Pienāca laiks ikgadējam Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības pasākumam LatCon. Šogad tas otro reizi notika Rīgas Centrālās bibliotēkas viesmīlīgajās telpās un ir cerība, ka mūsu sarīkojuma klejojumu gadi ir beigušies un nākošgad, un pēc tam tas atkal varēs notikt tepat.

Saskaņā ar bibliotēkas darba grafiku pasākums tika sadalīts divās dienās: piektdienas (21. aprīļa) vakarā un sestdienā (22. aprīlī), kad varējām iespēt ko vairāk. Pirmajā vakarā tika nolasītas trīs lekcijas. Divas no tām izrādījās manējās. Pirmajā stāstīju par tādu fantastikas literatūras apakšžanru kā stīmpanks jeb, kā to latviskāk dēvē - par tvaika panku. Centos izstāstīt par tā saknēm un rašanos no pirmsākumiem līdz mūsu dienām, nobeidzot ar nozīmīgākiem mūsdienu darbiem. Stīmpanks ir fantastikas paveids, kas izmanto pieņēmumu, ka 19. gadsimtā attīstās tvaika mašīnu tehnoloģijas, bet iekšdedzes dzinēji un elektrība paliek neizzināti. Tas ļauj arī stīmpanku rakstīt kā postapokaliptisku fantastiku, vai vispār veidot alternatīvas pasaules šādu tehnoloģiju garā. Tomēr pamatā rakstnieki izvēlas attēlot Viktorijas laikmeta Britāniju vai pat tikai Londonu alternatīvās vēstures garā.

21.aprīlis 17.00 Pasākuma atklāšanas runas 17.15 - 18.00 - "Stīmpanks, kā literatūras žanrs", lekciju lasa Ilmārs Bite 18.15 - 19.00 - "Virzienā uz stīmpanka filozofiju" lasa komunikāciju studiju lektors RSU Normunds Kozlovs

2017. gada 24. janvāra saruna Centrālajā bibliotēkā.

Par minēto tēmu stāstīja redaktore Bārbala Simsone, sarunu ievadīja rakstniece Laura Dreiže.

Tātad jūs esat uzrakstījis romānu, gribat, lai to izdod grāmatā. Kas būtu jādara tālāk?

Bibliotēkā bija sanākuši cilvēki, kas raksta. "Zvaigznes ABC" redakcijas vadītāja un arī redaktore Bārbala Simsone sāk savu stāstu par to, kā top grāmatas. Tas ir process, ko var izstāstīt divās stundās, ja stāsta sīki. Taču Bārbala sola pastāstīt īsāk.

Autori ir visādi: daži vēl joprojām sūta ar roku rakstītus manuskriptus, arī mašīnrakstā. Tas tomēr ir pirmais paņēmiens, kā redaktoru nokaitināt, jo mūsdienās labākais paņēmiens ir sūtīt savu garadarbu digitālā veidā. Vislabāk - Word formātā. Noteikti būtu vēlama pavadvēstule, kurā pastāstiet, kas esat jūs, kas ir jūsu darbs. Daži autori baidās, ka viņu darbus kāds "nospers". Izdevniecības Latvijā nav tik daudz, lai kāds censtos būt tik nejauks.

Ceturtdien, 19. janvārī, plkst. 14.50 Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa aicināja uz cikla „Autors meklē lasītāju, lasītājs - autoru” 2017. gada pirmo tikšanās reizi. Ciemos bija rakstniece Ilze Liliāna Millere.

Pasākums notika Dzejas lasītavā, Brīvības ielā 49/53, 7. stāvā. Vismaz sākās tur, mazā telpa bija pārpildīta, taču pēc kādām minūtēm desmit-piecpadsmit skolotājas uz tikšanos atveda vēl vienu klasi un steigšus vajadzēja izdomāt risinājumu. Par laimi 2. stāvā nekādi pasākumi nenotika un visi pārcēlāmies uz turieni.

Sākumā Ilze Liliāna Millere, kuru mēs sākumā pazinām ar uzvārdu Muižzemniece pastāstīja par savām sarakstītajām grāmatām. Pirmo, mazo grāmatiņu viņa bija sarakstījusi 9 gadu vecumā. Pareizāk sakot, pasaciņu, kas viņas vecākiem tā iepatikās, ka viņi nolēma, jāizdod. Taču tiklīdz izdevniecības uzzināja, ka to sarakstījusi maza meitenīte, atmeta atpakaļ nelasot. Tomēr grāmatu viena izdevniecība ("Jumava") riskēja publicēt un pēc gada nācās drukāt "Mazā Eņģelīša" papildus metienu, tad arī fakti par autori tapa zināmi.

Latvijas fantāzijas un fantastikas biedrībai ir tradīcija, katru gadu doties vienā braucienā pa Latviju. Parasti, katru reizi uz citu pusi. Tā, iepriekšējos gados mēs devāmies uz Kurzemi, tad - Vidzemi, bet šogad tika nolemts braukt uz Latgales pusi, paķerot klāt arī Sēliju, tāpēc ka tā saistās ar latviešu rakstnieku Jāni Veseli - cilvēku, kuru var uzskatīt par pirmo, nopietno latviešu rakstnieku, kurš popularizējis fantastiku tās galvenajās izpausmēs.

Ceļš ir garš, esam izklīduši, kur nu kurš, būtu labi, ja ceļā dotos vairāk cilvēku, taču arī mazai kompānijai ir savas priekšrocības. Satikšanās paredzēta Ogrē, 30. jūlija rītā. Te arī mēs visi esam: Kaspars Bērziņš ar sievu Gundegu, Arnis Voitkāns, izdevējs Imants Belogrīvs, rakstniece Ieva Melgalve ar draugu Borisu un es, šo rindu autors Ilmārs Bite.

Pēc tikšanās straujā tempā dodamies uz Jēkabpili, kur mums jāsatiek Lūcija Ķuzāne, vietējās vēstures zinātāja un arī rakstniece. Piestājam Biržos pie Biržu luteriskās baznīca. Klausāmies stāstu par nozīmīgiem latviešiem, ar kuriem saistās šī vieta. Biržos (nesajauciet ar Biržiem Lietuvā, esam Salas pagastā!) ir dzīvojis, strādājis un arī apglabāts viens no pirmajiem, īstajiem latviešu literātiem Ansis Līventāls (1803-1878), turpat atrodas arī viņa, šodien teiktu mecenāta, mācītāja Jākoba Florentīna Lundberga kaps. Jēkabpilī skolā gājis arī Jānis Veselis, bet Biržu pamatskolā mācījies arī literāts un politiķis Jānis Akuraters.

Nesen man gadījās būt klāt sanākšanā, kur piedalījās Latvijas transhumānisma entuziasti un interesenti. Vakars "Apsaras" tējas namiņā, Vērmanes dārzā bija veltīts Nākotnes dienai. Tāpēc arī runas bija galvenokārt par to. Cilvēki pasākumā mainījās, nāca un gāja. Arī es varēju ierasties tikai pusotru stundu vēlāk. Tāpēc varu apmēram pastāstīt tikai par to, kas tika runāts man klātesot. Vispirms, par to, kas ir transhumānims. Zinātnieki, kuri pie tā strādā, vēlas padarīt cilvēka dzīvi labāku un racionalizētāku ar to, ka galarezultātā (kā paši domā - apmēram līdz šī gadsimta beigām) padarīt cilvēku praktiski nemirstīgu.

Atgādinu, ka LatCon 2016 Svešās ainavas šogad notiks un notiks Rīgas centrālajā bibliotēkā. Viena lekcijas vieta vēl ir brīva, var pieteikties.

8.aprīlis, piektdiena 17.00 Pasākuma atklāšanas runas 17.15 - 18.00 - Lekciju "No pasaules radīšanas līdz grāmatai: rakstnieka pieredze" lasīs ieva Melgalve 18.15 - 19.00 - Lekciju "No Iremas līdz Lengai - H. F. Lavkrafta mītu ģeogrāfija" lasīs Arets Paeglis. 19.15 - 20.00 - Lekciju "Edgara Berouza teiksmas par Marsu" lasīs Ilmārs Bite

Pie lasītājiem iet sērijas "Kaķa lāsts" otrā grāmata. Kurš vēl nav izlasījis pirmo, grāmatnīcās maz eksemplāru palikuši. Pārējie var lasīt otro grāmatu un gaidīt trešo, ko rakstniece pašlaik raksta, bet pavisam iecerē piecas grāmatas. Tikšanās ar rakstnieci sākās 2015. gada 2. oktobrī, "Zvaigznes ABC" Rīgas grāmatnīcā, Valdemāra ielā 6, pulksten 17:00. Bija daudz pircēju, arī citām grāmatām, taču tik un tā pie Nemieras sastājās autogrāfu gribētāju rinda. Rezultātā, interviju rakstniece aizgāja sniegt veikala dzīlēs. Tā nebija gara un pēc kādām 10 minūtēm rakstniece atgriezās pie mums. Sarunu ar lasītājiem, kuru vidū varēja manīt arī citas mūsu rakstnieces Lauru Dreiži, Ievu Melgalvi, liekas, ka kautrīgi maliņā turējās Ilze Liliāna Millere, vadīja Bārbala Simsone.

Šodien, 2015. gada 7. septembrī ir nebijis notikums latviešu fantastiskajā literatūrā. Jaunā un jau pieredzējusī rakstniece Laura Dreiže (25) izdod savu piekto grāmatu, kas tajā pašā laikā ir arī pirmās latviešu fantastiskās triloģijas romāns. Grāmatas darbība norisinās paralēlajā Viktorijas laiku Anglijā un veidota populārajā stīmpanka stilā. Par grāmatu autore jau daudz stāstījusi un arī blogeru atsauksmes ir sasniedzamas, tāpēc ko vairāk uzrakstīšu, kad būšu izlasījis grāmatu.

Tā nu tas sanāk, ka "treknie gadi" aiziet arvien tālāk pagātnē un sāku jau aizmirst, kā tas bija - paceļot pa pasauli, taču pēkšņi nāca uzaicinājums, piedalīties kādā larpā Lietuvā. Te būs manas piezīmes par ceļojumu, ko man lūdza uzrakstīt. Tamlīdzīgos pasākumos nekad nebiju piedalījies un ne tik sen pat tādu vārdu kā "larps" nezināju. Tāpēc nostrādāja ziņkārība. Protams, ka savu gadu dēļ ietilpu tā saucamajā "krogus komandā". Tēma solījās būt Viduslaikiem līdzīga pasaule ar maģiju un klasiskiem tēliem, ko var atrast arī Tolkina pasaulē, ar piedevu - tumšajiem elfiem, bet bez hobitiem.

Komandā mēs pavisam bijām trīs: es - ils, mausns un jauna meitene Alise. Izbraucām ceturtdien, ar Viļņas autobusu. Brauciens bija lepns, divstāvu autobuss, sēdējām otrajā stāva, bija pat pavadone, lai gan ceļojums nebija tik garš, kādas četras stundas, tāpēc īpašas papildus ekstras neprasījām.

Jā, aizmirsu pateikt, ka pasākums, uz kuru braucām, saucās BALTIC FEST 2015 un lepojās, ka būs lielākā lomu spēle Baltijā. Ceļā pa Latviju, nekādu īpašu piedzīvojumu nebija - ierastā Bauskas šoseja, kur pamatīgāks remonts jau gāja uz beigām, tāpēc autobuss ripoja tīri raiti, kaut gan kādu laiku to kavēja ne visai ātra kravas mašīna. Bauskā apstāšanās autoostā nebija paredzēta, tāpēc no autobusa tā arī neizkāpām, bet kājas izlocīt arī vēl nevajadzēja. Nepagāja ilgs laiks, un tuvojāmies robežai. Visai pamesta izskata robežpunkts, kur pārbaudīja tikai "fūres", mēs lepni pabraucām garām un turpinājās jau ceļš pa Lietuvas zemi - līdzenu un gludu kā galds - tas pats Zemgales līdzenuma turpinājums un arī vēsturiski - zemgaļu zemes.

2015.gada 8.augustā, mēs – es, Kaspars Bērziņš, Arnis Voitkāns un Ilmārs Bite – ar Arņa mašīnu devāmies uz Līgatni, lai apskatītu tur padomju laika pazemes bunkurus. Doma par ekskursiju bija radusies jau pērn, kad devāmies ekskursijā uz Irbenes lokatoru. 

Izbraucām no Rīgas 9.00 no rīta un bez starpgadījumiem nokļuvām Līgatnē pie visai iespaidīgas sanatorijas ēkas ar labiekārtotu apkārtni. Netrūka ne soliņu, ne dārza šūpoļu, ne vietas teltīm, ne daudz kā cita aktīvai atpūtai pie dabas civilizācijas tuvumā.

Ekskursija pati sākās 12.00, tāpēc nedaudz paklaiņojām pa apkārtni, pasēdējām mājīgajā sanatorijas kafejnīcā malkojot sen nedzertus piena kokteiļus.

Vakar vakarā atgriezos no Baltic Fest 2015 larpa Lietuvā. Larpa ir arī lapa feisbukā. Larps ilga divas dienas, kaut arī kopumā prom no mājām bijām četras dienas. Divas praktiski pagāja ceļā. Bija jādodas uz Viļņu, no turienes uz Traķiem, kur mūs autoostā "savāca" un aizveda uz notikuma vietu. Atpakaļceļš - no notikuma vietas uz Traķiem, no turienes ar autobusu uz Viļņu, no kurienes tad ar autobusu uz mājām. Braucām trijatā - divas dāmas un kungs. Tiesa, vēl dienu pirms brauciena biju panikā - naudas ceļam tomēr nav, mašīnu uz ceturtdienu - darba dienu braucienam tik tālu sarunāt neiespējami. Tomēr - ceļu un turienu mums abām izmaksāja mūsu kungs. Uz turieni brauciens ar autobusiem izvērtās ideāls - ierodamies Rīgas autoostā - autobuss jau gaida. Ierodamies Viļņā - autobuss uz Traķiem jau stāv un uzņem pasažierus. Problēma uzradās Traķos. Iekārtojoties autobusā uz Traķiem pazvanījām organizatoram, ka braucam; bija runāts, ka mūs "savāks" Traķu autoostā. Iebraucot Traķos - nekā. Divas stundas lēkājām kā zvirbulēni un gaidījām kamēr atbrauks pakaļ. Jau par pasākuma vietu.

Sakarā ar neparedzētām LatCon rīkotāju nopietnām, personīga un ģimenes rakstura problēmām, LatCon norise tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.

Tiklīdz biedrības LatCon organizatoriem būs iespēja atkal aktīvi iekļauties sabiedriskajā darbā, katrs ieplānotais lektors tiks vēlreiz īpaši uzrunāts, vai var un spēj plānotajā datumā mūs pagodināt ar savu klātbūtni un plānoto lekciju. Šobrīd, diemžēl, nav iespējams prognozēt, kad tas varētu notikt. Iespējams, jūnija vidus, vai otrā puse.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

2014. gada 27. decembrī kafijas bārā "Coffee Inn", kas atrodas uz Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielas stūra, norisinājās Lielā Viduszemes viktorīna, kur tika noskaidrota labākā no blogeru komandām, kas vislabāk pārzina Prfesora Džona R. R. Tolkina biogrāfijas faktus, viņa slavenos darbus: "Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks", kā arī Pītera Džeksona, pēc šiem darbiem uzņemtās filmas. Dzerot īpašo, Viduszemes latte, komandas (ja nemaldos, tad kopā sešas) cītīgi cīnījās, lai maksimāli pracīzi atbildētu uz septiņu kārtu - nodaļu - jautājumiem - septiņiem katrā kārtā.

jūnijs/jūlijs 2013

1.PIRMIE VISPĀRGIE LATVIEŠU DZIEDĀŠANAS SVĒTKI

Rīgā, 1873.gada 26. 0 29.jūnijā. Kopkorī 1003 dziedātāji.

Dziesmusvētku tradīciju iedibina Rīgas Latviešu biedrība. Pirmajos svētkos notiek divi kopkora koncerti – garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā un laicīgās mūzikas priekšnesumi Ķeizardārzā, kur notiek arī dziesmu kari.

Laicīgo dziesmu koncertu atklāj ar Krievijas valsts himnu, kam seko Rīga dimd. Repertuārā virkne tautasdziesmu Cimzes apdarē, trīs Baumaņu Kārļa komponētas dziesmas, to skaitā nākamā valsts himna Dievs, svētī Latviju!

Interesanti. Pirmie Dziesmusvētki noslēdzas ar finansiāliem panākumiem, kas stiprina Rīgas Latviešu biedrību. Ieejas biļete maksā 20 kapeikas, pavisam tiek ieņemti 7354 rubļi. Salīdzinājumam – pagasta skolotāja alga tolaik ir ap 150 rubļiem gadā. Dziesmusvētku dalībnieki uz Rīgu sabrauc zirgu pajūgos, bet daži pa Aivieksti un Daugavu ielīgo izpušķotās laivās.

2.OTRIE DZIEDĀŠANAS SVĒTKI

Pagājušajā nedēļas nogalē, 10. un 11. oktobrī, Berlīnē norisinājās 2014. gada pasaules čempionāts galda spēlē Katanas ieceļotāji, kurā 3. vietu izcīnīja rīdzinieks Kristofers Ritovs, informē Brain Games pārstāve Silvija Maklakova.

Latviju šajā čempionātā pārstāvēja arī 2010.gada pasaules vicečempions Māris Logins, kurš šogad ierindojās 56.vietā. Par 2014.gada pasaules čempionu šogad kļuva Sanders Stroms no Igaunijas.

Ceļā līdz finālam Kristofers apspēlēja pagājušā gada Eiropas čempioni Katju Fišeri no Vācijas, kā arī pusfināla spēlē izslēdza no cīņas par godalgām arī esošo pasaules čempionu austrieti Herbertu Šageri. Finālā Kristoferam nācās mēroties spēkiem ar Japānas, Vācijas un Igaunijas pārstāvjiem.

24. jūlijs, 2014

Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā saņēmis rakstnieks Māris Rungulis, bet bērnu grāmatu mākslā – māksliniece Gundega Muzikante, aģentūru LETA informēja Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā koordinatore Alīse Nīgale.

Rungulis balvu saņēmis par detektīvstāstu bērniem “Lapsu kalniņa mīklas”, kurā īpaši atzīmējama saikne ar Latvijas vēsturi – tēlojot aktīvus un zinātkārus pusaudžus aizraujošos noslēpumu atklāšanas piedzīvojumos, pirmo reizi latviešu bērnu un pusaudžu literatūrā atainots patiess stāsts par nacionālo partizānu cīņām Kurzemē pēc Otrā pasaules kara.

Muzikantei balva piešķirta par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Pūķa ceļojums”, Ievas Samauskas grāmatai “Kad kaķēnu sauc par pelīti?” un bilžu grāmatai “Mājiņa” sērijā “Bikibuks”. Tajās māksliniece smalki, asprātīgi un emocionāli atainojusi reālu un teiksmainu varoņu gaitas dažādos laikos, konkrētā vidē un, izmantojot akvareli, zīmuļus un krītiņus, rada krāšņas, detaļām bagātas pasaules, norāda žūrija.

2. jūnijs, 2014

Uz kuģa "Aranda" sadarbībā ar Somijas Vides institūtu katru dienu tiek veikti jūras ūdens kvalitātes pētījumi. Zinātniskais asistents ielaiž jūrā speciālu iekārtu, kas sastāv no vairākām rozetēm, lai no dažāda dziļuma paņemtu ūdens paraugus. Ja atklājas, ka ūdens kvalitāte pasliktinās, tas tiek ziņots Vides institūtam, kas ierosina politiķiem pieņemt lēmumus.

Somijas pilsēta Turku no 1. līdz 5. jūnijam pulcē viesus uz Baltijas jūras dienām no visām jūras piekrastes valstīm. Tas ir viens no svarīgākajiem jūras, biznesa un kultūras gada notikumiem, jo šajās dienās tiks rīkots arī 16. Baltijas attīstības forums un 5. gadskārtējais forums, kas veltīts Eiropas Savienības stratēģijas ieviešanai Baltijas jūras reģionā un kurā piedalīsies arī augsti viesi no Eiropas Komisijas.

“Turku par gada notikuma vietu izraudzīta tāpēc, ka ir vārti uz plašo pasauli. Šajos ekonomiski grūtajos laikos sadarbība starp Turku reģionu un Baltijas jūras valstu pilsētām kļūst arvien svarīgāka, jo mums visiem ir līdzīgas problēmas. Turpmāk mēs uzlabosim arī praktisko sadarbību ar Krieviju. Tiesa, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā nav aicināts piedalīties Baltijas attīstības forumā. Pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā tika atcelts ES un Krievijas samits, bet tas nenozīmē, ka mēs pārtrauksim sadarbību ar kaimiņvalsts pilsētām, kas atrodas pie Baltijas jūras. Mums kopīgi un arvien stingrāk ir jāīsteno pirms pieciem gadiem pieņemtā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam,” sacīja Turku pašvaldības ārlietu direktors Miko Lohikoski.

2014. gada 19. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā doktors Toms Ķencis lasīja lekciju "Dainu skapis ierāmēts" par latviešu nacionālās mākslas tapšanu 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā. Sniegšu īsu pārskatu par dzirdēto un redzēto, ilustrējot ar fotomateriālu, kas tika parādīts klausītājiem. Vispirms, ievadvārdus saka bibliotēkas un tālāk minētās izstādes pārstāves.

Bagātīgi ilustrēta lekcija par nacionālās mākslas dzimšanu no tautas gara jeb to, kā tikai simboliski vērtīgs kopīpašums no Dainu skapja lapiņām kļūst par prestižu kolekciju priekšmetu eļļā uz audekla. Sekojot 19./20.gs. mijas autoriem un to darbiem, atklāsies jaunrades un kritikas krustpunkti, jaunākās modes vēsmas folkloras, mitoloģijas un vizuālajās interpretācijās, kā ir tiks atgādināts par dažām labi aizmirstām domstarpībām Latvijas kultūras vēsturē.

Tulkots no organizācijas AppleCore (Ķīna) prospekta.

AppleCore.

AppleCore ir dibināta 2009. gadā apvienojot zinātniskās fantastikas klubus no dažādām universitātēm Austrumķīnā, konkrēti - Fudan, Shanghai Jiaotong, Tongji, Shanghai, Donghua un citām, pieņemot savās rindās arī zinātniskās fantastikas fanus no Šanhajas, kas augstskolas jau ir beiguši. Mēs cenšamies palīdzēt visiem zinātniskās fantastikas klubiem un atsevišķiem entuziastiem, integrējot līdzekļus, organizējot dažādas aktivitātes un popularizējot zinātnisko fantastiku.