Jūra kādreiz bija nezināmu briesmu pilna.

https://www.moya-planeta.ru/travel/view/monstry_na_kartah_26833/

Grāmata par tiem.

http://store.paulsen.ru/catalog/133/1057/

Jūras cūka no Olafa Magnusa "Carta marina".

No Andreja Pozņakova rubrikas žurnāla "Diļetant" 2016. gada 11. numura.

Trīsdimensiju raksti.

Mūsdienu rentgenogrāfijas un 3D modelēšanas metodes atļāva pilnībā atšifrēt tekstu vienā no pašiem senākajiem Vecās Derības tīstokļiem. Pētniekiem galvenā problēma bija tāda, ka artefakts bija dedzis un pārogļojies. Tīstokli attīt nebija nekāda iespēja - vismaz realitātē. Skanēšana un datormodelēšana palīdzēja to veikt virtuāli. Raksts par pētījumiem ir publicēts žurnālā "Science Advances". Izrādījās, ka trūkstošais teksts ir pārdomas par to, kā pareizi iedegt upurēšanas uguni, lai neuzsūtītu sev dieva dusmas. Pats tīstoklis satur nodaļas no Levita grāmatas un datēts ar mūsu ēras III-IV gadsimtu. Par to vecāki ir tikai Kumranas rokraksti, kas radīti starp 250. gadiem pirms mūsu ēras un mūsu ēras 68. gadu.

Uz zemeslodes mīt bezgala daudz dzīvu būtņu. Bet vai viss jau atklāts? Vai cilvēks visu izpētījis? Nē, nebūt ne visu. Katru gadu zoologi šo sarakstu papildina ar dzīvniekiem, kas agrāk nav bijuši zināmi. Taču parasti tās ir ļoti sīkas būtnes, visbiežāk kukaiņi, par kuriem interesējas tikai speciālisti. Profesors Andrejs Baņņikovs savā nesenajā ceļojumā pa Āfriku atklāja nepazīstamu ķirzakas paveidu – geko. Par godu savam draugam zoologam profesors to nosauca par Gržimeka geko.

Profesors Gržimeks pagājušajā gadā viesojās laikraksta „Komsomoļskaja pravda” redakcijā. Uz jautājumu: „Vai ir izredzes uz zemeslodes atklāt lielus, nepazīstamus dzīvniekus?” Gržimeks atbildēja: „Diez kādu cerību nav, vienīgi okeāns var sagādāt mums pārsteigumus.” Tādas ir nenogurdināmā ceļotāja un autoritatīvā zinātnieka domas. Taču ne viss jau dabā „sanumurēts” un „salikts pa plauktiņiem”. Pārsteigumi laiku pa laikam atgadās. Minēsim dažus interesantus piemērus.

JAPĀNA. Avīzes ziņo par neparastu japāņu zvejnieku atradumu Klusā okeāna dienviddaļā.

Traļu kuģa „Dzuio Maru” tīklos bija iekļuvušas nepazīstama jūras dzīvnieka paliekas.

Varētu domāt, ka uz Zemes vairs nav neizpētītu vietu. Zinātnieki strādā Antarktīdā un Arktikā, ielaužas kosmosā. Ik gadu tūkstoš dažādu ekspedīciju darbojas visās zemeslodes malās. Taču izrādās, ka daudz kas vēl nav izpētīts un atklāts pat mūsu dzīvnieku pasaulē. Pēdējo simt gadu laikā atrasti un aprakstīti desmiti jaunu dzīvnieku. Piemēram, 1851.gadā Parīzes muzejam uzdāvināja divas milzu putna vorompatra olas, kas bija atvestas no Madagaskaras salas. Vienas olas tilpums ir apmēram 9 litri, tas ir 140 reizes lielāks par vistas olas tilpumu. Ar tādas olas omleti varētu paēdināt 70 cilvēkus. Milzīgie putni bija dzīvojuši purvos, bet vēlāk sakarā ar purvu izžūšanu un mežu izciršanu tos uzskatīja par izmirušiem. Tagad atkal saņemtas ziņas, tiesa, vēl nepārbaudītas, par sastapšanos ar tiem. Vorompatrs ir prototips noslēpumainajam likteņa putnam no arābu pasakām par jūrasbraucēju Sindbadu.

Jaunzēlandē 1849.gadā atklāja interesantu putnu tahaku. Dž. Ortels 1948.gadā rakstīja, ka, pēc viņa domām, vēl dzīvojot ap 100 šo putnu.

Vikingu zobens. Foto: Ellen C. Holthe, Museum of Cultural History, University of Oslo

Publiskai apskatei Oslo Vēstures muzejā pirmo reizi pieejams unikāls vikingu zobens, kas atrasts 2011. gadā pie Langeidas (Sestedāle, Norvēģija). Zobens ir no vēlīnā vikingu laikmeta un rotāts ar zeltu, uzrakstiem un cita veida ornamentiem.

“Vēl pirms mēs sākām izrakumus pie šī kapa, es sapratu, ka tas bija kaut kas pavisam īpašs. Kaps bija ļoti liels un atšķīrās no pārējiem senkapiem. Kapa stūros bija caurumi,” sacīja izrakumu vadītājs Camilla Cecilie Wenn.

Itāliešu nirēju grupa, apsekojot pirms 2600 gadiem pie Sicīlijas krastiem nogrimuša kuģa vraku, atradusi tajā leģendārā metāla orihalka lietņus – atradums novērtēts kā unikāls, vēsta “Discovery news”. Senie grieķi uzskatīja, ka orihalks nācis no mītiskās Atlantīdas salas, un dārgmetālu vērtības ziņā ierindoja to tūdaļ aiz zelta.

Grieķi un feniķieši ticēja, ka neparasto metālu, kura nosaukums grieķu valodā nozīmē “kalnu varš”, pirmais ieguvis mitoloģiskais Tēbu valdnieks Kadms. No orihalka bijis izgatavots varoņa Hērakla vairogs. Platons dialogā “Kritijs” apgalvoja, ka orihalka raktuves atradušās Atlantīdā. Ar to bijis izrotāts galvenais dieva Poseidona templis un pārklātas nocietinājumu sienas tā, ka Atlantīda laistījusies orihalka ugunīgajā spīdumā.

1.

Lohnesa monstrs manīts citā Lielbritānijas ezerā

DELFI Izklaide | 11. septembris 2014

Kādam fotogrāfam izdevies uzņemt kadrus, kuros redzams radījums, kas ļoti atgādina Skotijas ezerā Nohnesā mītošo leģendāro monstru Nesiju.

Jaunais briesmonis, kas līdzīgs pirms 200 miljoniem gadu dzīvojušajam pleziozauram, trešdien, 10. septembrī, nofotografēts Vindermēras ezerā Anglijā.

Bildes uzņemtas ar Autographer hands-free digitālo kameru, ko autors atstājis ezera malā, lai automātiskā time-lapse režīmā iemūžinātu krāšņās krāsu rotaļas un varbūt kādu ezerā mītošo zosi.

1.

Baiss stāsts par māju, kurā risinājās savādi notikumi Apollo, Pirmdiena, 2014. gada 8. septembris Savāds stāsts nonācis mediju uzmanības lokā Jūtas štatā ASV - kāda ģimene, kas īrēja bezvēsts pazudušas sievietes māju, pārvākušies, jo mājā spokojies. Ārvalstu mediji vēstī, ka kāda amerikāņu ģimene pirms dažiem mēnešiem ievācās mājā, taču tad ģimene piedzīvoja virkni mistisku notikumu. Džoanna Eijosana skaidro, ka kompānija, kas izīrēja ģimenei māju, nekad neatklāja tās vēsturi.

Tiek vēstīts, ka 2009.gadā Sjūzena Koksa Povela pazuda no savas mājas un nekad vairs nav redzēta. Viņas vīrs Džošs Povels līdz šim bijis vienīgais aizdomās turētais notikušajā, taču drīz vien vīrietis nogalinājis abus bērnus un izdarījis pašnāvību.

Konstantīna Karelova raksts no izdevuma "Taini XX veka" 2014. gada 33. numura.

Iespējams, arheologi ir atraduši pēdas pašam pirmajam uz mūsu planētas, liela mēroga starprasu karam.

"Melnie" un "baltie".

Vēl 1964. gadā pazīstamais amerikāņu arheologs Freds Vendorfs Nīlas krastos, Ziemeļsudānas teritorijā atklāja masu apbedījumus. Bez vīriešiem kapā gulēja daudzas sieviešu un bērnu atliekas, bet viss laukums apkārt bija kā nosēts ar bultu uzgaļiem. Pētnieki nāca pie slēdziena, ka Džebelsahabas apbedījumam, kas ieguva šādu nosaukumu, ir ap 13 tūkstoš gadu un, ka lielākā daļa no tur apglabātajiem ir gājuši bojā vardarbīgā nāvē.

1.

Kanādas zinātnieki atrod 1846.gadā pazudušo Džona Frenklina Arktikas ekspedīcijas kuģi Autors: LETA--DPA. 2014. gada 10. septembris Kanādas zinātnieki atraduši britu pētnieka sera Džona Frenklina ekspedīcijas kuģi, kas pazuda 1846.gadā Arktikā, otrdien paziņojis Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers. "Lai gan mēs vēl nezinām, vai atklāts viņa majestātes kuģis Erebus vai Terror, mums ir pietiekami daudz informācijas, lai apstiprinātu autentiskumu," paziņoja Hārpers.

Irinas Jerofejevas raksts no izdevuma "Zagadki istoriji", 2014. gada 34. numura.

Vairums zinātnieki uzskata, ka pirmais pasaulē āmurs tika izgudrots akmens laikmetā. Taču ir uz Zemes eksemplārs, kuram - bez jokiem - esot 140 miljoni gadu!

"Londonas veserītis", ko atrada 1934. gadā, saskaņā ar zinātnisko evolūcijas teoriju ir radies dinozauru laikmetā. Taču, kas bija šī dzelzs instrumenta autors? Uz šo jautājumu speciālisti atbildi nespēj atrast.

Nejaušais atradums.

Reiz, 1934. gadā kāds mīlnieku pārītis no Teksasas pilsētas Londonas (nekādi brīnumi - ASV, piemēram, ir arī sava Odesa, Maskava, Pēterburga) nolēma sarīkot nelielu pikniku. Pēc sātīgām pusdienām Hanu pāris nolēma pastaigāties gar klintīm, kas ieskāva pilsētiņu. Viss bija kā parasti, kamēr misis Emma Hana nepaklupa pār akmens gabalu, kas bija izlīdis no klints. Kaut kāda detaļa ierosināja Emmu pieliekties un pacelt smago akmeni. Tajā iekšā izrādījās veserītis. Pēc skata visai parasts, kaut arī diezgan liels - piecpadsmit centimetrus garš, ar koka rokturi. Taču, lūk, kas bija savādi: veserītis bija burtiski ieaudzis kaļķakmens gabalā. Vispār, pārītis atskaldīja akmeni un nolēma parādīt atradumu zinātniekiem.

DELFI Izklaide | 16. maijs 2014

Nirēji pie Jukatanas pussalas krastiem Meksikā atraduši pusaudzes skeletu, kura, kā lēš zinātnieki, gājusi bojā pirms aptuveni 13 tūkstošiem gadu – tās ir senākās jebkad atrastās cilvēka mirstīgās atliekas Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunās meitenes mirstīgās atliekas atrastas zemūdens alā "Hoyo Negro", kas spāņu valodā nozīmē "melnais caurums" - tur skelets, gandrīz pilnībā saglabājies, gulējis 40 metru zem jūras līmeņa tūkstošiem gadu.

www.DELFI.lv | 06. marts 2014

Foto: Publicitātes foto

Portugāļu paleontologi netālu no Lisabonas atraduši līdz šim nezināma liela dinozaura žokli un skeleta daļas – spriežot pēc zobu garuma un kaulu izmēra, šis dzīvnieks bija lielākais juras laikmeta plēsoņa Eiropā.

Kā liecina raksts, kas publicēts žurnālā "PLoS One", jaunatklātajam dinozauram dots latīniskais nosaukums Torvosaurus gurneyi (par godu māksliniekam Džeimsam Gērnijam, kurš radījis ilustrēto grāmatu sēriju "Dinotopia").

www.DELFI.lv | 20. marts 2014

Foto: AFP/Scanpix

Amerikas Savienoto Valstu paleontologi paziņojuši par jaunas dinozauru sugas atklāšanu, vēsta ārvalstu mediji.

"Anzu wyliei" atgādina putnu un tam uz galvas ir kaulu izaugums, kā arī tam bijis iespaidīgs knābis, un tikpat gara aste kā ķirzakai.

Šī radījuma ārējais veidols rekonstruēts, par pamatu ņemot trīs daļēji saglabājušos skeletus, kas atrasti Dienvidu un Ziemeļu Dakotā.

"Mums bija aizdomas, ka šāda veida dzīvnieki varētu būt pastāvējuši, taču tagad mums ir ap 80% šī dzīvnieka skeleta, kas dod iespēju spriest par šo dinozauru uzbūvi un bioloģiju," paziņojis Vašingtonas Smitsona dabaszinātņu vēstures muzeja paleontoloģijas nodaļas vadītājs Hanss Suess.

DELFI Izklaide | 01. aprīlis 2014

Foto: AFP/Scanpix

Ja spāņu vēsturnieki Margarita Torresa un Hosē Migels Ortega del Rio nekļūdās un viņiem patiešām izdevies atrast Svēto Grālu, tad to noteikti var dēvēt par vienu no visu laiku izcilākajiem atklājumiem.

Par Svēto Grālu kopš viduslaikiem sauc biķeri, no kura Jēzus Kristus dzēra sava mūža pēdējā dienā un kurā vēlāk, kad viņš bija piesists krustā, tika savāktas asinis no viņa rētām. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka tam piemīt maģisks spēks.

Torresa un Ortega apgalvo, ka viņu trīs gadus ilgais zinātniskais pētījums par šo tēmu ir vainagojies panākumiem - pēc viņu vārdiem, Grāls ir oniksa trauks, kas kādreiz piederējis XII gadsimtā valdījušajai Leonas, Kastīlijas un Galicijas karalienei Urrakai (Infanta Dona Urraca).

www.DELFI.lv | 03. decembris 2013 Foto: Publicitātes foto

Simts metrus augstais tumšais cilvēka siluets, kas redzams uz Seidezera ziemeļrietumu krasta klints un kuru Kolas pussalas iedzīvotāji dēvē par milzi Kuivu, nav nekas mistisks – to veido ūdenszāles un mikroskopiskas sēnes.

Nevis mistika, bet bioloģija

Kā vēsta Krievijas mediji, pie šāda secinājuma nonākuši Murmanskas apgabala Īpaši apsargājamo dabas teritoriju direkcijas speciālisti, tādā veidā kliedējot mītu par šī slavenā silueta ārpuszemes izcelsmi.

Direkcijas ziņojumā teikts, ka ir pabeigta visrūpīgākā šī klints segmenta analīze pēdējo simts gadu laikā, kopš "milzis" tiek novērots. (Neraugoties uz dabas spēku iedarbību, šī silueta aprises faktiski nav mainījušās.)

Pētnieki, kuri strādāja Jaungvinejā, kad sala vēl nebija sadalīta kolonizatoru starpā, kalnos uzdūrās nezināmu monstru pēdām. Jamaikas laikraksts "Kingston Gleaner" 27. jūnijā par šo atklājumu darīja zināmu lasītājiem:

"Vien no pēdējiem atklātajiem brīnumiem ir milzīgi briesmīgi dzīvnieki, par kuru pēdām nesen paziņoja no Jaungvinejas. Par to eksistenci kalnos pirmo reizi paziņoja angļu ceļotājs K. A. U. Monktons, un tagad šos dzīvniekus sauc par "gazekiem". No vietējo iedzīvotāju vārdiem, deguns tiem ir kā tapīram, bet purns kā dēmonam". [Žurnāla raksts to nemin, bet runa ir par ekspedīcijām vēlākais 20. gadsimta sākumā. - t.p.]

Monktona kungs, kāpjot Alberta Edvarda kalnā, kas atrodas britu Jaungvinejas rietumos, atklāja gigantiskās pēdas un citas monstru nesenās uzturēšanās pazīmes, ko varēja secināt pēc redzēto ķetnu nospiedumiem, kuri acīmredzot klīst pa zālaino līdzenumu, kas ieskauj ezerus uz nokalnes 3800 metru augstumā.

DELFI Izklaide | 07. novembris 2013

Šonedēļ mediju ievērību visā pasaulē izpelnījusies kāda ļoti dīvaina radība (attēlā), kura izzvejota Dienvidķīnas jūrā pie Borneo salas krastiem. Noslēpumainā "zivs" jau tiek dēvēta par vienu no baisākajām un neglītākajām jūras būtnēm, kāda jebkad atrasta.

www.DELFI.lv | 14. septembris 2013

Paleontologu ekspedīcija atradusi Peru dienvidos, Okukahi tuksnesī aizvēsturiska vaļveidīgā dzīvnieka skeletu. Zinātnieki uzskata, ka šī iepriekš nezināma suga var kalpot par pierādījumu tam, ka mūsdienu jūras zīdītāji cēlušies no sauszemes dzīvniekiem, vēsta "Euronews".