- Visas sekcijas
- Raksti (21)
|
2017. g. 5. janvāris Džaspers Hemils (Jasper Hamill), „The Sun”. Politiskās nestabilitātes dēļ 2020. Gados Rietumu pasaules sabiedrība varētu sabrukt. Tāda ir baiga prognoze, ko izsaka vēsturnieks, kurš izmanto matemātiku, lai prognozētu vēstures gaitu nākotnē. Konektikutas universitātes Ekoloģijas un evolucionārās bioloģijas departamenta profesors Pīters Turčins (Peter Turchin) saka, ka nākošā desmitgade būs raksturīga ar politiskiem satricinājumiem un sociālo spriedzi. Akadēmiķis ir pasaulē vadošais specialists disciplīnā, ko sauc par kliodinamiku, kas uzskata, ka vēsturiskie notikumi, piemēram, impēriju vai reliģiju izaugsme vai sabrukums seko skaidri definējamiem modeļiem. Par nožēlu mums, viņš uzskata, ka Amerika saskarsies ar baigu nākotni, kas var novest to līdz bojā ejai. Ja sabrūk ASV, tad, liekas, pārējos Rietumus un Eiropu gaida tāds pat liktenis. Rakstā, ko viņš sarakstīja pagājušā gada nogalē un, kas šodien publicēts Phys.org, viņš raksta: “Mums nāksies sagaidīt daudzus politisku satricinājumu gadus, kas kulmināciju sasniegs 2020. gados”. Raksts no žurnāla "Popuļarnaja mehaņika" 2016. gada aprīļa numura. Mēs mīlam vēsturiskas filmas. Taču reālā vēsture - tas drīzāk nav kino, tas ir fotoalbūms. Vienmērīgu kadru ritma vietā mums ir pieejami tikai atsevišķi koši attēli: revolūcijas un kari, dzimšanas dienas un nāves datumi, arheoloģiski pieminekļi un arheoloģiski atradumi. Lai atjaunotu notikumu ķēdīti, mēs analizējam izkaisītus un reizēm visai pretrunīgus faktus - salīdzinām, ekstrapolējām, meklējam cēloņu-seku saites, ieslēdzam iztēli. Neviens netraucē mums tāpat rīkoties arī ar nākotni. Fakti un datumi ir: zinātnieku paredzēti, rūpnieku apsolīti vai matemātikas priekšā pateikti. Ar savu daudzveidību un raksturīgo ritmu tie attēlo režisora scenārija plānu: laiks, attēls, replika, laiks, attēls, replika... Ieslēgsim iztēli un uzņemsim paši savu vēsturiski-futūristisku kino! Fantastu pareģojumi, kas nav piepildījušies. Igora Kraja raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2015. gada numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit. Ir ļoti daudz gadījumu, kad fantastu pareģojumi, likās, absurdi un neticami, taču ir piepildījušies. Taču atgadās arī pretējās lietas: nākotne pienāk ar krāšņām detaļām, kas liekas acīmredzamas un neizbēgamas, taču neviens tās nav paredzējis. Zelta laika fantastika, kad sāka radīt savus darbus Azimovs, Klārks, Lems un brāļi Strugacki, nereti attēlo gadus, kas mums jau ir nesena pagātne. Un fantasti pareģojumi ir izrādījušies tāli no tā, kas ir noticis īstenībā. 6. GAISA TRANSPORTS. Virs pilsētu debesis piepilda lidojoši aparāti – dirižabļi, ornitopteri, helikopteri un beidzot, antigravitācijas flaieri – jau vairāk nekā simts gadu ir nākotnes pasaules atribūts. Taču kaut kādu virzību šajā virzienā pamanīt nevar. Lidojošs auto nav radīts [masu ražošanā – t.p.] un „brīnišķās nākotnes” svarīgākais elements liekas šaubīgs. Iemesls nav apstāklī, ka to nevar radīt. Vienkāršu vadībā, ekonomisku, cenā pieejamu (tikai trīs-četras reizes dārgāku par vienkāršu, līdzīgas masas, automašīnu) uzlidojošu un piezemējošos vertikāli mašīnu uzbūvēt var. Visu, šādu īpašību iemiesojums – autožīrs „ar palēkšanos” parādījās jau 1942. gadā. Protams, primitīvie 1940. gadu aparāti bija ar veselu trūkumu rindu. Konkrēti, tajos nebija kondicionieru, mūzikas centra, elektrisko stikla pacēlāju un sēdekļa apsildes. Taču tā visa ierīkošana nebūtu problēma, ja kāds papūlētos to visu paveikt. Fantastu pareģojumi, kas nav piepildījušies. Igora Kraja raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2015. gada numura. "Paskatoties visapkārt, es sapratu, ka kopā ar mašīnu stāvu uz kustīgā trotuāra lentes. Tauta apkārt tā vien mudžēja - visdažādākā tauta. Vairums gadījumos. gan šie cilvēki bija kaut kādi nereāli; daudz mazāk reāli kā varenie, sarežģītie, gandrīz klusie mehānismi". (Arkādijs un Boriss Strugacki. "Pirmdiena sākas sestdienā".) Ir ļoti daudz gadījumu, kad fantastu pareģojumi, likās, absurdi un neticami, taču ir piepildījušies. Taču atgadās arī pretējās lietas: nākotne pienāk ar krāšņām detaļām, kas liekas acīmredzamas un neizbēgamas, taču neviens tās nav paredzējis. Zelta laika fantastika, kad sāka radīt savus darbus Azimovs, Klārks, Lems un brāļi Strugacki, nereti attēlo gadus, kas mums jau ir nesena pagātne. Un fantasti pareģojumi ir izrādījušies tāli no tā, kas ir noticis īstenībā. 1921. gada 12. septembrī pasaulei tika uzdāvināta lieliska dāvana. Ļvovā dienas gaismu ieraudzīja viens no pašiem pazīstamākajiem un talantīgākajiem mūsdienu fantastiem - Staņislavs Lems. Viņa darbi, ko jaunatne un pieaugušie joprpojām lasa, līdz grāmatas jūk laukā - drīzāk ir nevis fantastika, bet pareģa līdzības, stāsti par rītdienu, kas noteikti iestāsies. Vai tā tā būs skumja vai priecīga, laba vai ne visai, taču tā noteikti pienāks, jo tāda ir dzīve. Zibatmiņas un IPad-i. Tieši tādu ainu, lai glabātu tekstu informāciju ataino lielais, poļu fantasts romānos "Atgriešanās no zvaigznēm" un "Dieva balss". "Grāmatu veikals drīzāk atgādināja elektronikas laboratoriju. Grāmatas - kristāliņi, ar tajos ietvertu informāciju". Zeme pēc cilvēkiem Antje Gerda Poulsena Televīzijas kanālā „Histury Channel” seriāls „Dzīve pēc cilvēkiem” animatori rāda, kā Holivuda izskatīsies pēc 175 gadiem. Filmā „Atgriešanās uz Zemes” divi varoņi nokļūst uz Zemes 1000 gadu pēc tam, kad planētu atstājis pēdējais cilvēks. Kāda gan varētu izskatīties šāda pasaule? Iespējamo scenāriju var izveidot dažādi. Lielpilsētas būtu sabirzušas pīšļos, un, visticamāk, vienīgās atmiņas par cilvēku būtu atkritumi. „Ilustrētā Zinātne” piedāvā futūristisku fantāziju par Zemes nākotni. Par to, cik tā pamatota, saņēmām dažādus mūsu zinātnisko konsultantu vērtējumus, ar kuriem vari iepazīties raksta beigās. Kad cilvēks pazūd, daba pārņem visu Augi un dzīvnieki tieksies aizņemt cilvēku atbrīvotās teritorijas, un pazīstamās urbānās ainavas būtiski mainīsies Cilvēku veidotais sabruks Entropija Vispārīgi runājot, mājas brūk saskaņā ar otro termodinamikas likumu par entropijas jeb nekārtības pakāpes pieaugumu. Struktūras ar zemāku entropiju laika gaitā pārvērtīsies struktūrās ar arvien lielāku entropiju, jo slēgtās sistēmās tā var tikai pieaugt. Piemēram, smilšu pilij ir mazāka entropija nekā smilšu kaudzei. Daba atjaunojas Ekoloģiskā sukcesija Dabai cilvēka pazušana no planētas, visticamāk, nebūtu nekāds zaudējums. Gluži pretēji – Zeme atgūtu dabisko līdzsvaru, ko dažkārt ir izjaucis cilvēks. Biologi šo procesu, kurā dzīvnieku un augu pasaule dabiskās izlases ceļā atjauno un pārmaina ekosistēmu, sauc par ekoloģisko sukcesiju. Dzīvnieku pasaule. Noslēpumi un fakti. Septembris’ 2013
Pirmo reizi par Golfa straumes pazušanu rakstā no 2010.gada 12.augusta paziņoja profesors Žans Luidži Zangari (Itālija). Pēdējo gadu laikā Zangari un viņa darbinieki pastāvīgi novēroja stāvokli Meksikas līcī, no kurienes sākās viena no pasaulē siltākajām straumēm. Savu sensacionālo secinājumu profesors izdarīja, pamatojoties uz mākslīgo pavadoņu analīzi par ūdens kustību līcī un Atlantijas okeānā. „Krāsni” apdzēsa izlijusī nafta Patiesā Dzīve, 11.numurs, 2012
Dzirdēts, ka Kauguros dzīvojot reti stipra zīlniece, vārdā Aija. Turklāt viņu ģimenē visas sievietes esot pareģes, viņām piederot melnā grāmata, un viņas dziedināšanā lietojot miroņu kaulus... Patiesā Dzīve nolēma ar Aiju iepazīties, lai mēģinātu saprast, vai daudzinātā Kauguru sieva ir melnā vai tomēr baltā ragana, un uzzinātu, cik lielu patiesības graudu slēpj ļaužu runas. Aijai ir 63 gadi, no kuriem 33 viņa zīlē un vārdo, viņai bijuši pieci vīri, bet pašlaik ir 15 gadus jaunāks dzīvesbiedrs. Viņas mammai vēl nedzimušās Aijas Pahomovas dzīvi pareģojis Eižens Finks. Aijas dzīvē ir bijis bezdibenis – cietums un dzeršana -, no kura viņa izkļuvusi ārā pašas spēkiem. Jā, ģimenes sievietes piecās paaudzēs spējušas pareģot nākotni un dziedināt, turklāt Aijai tiešām piederējusi melna grāmata baltiem burtiem, un viņas mamma cilvēkus ārstējusi ar miroņa kaulu, ko mantojusi Aijas meita. Pēc pašas teiktā, Aija esot novārdojusi aptuveni desmit tūkstošus alkoholiķi. Viņai ir daudz draugu, un cilvēki pie viņas plūst aumaļām. Mūsu sarunas laikā nepārtraukti zvana telefons, bet kāpņu telpā stāv rinda. Lekcija nolasīta LatCon 2013 Postapokalipse laikā 11.05.2013. Taisni var pabrīnīties, kā cilvēkiem var patkt destrukcija un iznīcība. Nekā skaista tur nav. Bet pirms ķeramies klāt metodēm un paņēmieniem kā civilizācijas dabū sevi gar zemi un apbrīnosim izdomu, kā tas pareizi ir jāizdara, noskaidrosim kas tad patiesībā ir apokalipse un civilizācija. Un pēc tam arī noskaidrosim, kāpēc civilizācijas apokalipse ir normāls un absolūti nepieciešams civilizāciju attīstības posms. Iepriekšējās lekcijās izskanēja viedoklis ka cilvēki tā īsti nezina kas ir apokalipse. Valda uzskats ka apokalipse ir pilnīga iznīcība un pasaules bojā eja. Bet tā tas gluži nav. Apokalipse ir jēdziens, kas radies no grieķu vārda APOKALYPSIS (αποκάλυψη) – un tā nozīme ir “apo” un “kalipto” - “at-klāšana”. Tātad zināšanas kas tiek iegūtas gandrīz vai atklāsmes veidā, kuras ir noslēpuši viltus valdnieki un viņiem līdzīgi razbainieki. Šeit ir runa par iegūto informāciju, kas apgāž pastāvošās civilizācijas fundamentālās vērtības un sabiedrības uzbūves pamatus un principus, pierādot to melīgumu. Un šādā izteiksmē tas tiešām ir pasaules gals, tikai nevis cilvēces, bet gan esošās civilizācijas gals. Tātad, apokalipse ir strauja informatīvās bāzes maiņa, kas izsauc kardinālas izmaiņas sabiedrības apziņā. Pēc būtības, tās ir nedienas ar INFORMĀCIJU. TeleVīzijas programma, 23. – 29. jūlijs 2012.g.
Viņa birojs nav izdekorēts ar kaltētu peļu saišķiem un zāļu pušķīšiem. Un uz tikšanos viņš atbrauc ar automobili, nevis atlido uz slotas. Un runā viņš labā literārā valodā, neizpušķojot savu valodu ar citātiem no nesaprotamiem maģiskiem nolādējumiem. Tomēr gan telpas interjers, gan Aleksa neizdibināmās acis un visa apkārtējā atmosfēra runā par to, ka mūsu priekšā – mags.
Lai arī 2012. gada 21. decembrī, kad beidzas maiju kalendārs, iespējams, nekas sevišķs nenotiks, liekot dažiem brīnīties, par ko gan bijis viss šis satraukums, tomēr jāatzīst, ka mūsu dzīve un mēs paši jau tagad esam pamatīgi mainījušies.
Kopš 1999. gada 5. janvāra, kad saskaņā ar maiju kalendāru sākās priekšpēdējais radīšanas (pazemes) cikls, kas bija saistīts ar cilvēces ētisko attīstību, esam izgājuši cauri arvien intensīvākiem kosmiskajiem portāliem, kas mūsu dzīvē radījuši visai jūtamu paātrinājumu. Esam liecinieki tam, ka lineārais laika jēdziens vairs neatspoguļo reālo situāciju, jo brīžiem diezgan taustāmi jūtam, ka pagātne, tagadne un nākotne notiek vienlaicīgi. Ieejot svētajā laikā, esam spiesti paļauties uz savu intuīciju un atbildes uz jautājumiem meklēt sevī, jo mūsu prāts vairs nespēj apstrādāt un sistematizēt to informācijas apjomu, ar kuru diendienā saskaramies. Cēloņu un seku saplūšanas rezultātā tas, ko saucam par karmu, realizējas gandrīz momentā, taču tikpat ātri nāk arī atbildes uz jautājumiem, jo darbojas sinhtronitātes likums, kas savukārt ļauj notikt brīnumiem. Apollo, redakcija@apollo.lv Otrdiena, 2012. gada 11. decembris ASV Nacionālā izlūkošanas padome nākusi klajā ar ziņojumu, kurā ir secinājumiem par to, kāda pasaule būs pēc 20 gadiem, ziņo ārvalstu mediji. Tajā teikts, ka mazāk nekā 20 gadu laikā pasaule kardināli atšķirsies no tās, kādā mēs dzīvojam pašlaik. Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,2 miljardiem, sasniedzot 8,3 miljardus. Par 35% pieaugs pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Gandrīz divreiz pieaugs pieprasījums pēc ūdens.
21.novembris 2012
Lai arī maiju kalendāra beigšanās iedvesmojusi rakstnieku un filmu režisoru darbus un atvilinājusi uz Meksiku neskaitāmus tūristus, patiesībā maiju kalendārs nemaz neparedz pasaules galu 2012. gada 21. decembrī, uzskata eksperti. "Tās nav maiju kalendāra beigas, jo tas ir bezgalīgs," teica meksikāņu vēsturnieks Eriks Velaskess. "Tas vienkārši ir jauna cikla sākums, tas arī viss." 1912. gada 15. aprīlī 2:30 nelaimīgais "Titāniks" nogrima Atlantijas okeānā 400 jūdzes no Jaunās zemes. Vienīgais kuģis, kas spēja steigties palīgā saprātīgā laika periodā, "Karpatija" katastrofas vietā ieradās tikai pēc stundas un piecdesmit minūtēm. Tā apkalpe izdarīja visu iespējamo, lai izglābtu pasažierus, kas vēl izrādīja dzīvības pazīmes... [Fragments, 31. nodaļa no V.V. Deružinska grāmatas “Sazvērestības teorija” -t.p.] Leģenda par SOS no “Titānika”.
Vēl viena leģenda vēsta, ka līdz pat šim laikam “Titānika” bojā ejas dienā ēterā var dzirdēt tā izmisīgos SOS saucienus pēc palīdzības. No zinātnes viedokļa tas ir absurds, taču mistikas mīļotāji uzskata, ka radiosignāli no lainera ir spējuši “caursist” laiku, pateicoties kaut kādai “psihofiziskai enerģijai, kas koncentrējusies no no vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku uz kuģa borta, kuri gaidīja savu nāvi”. Leģendas klasiskā versija, kas iekļuvusi visās rokasgrāmatās par anomālajām parādībām, skan tā:
1912. gada 15. aprīlī 2:30 nelaimīgais "Titāniks" nogrima Atlantijas okeānā 400 jūdzes no Jaunās zemes. Vienīgais kuģis, kas spēja steigties palīgā saprātīgā laika periodā, "Karpatija" katastrofas vietā ieradās tikai pēc stundas un piecdesmit minūtēm. Tā apkalpe izdarīja visu iespējamo, lai izglābtu pasažierus, kas vēl izrādīja dzīvības pazīmes. taču 1489 ķermeņi, kas peldēja uz ūdens, pateicoties glābšanās jostām, rādījās miruši. Pavisam uz "Titānika" borta atradās 3560 cilvēki, tajā skaitā 2201 pasažieris. Ar 16 glābšanas laivām izdevās izglābt 712 pasažierus... Šī traģēdija jau gandrīz simts gadu šausmina cilvēku paaudzes, interese par to nerimst, bet 1997. gadā uzņemtā filma "Titāniks" ieguva 11 Oskarus - kases ieņēmumi ASV bija 600 miljoni dolāru. Nav brīnums, ka traģēdija ir apaugusi ar saviem mītiem. Viens no tiem ir tāds, ka kuģa sadursme ar ledus kalnu ir pareģota 14 gadus pirms katastrofas. [Fragments, 31. nodaļa no V.V. Deružinska grāmatas “Sazvērestības teorija”, grāmatas, kuras fragmentus jau esmu tulkojis – t.p.] Vai tika pareģota “Titānika” bojāeja? 25.septembris 2010 Pirms doties burties uz kādu no Latvijas pilsētām, ir rūpīgi jāizstudē vietējie likumi, jo var izrādīties, ka kaimiņpagastā buramvārdu skaitīšana ir daudzkārt izdevīgāka. Praktiski katras pašvaldības noteikumos ir noteikts sods par „uzmākšanos apkārtējiem ar buršanu sabiedriskajās vietās. Praktiski katras pašvaldības noteikumos ir noteikts sods par „uzmākšanos apkārtējiem ar buršanu sabiedriskajās vietās”. Formāli pašvaldības policisti var sastādīt administratīvos protokolus pat pret Dziesmu un deju svētku rīkotājiem, kuri no Mežaparka Lielās estrādes visus uzstājīgi aicina pieburt labu laiku dziedot „Spīguļo, Saulīt, spīguļo, Saulīt!”. Vai, piemēram, par maģiskā bluķa vilkšanu Ziemassvētkos.http://en.wikipedia.org/wiki/Paul_the_Octopus Astoņkājis Pauls (dzimis 2008. gadā Jūras dzīves centrā Veimutā, Dorsetā, Anglijā) dzīvo tādā pat centrā Oberhauzenē, atpūtas parka akvārijā Vācijā. Kļuvis slavens ar to, ka gandrīz precīzi paredzējis iznākumu visās Vācijas futbola izlases oficiālajās spēlēs. 4 no 6 Eiropas futbola čempionāta spēlēm 2008. gadā un pagaidām pilnīgi visās Vācijas izlases spēlēs 2010. gada pasaules kausa izcīņā. Vārdu Pauls astoņkājis ir ieguvis no vācu bērnu dzejoļa Der Tintenfisch Paul Oktopus , ko sarakstījis vācu rakstnieks Bojs Lornsens. Astoņkājis ir ieguvis arī iesauku Kraken-Orakel (vai: Oktopus-Orakel). Pirms pasaules čempionāta mača Vācija — Argentīna, ekologi no organizācijas PETA lika priekšā astoņkāji palaist brīvībā, taču Jūras dzīves centra administrācija atbildēja, ka astoņkājis ir dzimis nebrīvē un nespēs izdzīvot brīvā dabā, jo nemācēs sev sagādāt barību. Pēc spēles argentīniešu fani, sašutuši, ka astoņkājis pareizi paredzējis viņu komandas zaudējumu, draudēja astoņkāji izvārīt un apēst, taču astoņkāja kopējs Olivers Valencjaks (Oliver Walenciak) uzskata, ka astoņkājis ir drošībā. Lai gan pēc Vācijas izlases zaudējuma Spānijai tagad jau vācu fani sākuši astoņkāji ienīst un runā, ka tas, vai nu jāizvāra, vai arī jāizbaro haizivīm. Tāds jau ir Kasandras liktenis... Itāļu pētniece Sabrina Sforca Galācija apgalvo, ka ir spējusi atšifrēt pasaules gala pareģojumu, kuru Leonardo Da Vinči ir iešifrējis „Svētajā vakarēdienā”. Kā apgalvo itāliete, kura strādājusi Kalifornijas universitātē Los- Andželosā, bet pēc tam Vatikāna arhīvos- Leonardo pareģojis, ka 4006. gada 21. martā pasaulē sāksies kāds process, kurš aizskaršot pašu lietu esamību un beigsies 1. novembrī. Šis process būšot kaut kas līdzīgs pasaules galam, vai vispasaules plūdiem. Un tomēr esot iespējams, ka šis process beigsies kā cilvēces atjaunošanās. http://eg.ru/daily/politics/12182/ Publicēts 2009. gada 5. februārī. Amerikāņu analītiķis paredz Ķīnas sadalīšanos un trešo pasaules karu. Amerikas analītiskā dienesta Stratfor Inc. Galva Džordžs Fridmans ir publicējis apskatu, kurā piedāvā savu ģeopolitisko prognozi uz XXI gadsimtu. Perspektīvas viņš ir ieskicējis ne visai rožainas. Labākais Fridmena jaunums ir tas, ka jau tuvākajā laikā izzudīšot Vispasaules terorisms. Jau 2009. gadā, analītiķis ir pārliecināts, džihada piekritēji būs spiesti atteikties no sava mērķa, radīt musulmaņu impēriju visā Eiropas teritorijā un Āzijā. Notiks tas galvenokārt finansiālu problēmu dēļ. [Nekas par to nav dzirdēts: ne par plāniem, ne par atteikšanos no tiem — tā kā ticēt viņam — tas nu ir liels jautājums? - t.p.] "Viss, kas eksistē reāli, eksistē tagadnes robežās," šie vārdi pieder Borisam Pasternakam.Taču vēsturei ir pazīstami cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja redzēt to, kas vēl būs desmitiemun pat simtiem gadu uz priekšu. Larisa Budarina. Raksts no žurnāla "Discovery" krievu izdevuma, 2009. gada 7. numura. [Ko lai tur saka? Kas ir tagadne? Kā tvert to mirkli, kad sākas pagātne un iestājas nākotne?Cik vispār gara ir tagadne? Katrs izteikts, uzrakstīts vārds, elpas vilciens taču jau ir pagātne. -tulk. piez.] |
|
|
