Šī intervija ir Mākslas Akadēmijas studiju procesā veicams uzdevums, kuru, iespējams, publicēs plašākai lasītāju auditorijai.

Intervētāja – studente Monta Ozoliņa.

Piemērus var apskatīt šeit: http://www.studija.lv/?parent=7529&ay=2016_2015

Saruna ar daudzpusīgo personību Ilmāru Biti.

Roberts Žanovičs Avotins (Avotiņš? Pēc krievu uzvārdu skaidrojuma Avotins ir latviska uzvārda krieviskojums), kurš 30 gadus bija krievu žurnāla "Tehnika-molodeži", almanaha "Fantastika" mākslinieks uc., un daudz zīmējis arī fantastiku, pēc visa spriežot, vismaz daļēji ir ar latvisku izcelsmi. Viņa meistarība pakāpeniski aug, līdz sasniedz šādu līmeni, ko var redzēt šajā attēlā:

http://zhurnalko.net/images/5/6/56ef7494e1f1d56a7c2b/page0001.jpg

Lūk, ko par mākslinieku saka viens no slavenākajiem fantastiskās literatūras klasiķiem.

„Mans romāns „Paradīzes strūklakas” ir tulkots daudzās valodās, - teica Artūrs Klārks, kurš 1982. gadā viesojās žurnālā „Tehnika – molodeži”. - Daudzi no šiem izdevumiem ir ilustrēti. Taču visvairāk man iekrita dvēselē Roberta Avotina ilustrācijas, kas publicētas jūsu žurnālā. Tās man likās visprecīzākās un ticamākās".

Bobs Egltons ir ilustrators, mākslinieks, kurš strādā zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras žanrā. No 1994. gada viņš astoņas reizes ir saņēmis Hugo prēmiju kā gada labākais profesionālais mākslinieks. Egltons dzimis 1960. gada 13. septembrī, ir arī citu prēmiju laureāts.

Egltona gleznas un zīmējumi aptver plašas tēmas: zinātnisko fantastiku, fantāziju, šausmas. Viņš zīmē kosmiskos kuģus, svešās pasaules un to iedzīvotājus, pūķus, vampīrus un citas fantastiskas radības. Savu ierosmi, nodarboties ar mākslu, viņš guva no tēva, kurš rosināja viņa interesi par grāmatām, gāja ar viņu uz muzejiem, tajā skaitā - Kosmonautikas un aeronautikas - atbalstot viņa karjeras izvēli. Tomēr mākslas koledžu viņš nepabeidza, jo uzskatīja, ka tā nav domāta viņam. Redzētie NASA kosmosa kuģu maketi viņu, vēl bērnu, pievīla. Viņš bija iedomājies, ka redzēs kaut ko tādu, kā piemēram, divdesmito un trīsdesmito gadu fantastikas mākslinieku darbos. No tā tur nebija nekā. Tāpēc savus kosmiskos kuģus viņš zīmēja pēc saviem ieskatiem, kā ļoti organiskus objektus.

Bottom of Form24.februāris 2016  

Inna Bērziņa ir bijusī medmāsiņa, kura tagad sevi dēvē par brīvo dziednieci. Ejot cauri skarbiem dzīves pārbaudījumiem, viņa pārliecinājusies, ka cilvēks ir jāsaprot un jāmīl, nevis jāglābj. Glābt var tikai katrs sevi, ja iemācās pārlikt domāšanu no bailēm uz mīlestību. “Kopš eju mīlestības ceļu, jūtu fantastisku vieglumu,” saka Inna.

08.novembris 2015  

Kvantu lēciens garīgajā dziedniecībā – tā par savu dziedināšanas metodi ar patētisku un mazliet smieklīgu nosaukumu Dievišķās kārtības izveidošana ar garīgās iztaisnošanas palīdzību saka brīnumainās enerģijas atklājējs Pjotrs Elkunovičs. Divdesmit piecos gados Vācijā dzīvojošais ukraiņu brīnumdaris esot garīgi iztaisnojis 300 tūkstošus cilvēku, turklāt savu neparasto metodi iemācījis diviem tūkstošiem dziednieku. Viens no Elkunoviča skolniekiem ir dziednieks un pirtnieks Vilnis Lejnieks.

Kā atklāji sev fantāziju un fantastiku?

Man bija 12 un tajā laikā biju ļoti aizrāvusies ar tīņu romāniem. Lasīju katru dienu mājās, skolā, transportā. Diezgan bieži nezināju ko lasīt tālāk. Tajā laikā iepazinos ar puisi, kurš lasīja tik pat daudz, ja ne vairāk un tieši viņš man ieteica sākt lasīt Hariju Poteru, bija iznākušas pirmās divas grāmatas.

31.maijs 2015  

Pirtniece un latviskās pasaulizjūtas kopēja Aelita Vilde-Batņa folkloras mantojumu jau daudzus gadus izjūt kā sirdspieredzē sakņotu dzīvesveidu. Pie senču zināšanām, ko viņa kopā ar vīru Juri Batņu ceļ godā Lielzemeņu pirtī, pieder arī bērna pirmie mūža godi – gaidības, pirtīža un krustabas. Šajā nedalāmajā trīsvienībā Aelitai īpaši tuvs ir pirtīžas rituāls jeb bērna likteņa lemšanas diena. Viņa vadījusi pirtīžu jau vairāk nekā septiņdesmit jaundzimušajiem.

07.jūnijs 2015  

Izrādās, pats Maslovs, kurš izgudroja cilvēka vajadzību piramīdu, ātri vien saprata, ka tā ir nepilnīga. Jo nepietiek ar fizisko un sociālo vajadzību apmierināšanu. Pašā augstākajā spicē ir cilvēka garīgie meklējumi – mistiskie pieredzējumi, lūgšanas, jautājumi par dzīves jēgu, ticība... Tradicionālā psihoterapija pret tiem ir skeptiska, bet transpersonālā to uzskata par resursu – cilvēka dvēseli nevar izārstēt, ignorējot tik būtisku tās daļu. Par to arī saruna ar vienu no Transpersonālās izglītības institūta dibinātājām Ingrīdu Indāni.

08.marts 2015  

Jelgavā, Pilssalā, dzīvo vīrs, kurš mēdz virtuvē turēt savvaļas zirgu, baro ķēves atstumtus kumeļus no pudelītes, slauc ķēvi, kad vajag, vienatnē izceļ no upes dūņās iestigušu zirgu. Dūmakainā vasaras rītā pirms saullēkta viņš brien pa pļavu, lai noķertu kadru – zirgu baru uz Jelgavas fona, bet Vecgada naktī ņem ābolus un slāj uz salas galu, kur Driksa savienojas ar Lielupi. Kad pilsētas tornī pulkstenis sit divpadsmit, zirgi viņam pačukst pāris Visuma noslēpumu.

24.janvāris 2015  

Viņai ir lielas, brūnas acis – mierīgas kā purva akači, kuru tumšie ūdeņi spēj noraut dzelmē. Tās iedzirkstas: “Brīnumi ir lipīgi kā smiekli.” Dziedniece, gaišreģe un biškope Diāna Audra, īstajā vārdā Diāna Blūma, saka, ka viņā ir uztveres mehānisms kā datora programma, kas apstrādā informāciju un dod atbildi. “Kad cilvēks man piezvana, es zinu – kāpēc.”

Blakus meitenes portretam stāv eksotisks, auss formas gliemežvāks un kūp vīraka stiebrs. Pastarītes skatiens no fotogrāfijas Diānai palīdz koncentrēties, bet gliemežvāks, kurā šalko okeāns, ir no Āfrikas. Diānai ir trīs pieauguši dēli un meita. “Tropiskās lietusgāzes nevar apturēt,” viņa saka, tinoties šallē un atlaižoties krēslā. Kad neizpratnē ieplešu acis, viņa mierīgi atrauc: “Es varu apturēt lietu. Pēc brīža mākoņi atkal samācas. Tas ir vienkārši – iemetu mākonī dažas enerģijas bumbiņas,” atklāj Diāna, viegli pašaujot rokas uz augšu.

Emanuils Svēdenborgs (1688 – 17772) mūsdienās tiek pieminēts galvenokārt kā mistiķis, teologs u aizkapa dzīves aprakstītājs, taču šis zviedrs bija ļoti vispusīga un praktiska personība: fiziķis, ķīmiķis, astronoms, izgudrotājs, kalnrūpniecības un metalurģijas inženieris, viens no sava laika ievērojamākajiem dabszinātņu vīriem.

Bīskapa dēls

Mazā Emanuila bērnība pagāja nodrošinātā un turīgā vidē – viņa tēvs Jespers Svedbergs (Jesper Swedberg), senas kalnrūpnieku dzimtas atvase, bija studējis teoloģiju un izveidojis teicamu karjeru, kļūstot par Zviedrijas karaļa Kārļa XII kapelānu, Upsalas universitātes profesoru un Skaras bīskapu. Zēns ieguva labu izglītību, sekmīgi beidzot universitātes kursu Upsalā, un devās studiju ceļojumā pa Eiropu – toreiz ierasta prakse augstāko aprindu jauniešiem. Emanuils apceļoja Nīderlandi, Franciju, Vāciju un visbeidzot ieradās Londonā, kur vairākus gadus studēja fiziku, mehāniku un filozofiju. Starp citu, viņa pirmā ierašanās šajā Eiropas zinātņu centrā bija briesmu pilna – nākamais izcilais mistiķis gandrīz aizgāja bojā. Kuģis, uz kura atradās jaunais zviedrs, biezās miglas dēļ tikko neuzskrēja uz sēkļa. Šīs briesmas vēl nebija galā, kad kuģim uzbruka pirāti, bet nākamajā dienā nelaimīgo burinieku apšaudīja britu krasta apsardze, noturēdama to par laupītāju kuģi. Visbeidzot, lietai noskaidrojoties, pasažieriem un komandai tika dots rīkojums sešas nedēļas palikt uz kuģa karantīnas dēļ, jo Londonā bija saņemtas ziņas, ka Zviedrijā plosoties kāda epidēmija. Tomēr Emanuils neatļauti izsēdās krastā, pateicoties dažu tautiešu palīdzībai un pierunāšanai, kuri ar jahtu bija pietuvojušies kuģim. Kad britu varas iestādes to uzzināja, sekoja izmeklēšana, un Emanuils tikko izglābās no karātavām.

16.novembris 2014 

Viņa zina visu par lāstiem, noskaudumiem un pieburšanu. Anna no Virešiem ir vārdotāja vairākās paaudzēs – viena no retajām, ja ne vienīgā, kas maģisko rituālu veic, izmantojot ārkārtīgi senus buramvārdus un formulas. Viņa uzskata, ka maģija nav ne balta, ne melna – tā ir raiba, kā pati dzīve.

19.oktobris 2014  

Kad pēc dziednieces un gaišreģes Anitas Kaneles daudzfunkcionālā salona iepazīšanas jokojot uzdodu jautājumu kā jūs tik tālu nonācāt?, viņa atbild, ka nekur citur nonākt nemaz neesot varējusi. Anitas dzīves peripetijas ir elpu aizraujošas – kaislību, traģēdiju, veiksmju un neveiksmju sēriju pietiktu vairākām caurmēra dzīvēm. Tāpēc vēl jo vairāk apbrīnas cienīga ir viņas koncentrētā un neatlaidīgā sava ceļa iešana – neraugoties ne uz ko, viņa ir tur, kur viņai lemts būt.

05.oktobris 2014  

“Doma ir dzīva, tā maina pilnīgi visu – ja vārdi izteikti ar pārliecību, notiek brīnumainas pārvērtības,” saka Voldis Prancāns – zintnieks, ekstrasenss, biedrības Viedums vadītājs. Viņš pēta latvju dainas, skaita buramvārdus, domā, ka runāties ar veļiem ir pavisam normāli un ka katrs no mums ir piedzimis par burvi, tikai to aizmirsis.

„

Slimības NEEKSISTĒ, ir tikai neizpildīti mājasdarbi,” stingri teic Voldis Prancāns. “Par vēlu ir tikai zārkā. Piecas minūtes pirms nāves vēl ir iespēja.”

“Sak iman tu, es jūtos neomulīgi, ja mani uzrunā daudzskaitlī,” roku sniedz kalsns vīrs možu skatienu. Viņš visiem sakot tu, arī prezidentam teiktu, jo latvieši senāk neesot jūsojušies. “Latviešiem tu nav familiaritātes vai necieņas izpausme, bet dabiska uzrunas forma. Tradīcija teikt jūs nāk no citām tautām. Mēs pārāk viegli pārņemam svešo,” paskaidro zintnieks Voldis Prancāns. 12 smalkie ķermeņi un vijas

12.jūlijs 2014  

Kad tev virs galvas ar asu dunci trin cirvi, bailes un raizes vienā mirklī kā zaķi aizbēg mežā. Ja ar to ir par maz, viņa ņem lāpstu un nošņāpj dumjās domas, ka nošņakst vien. Galdā šajās mājās ceļ sviestmaizes ar liepu un kļavu lapām, bet puķu dobē audzē karalieni nātri. Lai uzzinātu, kāda maģija piemīt katram kokam, dodamies uz Aglonas novada Kastuļinas pagastu pie meža laumas, koku princeses. Šajā dzīvē viņu dēvē par Anitu Reščenko.

Agrāk Jānim Ieviņam bija pavisam cita dzīve. Viņš strādāja prestižās auto tirdzniecības kompānijās, labi pelnīja un brauca komandējumos. Tomēr sirds aicinājums izrādījās spēcīgāks par materiāli nodrošinātu dzīvi. Tagad Jānis zināms ar šamaņa vārdu Baltais Vējš, ko viņš pieņēma pēc pārdzimšanas rituāla.

"Manā izpratnē bagātība ir nevis daudz naudas, bet daudz brīva laika, ko veltīt sev un savai garīgajai attīstībai. Un tā es arī dzīvoju," teic Jānis Ieviņš.

25. aprīlis, 2014.

Pasaules tendenču forumā “World Trends Forum” Rīgā uzstājās britu futurologs un biznesa konsultants Patriks Diksons. Izdevums “The Wall Street Journal” viņu nodēvējis par “globālo pārmaiņu guru”. Arī viņa mājas lapa nodēvēta www.globalchange.com. 2005. gadā Diksons tika ierindots 20 ietekmīgāko biznesa domātāju sarakstā. Preses konferencē pirms uzstāšanās un intervijā “Latvijas Avīzei” viņš atbildēja uz dažiem aktuāliem jautājumiem.

– Vai savas nākotnes prognozes dalāt par brīvu?

P. Diksons: – Ja runājam par jaunām idejām, tās jūs varat atrast manā mājas lapā internetā – ap 600 video, ap 100 programmatisku uzrunu, simtiem manu lekciju – tās visas tiešsaistē par brīvu ikvienam visā pasaulē. Es uzskatu, ka mūsu nākotne ir atkarīga no dalīšanās ar zināšanām.

Virza emocijas.

Kā atklāji sev fantāziju, fantastiku un LFFB?

Attiecībā uz fantāziju un fantastiku. Tas viss interesēja, jau kopš mazotnes, dažādu filmu, multeņu, grāmatu un komiksu formā. LFFB – uzzināju par LFFB no sava brāļa Kristapa Andrejsona un ierodoties uz Latkonu 2010.

Ko Tev dod darbošanās biedrībā?

Nu cik nu aktīvi tajā darbojos. Ko dod... Vairāk jau ir devis. Jaunus, kontaktus, domubriedus un iespēju socializēties vidē ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

„Šī ir ļoti svēta vieta ar svētītu ūdeni,” par Raunas Staburagu reiz teica Zilākalna Marta. Pirms pieciem gadiem Raunas Staburagā vārdotājs Edgars Rācenis apzinājās savu neparasto spēju palīdzēt cilvēkiem. Tagad viņš šurp nāk, lai pilnām saujām smeltu unikālo dabas enerģiju.

Pa senu ozolu ieskautu lauku ceļu dodamies lejup pie Raunas Staburaga – pēcledus laikmeta dabas objekta, kas pēc Daugavas Staburaga appludināšanas ir vienīgais šāds šūnakmens veidojums Latvijā. „Vārdotājs, tas skan skaisti, bet kāpēc ne dziednieks?” jautāju raženam puisim ar dzīvespriecīgām acīm. Edgars nesteidzīgi paskaidro, ka skanīgais dziednieka vārds pārāk komercializējies. „Ja cilvēks iet uz dziednieku skolu, lai iegūtu zināšanas sev, tas ir labi, bet, ja iet, lai iegūtu sertifikātu un pelnītu, zūd dziedināšanas jēga. Ja dziedināšanu kāds padara par biznesu un sāk domāt par naudu, spējas tiek atņemtas. Dakteris par savu darbu var prasīt samaksu, jo viņš daudzus gadus mācījies augstās skolās, bet spēja palīdzēt cilvēkiem tiek dota no augšas, no Dieva. Bībelē teikts, ka arī nabagam vajag ārstu”.

 2009. gada 13. decembris 

Viņš varbūt varētu būt pat Ziemeļamerikas Tautas Republikas prezidents, ja Padomju Savienība uzvarētu aukstajā karā, — tā slaveno krievu televīzijas žurnālistu Vladimiru Pozneru raksturojis Dahavas koncentrācijas nometni pārdzīvojušais Losandželosas tekstilrūpnieks Sajs Frumkins un piebildis: nē, droši vien tas nebūtu iespējams, jo Pozneram ir viens trūkums — viņš ir ebrejs.

Latvijas skatītāji Pozneru vislabāk atceras no slavenajiem PSRS un ASV teletiltiem Ļeņingrada—Sietla 1985.gada decembrī un Ļeņingrada—Bostona gadu vēlāk. Šajos perestroikas pirmajos ziediņos tika skartas tēmas, par kurām padomju televīzijā līdz tam nerunāja.

Vladimirs Pozners dzimis 1934.gada 1.aprīlī Parīzē. Māte francūziete, tēvs no Krievijas emigrēja 1922.gadā 14 gadu vecumā. Triju mēnešu vecumā Vladimirs tika pārvests uz Ameriku. Tur viņa tēvs 1941.gadā saņēma padomju pasi. Tas kļuva iespējams pēc Baltijas valstu sovetizācijas — ar PSRS Augstākās padomes rīkojumu visi šo valstu pilsoņi ieguva padomju pilsonību. Vladimira vectēvs Aleksandrs Pozners tolaik bija Lietuvas pilsonis.