Sadaļa:
Apskati
Lietuvas kosmiskie pavadoņi.
LITSAT-1.
LitSat-1 ir Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs ir LituanicaSAT-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā.
Projekta primārais mērķis ir izmēģināt jauna veida pjezoelektrisko orientācijas sistēmu, kas tālāk varētu tikt pārbaudīta nākamajā lidojumā 2015. gadā. Paredzēts, ka LitSat-1 no orbītas translēs trīs sabiedrības balsojumā izvēlētus vārdus lietuviešu valodā.
LituanicaSAT-1 bija Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs bija LitSat-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā. 2014. gada jūlijā darbību beidzis.
Projekta primārais mērķis bija dot universitātes studentiem un jaunajiem inženieriem zināšanas un pieredzi pavadoņu inženierijā. Sekundārie mērķi bija izmēģināt radioamatieru sakaru sistēmu, nofotografēt Lietuvu no kosmosa, izmēģināt atjaunojamās enerģijas avotus kosmosā, izmēģināt īpašus mikrokontrolierus un sensorus.
http://n-avionics.com/projects/lituanicasat1-satellite-mission/
LituanicaSAT-2 ir plānots Lietuvas pavadonis. Projektu vada Viļņas Universitāte, sadarbojoties ar uzņēmumu NanoAvionics. Tas ir daļa no Eiropas Komisijas finansēta termosfēras izpētes projekta QB50 (kosmiskā aparāta identifikators LT01)[1]. Pavadoni paredzēts palaist orbītā 2017. gada maijā ar Indijas nesējraķeti PSLV.
Projekta primārais mērķis ir demonstrēt dzinējsistēmas prototipu, kuru konstruēja NanoAvionics. Otrs uzdevums ir pārbaudīt datu augšupielādes un lejupielādes spējas starp nanopavadoņiem un attālināti vadāmām lidaparātu sistēmām.
http://n-avionics.com/projects/lituanicasat2-satellite-mission/
Latvijas kosmiskie pavadoņi.
Venta-1 ir Latvijas Zemes mākslīgais pavadonis, kuru orbītā plānots ievadīt 2017. gadā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Projektu vada Ventspils Augstskola, tajā iesaistīts Vācijas uzņēmums OHB-System AG, Brēmenes Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta galvenais inženieris ir Brēmenes Augstskolas profesors Indulis Kalniņš.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Venta-1
P.S. “Zentas” pirmais solis kosmosā. Latvijas inženieri raķeti cer palaist 100 km augstumā.
http://www.la.lv/zentas-pirmais-solis-kosmosa/
Igaunijas kosmiskie pavadoņi.
ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis. Tas izstrādāts Tartu Universitātes studentu satelītu programmas ESTCUBE ietvaros. Pavadonis palaists 2013. gada maijā, tas darbojās līdz 2015. gada februārim.
ESTCube-1 galvenais uzdevums bija kosmosā izmēģināt elektrisko saules buru, bet tas nav izdevies. Pārējie ieplānotie uzdevumi tika veikti veiksmīgi.
Pirmais Igaunijas-Latvijas satelīts ir palaists orbītā!
https://www.estcube.eu/lv/home
Tālākie projekti.
ESMO (2010–2011). Osalemine Euroopa Kosmoseagentuuri hariduslikus Kuu-orbiiteri Zeprojektis European Student Moon Orbiter (ESMO). Eesti tudengid osalesid projekti B-faasis.
ESTCube-2 (2012–2016). Osalemine Euroopa Liidu 7. raamprogrammi projektis.
Kosmoseklubi Estronaudid (2008–...). Koostöös huvikooliga HuviTERA viiakse läbi kosmoseteemalist huviklubi Estronaudid, mis on suunatud põhikooli lastele vanuses 7–16 eluaastat.
ESTCube-3, 20xx. aastal Kuu orbiidile viidav tehiskaaslane.
https://et.wikipedia.org/wiki/Eesti_tudengisatelliidi_programm