šeit ir pūķi! http://draconian.com/home/frameset.htm Interesanta mājas lapa par pūķiem. Varbūt jau zināma, varbūt - nē? Lai vai kā, varbūt derētu sazināties, lai pastāstītu par latviešu pūķiem un velcēm. Piemēram, ir tāda lapa: http://www.undine.lv/lat/puki.html Vissenākie no pūķiem ir jūras pūķi. Daudzu tautu kosmoloģiskajos mītos pirms dzīvības un pasaules rašanās visu klāj pirmatnējais okeāns, kura dzīlēs guļ Pasaules pūķis vai čūska.

Noslēpumi un fakti, janvāris 2011

Nav neviena stūrīša uz Zemes, kur Pūķis nebūtu kādas leģendas varonis. No austrumiem līdz rietumiem un no debesīm līdz zemei, šis noslēpuma sargs – ugunsspļāvējs Pūķis – atrodams it visur.

Starp zvaigznēm

Pie zemes pūķiem mēs esam pieraduši, pie tiem, kas lido pa gaisu, - arī. Bet ko pūķis dara starp zvaigznēm? Kā parasti – sargā. Ko? Visdārgāko – savu sirdi. Senos laikos ticēja, ka tā nav nekāda zvaigzne, šo sirdi nevar ieraudzīt, bet ceļš pie tās caur katra cilvēka sirdi ved uz nemirstību... Kur ir šī apbrīnojamā vieta? Tur, kur ir ekliptikas ziemeļpols, ap kuru savu ilgo ceļojumu pa zodiaka zīmēm veic Saule. Tas ir pasaules pols. Iespējams, jūs jau zināt, ka Polārzvaigzne debesīs nekustas. Šīs zemes ass kā gigantisks vilciņš zīmē konusu. Un pasaules pols „pastaigājas” pa sešiem zvaigznājiem: Mazo Lāci, Cēgefu, Gulbi, Liru, Herkulesu un Pūķi. Kad tas kārtējo reizi pietuvosies Polārzvaigznei, būs 27849. gads ... Šīs astronomiskās nianses zināja jau senatnē. Šo vareno ciklu, kas ilgst 25859 Zemes gadu, senie astronomi dēvēja par Platona gadu, bet katru tā mēnesi – par ēru.

1.

Miris astoņkājs Pauls, kurš šovasar precīzi prognozēja Pasules kausa futbolā rezultātus BNS Otrdiena, 26. oktobris (2010) Vācijā miris pasaules slavenākais astoņkājis, kas šogad nonāca visas pasaules uzmanības centrā, kad precīzi prognozēja Dienvidāfrikā notikušā Pasaules kausa futbolā spēļu rezultātus, otrdien paziņoja Oberhauzenes Jūras centra pārstāvji. "Oberhauzenes Jūras centra vadība un darbinieki bija satriekti, kad atklāja, ka pareģis astoņkājis Pauls, kas pasaules slavu ieguva šāgada Pasaules kausa laikā, naktī ir miris," teikts jūras centra sēru vēstī.

8. turpinājums no Kira Buličeva grāmatas.

Šī mazzināmā briesmoņa nosaukums ir nosacīts. Tas balstās uz Viduslaiku autora Kretjēna de Truā garstāsta "Tristans un Izolde" vārdiem: "Īru zemē ieviesās čūska, kas iznīcināja un uzpostīja visu valsti."

Kas vēl ir teikts par čūsku?

Tā divreiz nedēļā parādās pie karaļa pils un bez žēlastības aprij visus, ko redz, „tā kā neviens aiz bailēm no čūskas vairs neizgāja ārpus pils vārtiem”. Protams, pēc pasakas likumiem, karalis pavēlēja izziņot, ka tam, kas pieveiks pūķi, viņš atdos visu, ko vien tas vēlēsies, bez tam vēl – pusi no karaļvalsts un savu meitu, brīnišķo Izoldi par sievu, „ja viņš vēlēsies to ņemt”.

6. turpinājums no Kira Buličeva grāmatas.

Lu ir Centrālāzijas tautu budistu mitoloģijas pūķis. Tas ir pazīstams Mongolijā, Tibetā, pie uiguriem, burjatiem un pie citām mazām tautām. Tā kā katrai no šīm tautām ir savas teiksmas par pūķiem, tad arī lu jeb lusi ir daudzveidīgi.

5. turpinājums no Kira Buličeva grāmatas.

Pat pašos īstākajos Viduslaikos rietumu, Eiropas pūķim ticēja vairums bērnu un tikai ļoti maz pieaugušo. Vieta tam atradās tikai pasakās, aiz kuru robežām tas nelikās pārliecinošs.

Pavisam citādi bija Ķīnā. Luns jeb pūķis bija būtne, kas ieņēma centrālo vietu ķīniešu mitoloģijā. Un neatkarīgi no tā, kādu reliģiju pārstāv ķīnietis, viņš godā pūķi, apbrīno viņu, tic viņam kā simbolam un nevis kā briesmonim.