Man nekad nav paticis, ka, tulkojot daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu vārdus, it kā ar domu, padarīt tos saprotamākus pašmāju lasītājam, kaut arī biežāk efekts drīzāk ir komisks vai arī pazūd autora doma, kāpēc viņš ir tieši šādu vārdu izvēlējies. Piemēru ir daudz, arī vēsturē. Kaut vai atceramies, ka pirmskara "Robinsona Kruzo" izdevumā latviešu valodā varoni sauc - Robinsons Krūziņš.
No pēdējo laiku tulkojumiem visvairāk nav "paveicies" Džoannas Roulingas un Džona R. R. Tolkina varoņiem. No pēdējā sacerējumiem hobits Frodo Baginss kādā krievu izdevumā bija kļuvis par Frodo Torbinsu, bet latviešu izdevumā - par Frodo Tuntaku.
Kas attiecas uz Roulingas tulkojumiem, ir daži pieņemami gadījumi, daži tādi, kur tulkotāji vienkārši nav sapratuši autores ideju, jo viņas dotie vārdi lielākoties ir "runājoši", tāpēc tulkojumā autores doma pazūd. Ir jau arī pieņemami gadījumi. Piemēram, krievu tulkojumā Voldemorts ir nosaukts par Volandemortu. Asociācijas - skaidras! Lupīns latviski ir kļuvis par Vilksonu. Nevils Longbotoms par Lēniņu, kā arī citi piemēri. Kaut cik pieņemama ir profesora Albusa Dambldora pārvēršanās par Baltusu Dumidoru, lai gan Roulinga ir viņa uzvārdu ir ņēmusi no veca angļu vārda "bumblebee" (tulkojumā - "kamene"). Profesors mīlēja mūziku, tāpēc mūžīgi staigāja, kaut ko dungojot (dūcot) pie sevis, kā liela kamene. Jā, arī Dumidoru var saistīt ar dūkšanu, tomēr, kāpēc bija jāmaina uzvārds. Vai tad Dumidors skan latviskāk par Dambldoru. Kāpēc nevarēja palikt Albuss? Zinoši cilvēki tāpat zina, ka "alba" tulkojumā ir "balts". Ja bērns to nezinās, viņam būs prieks to uzzināt.
Kāpēc Severuss Sneips ir pārvērties par Severusu Strupu, it kā būtu skaidrs, taču pazūd autores ideja - viņa uzvārds cēlies no Safolkas grāfistes Sneipas ciemata.
Tāpat ir ar Minervu Makgonagalu. Kāpēc Maksūra? Roulinga uzvārdu profesorei ir paņēmusi no angļu 19. gadsimta dzejnieka Viljama Topāza Makgonagala uzvārda, kas viņai iepaticies. Te ir paradoks, kas latviešu tulkojumā pazudis - Minerva ir seno romiešu dieviete, bet minēto dzejnieku uzskata par - sliktāko dzejnieku britu literatūras vēsturē.
Kas attiecas uz Gilderoju Lokhārtu (latviskā tulkojumā - Zeltiņu Sirdsāķi), arī te ir pazudis autores sameklēto vārdu ceļš. Vārdu Gilderojs viņa atrada izdevumā "Brewer's Dictionary of Phrase and Fable". Tāds vārds esot bijis diviem dažādiem vīriešiem, kuri tikai uzskatīti par neticami skaistiem. Vārdu Lokhārts Roulinga esot ieraudzījusi Edinburgas baznīcas kara memoriālā.
Par kvidiču un kalambolu pat nav vērts runāt. Kvidiča nosaukums esot cēlies vietas nosaukuma Queerditch Marsh, kur spēle pirmo reizi spēlēta. Atkal zūd autores ideja par nosaukumu. Kāpēc kalambols un ar ko nosaukums ir latviskāks par kvidiču. Ja "bols" nozīmē "bumba" un var nesaprast, ka kvidiču spēlē ar bumbu? Ir taču daudz nosaukumu sportiem, kur bumba nav pieminēta: regbijs, teniss, golfs - mēs tik un tā zinām, ka tos spēlē ar dažāda izmēra bumbām vai bumbiņām. ja nezinām, tad uzzinām. Nevajag jau visu teikt priekšā.