Autors: Glens Kuks
Sadaļa: Dižmāksla

1. NODAĻA

SŪTNIS

         Vienacis teica, ka brīnumu un zīmju bijis pārpārēm, un par to, ka esam tās nepareizi iztulkojuši, mums jāvainojot tikai sevi. Piekrītu, daudzie notikumi mums traucēja, un tomēr, viņa vārdi ir lielisks piemērs tam, cik gudri esam, kad viss jau iegrimis pagātnē.

       Zibens no skaidrām debesīm iespēra Nekropoles pakalnē un Hēra bronzas plāksnītē, kas aizzīmogoja forvalaku kapenes, pa pusei sagraujot zinšu spēku. Nolija akmeņu lieti. No statujām plūda asinis. Vairāku tempļu priesteri ziņoja, ka upurdzīvnieki esot bez sirdīm un aknām. Vienam no uzšķērstajiem upuriem pat izdevās aizbēgt, un to neprata noķert. Kazarmās pie Krustojuma, kur dzīvoja pilsētas kohortas, Teu attēls uzgrieza pasaulei muguru. Deviņus vakarus no vietas desmit melni maitasputni riņķoja virs Bastiona, un tad viens no tiem padzina ērgli, kurš ligzdoja Papīra Torņa galā.

       Astrologi, baidīdamies par savām dzīvībām, atteicās novērot debesis. Ielās vazājās prātā sajucis pareģis un sludināja drīzu pasaules galu. Bet ērgļa pamestajā Bastionā efejas uz ārējiem vaļņiem nokalta, to vietā uzradās kaut kāds ložņaugs, kura lapas melno krāsu zaudēja vienīgi visgaišākajā dienā.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

30 frāzes, kas īstenībā ir šausmu ministāstiņi vienā vai pāris teikumos. Autoru neizdevās noskaidrot, internetā ievietojis kāds ar niku "Artjoms".

1. Lieku bērnu gulēt, bet viņš man saka: "Tēti, paskaties vai zem gultas neslēpjas kāds briesmonis!" Skatos zem gultas, lai viņu nomierinātu, un redzu tur savu bērnu, kas skatās uz mani ar šausmām un trīcošā balsī saka: "Tēti, tur kāds cits manā gultā guļ".

2. Ārsti sacīja pacientam, ka pēc amputācijas ir iespējamas fantomu sāpes. Taču neviens nebrīdināja par to, kā amputētās rokas aukstie pirksti kasīs otru roku.

3. Nevaru kustēties, elpot, runāt un dzirdēt - apkārt pilnīga tumsa. Ja es to zinātu, labāk būtu licis sevi kremēt.

4. Atmodos, jo izdzirdēju, ka kāds dauzās gar stiklu. Sākumā nodomāju, ka kāds sit pa loga rūti, taču tad sadzirdēju vēl vienu sitienu... no spoguļa.

5. Viņi priecājās par pirmo, sekmīgo kriogēno sasaldēšanu. Diemžēl pacients nekādi nespēja viņiem paziņot, ka vēl ir pie samaņas.

6. Viņa nekādi nespējas saprast, kāpēc viņa met divas ēnas, jo istabā bija tikai viena lampa.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Bērnībā jau nu nē, bet pusaudža gadu sākumā, droši vien kā vairākums, es šad tad kaut ko sadzejoju.

Protams, es jau sapratu, ka lasītājs esmu labāks nekā rakstītājs un arī iedvesma mani apmeklēja tikai dažas reizes gadā,

bet vienreiz pat izdomāju sižetu operai. Vismaz es toreiz iedomājos, ka tā varētu būt opera. Nebiju izdomājis pat nosaukumu, tikai krietni vēlāk esmu pierakstījis, ka tā varētu būt "Mīlas uzvaru". Arī gadu neesmu pierakstījis, taču pēc netiešiem datiem tā varētu būt 1960. gadu pirmā puse. Visticamāk, 1962. vai 1963. gads. Tātad...

Mīlas uzvara. Sižets operai.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Iepriekšējā priekšvārda vietā.

1979. gadā kopā ar citiem kursa biedriem pabeidzu augstskolu. Bijām trīs fantastikas cienītāji, kas izveidojuši tādu kā fantastikas mīļotāju pulciņu: es, Kārlis Jēkabsons un Ilmārs Leitāns jeb SF Company IKI vai IIK, kā nu kurš to dēvēja. Man labāk patika iki, jo biju atradis interesantu firmas zīmi. Tad nu lūk, nākošajā gadā, ar domu, lai mūsu draudzība neizkūp: es paliku Rīgā, Kārlis Ogrē, bet otrs Ilmārs sāka strādāt par Krāslavas pilsētas arhitektu, ierosināju kopā rakstīt kaut ko fantastisku. Ilmārs rakstīt negribēja, bet solīja ilustrēt darbu. Lai gan arī rakstītā veidā viņš atstāja pēdas: es biju ēdamās radības nosaucis par “sturpuļiem”, Ilmārs laikam nebija kārtīgi izlasījis un parakstījis zem bildes “strupulis”, nācās man tā arī izmainīt tekstu. Arī kurdeli es biju iedomājies savādāku, bet – lai nu paliek! Tā arī iesākām. Sūtot vēstules ar tekstu viens otram. Tomēr dzīve ir dzīve: pilsētas arhitekta darbs, ģimene - tālāk par divām bildēm viņš netika. Kārlis noturējās gandrīz līdz pusei. Mums bija nolemts: es rakstu vienu fragmentu, tad viņš, tad atkal es un tā uz priekšu. Taču jau drīz sanāca tas, ka katrs notikumus sāka vilkt uz savu pusi, bijām pārāk dažādi. Varbūt, ja vēl mēs strādātu kopā, bet tā - atsevišķi, nekas nesanāca. Man kaut kā negribējās visu pamest. Ne jau lai kaut kur iesniegtu, bet paša interesei - kā tas viss tur beidzas. Tā 1980. gadā no pavasara līdz rudenim tas viss tapa, izņemot to, ka beigu daļā tekstā bija viens robs, kas bija sašūts, kā saka, ar baltiem diegiem. 1992. gada janvārī pēkšņi radusies iedvesma lika pabeigt trūkstošo fragmentu. Citas ilustrācijas tā arī neradās, jo Ilmārs Leitāns aizgāja bojā autokatastrofā. Kārlim arī jau bija pilnīgi cita dzīve. Kad iesākās Harija Potera ēra un radās Kurbijkurne, vienā reizē jau ierakstīju datorā šo gardarbu. Tomēr, gan paša oriģināls kaut kur izsējās, gan Kurbijkurnē, mainot mājas lapas izskatu, poēma kaut kur aizklīda. Tāpēc nolēmu ierakstīt digitāli no jauna. Principā tas viss ir viens baigs murgojums, kam par iedvesmu kalpoja, ja nekļūdos, viens Stanislava Lema stāsts "Kurdeļa medības", no turienes arī aizņēmalies šo vārdu, jo tajos gados Lems mums bija topā.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Mans trešais, saglabājies sarakstītais fantastiskais stāsts, pierakstīts 1970. gada 7. decembrī. Otrais bija īsa skice “Melnās pērles” (1969). Lapiņa kaut kur aizklīda pie tehnikuma kursa biedriem. Pirmo stāstu “Melnās zvaigznes planēta”, kas tapis ap 1965. gadu, atradu 1978. gadā vecos papīros, taču tagad, pēc tik daudziem gadiem jāpārbauda, vai tas vismaz ir tādā kondīcijā, ka nav kauns iesūtīt mājas lapai. Šajā gadsimtā neesmu pārlasījis...

1.

"Altairs" traucās uz Zemi, veikdams virstelpā milzīgu attālumu vissīkākajā laika vienībā. Visi apkalpes locekļi atradās vadības kabīnē. Man blakus sēdēja Lolla...

Spējš zvans izrāva mani no šī nepiepildāmā sapņa. Bija laiks celties. Atkal sākās pelēkas vientulības pilna diena. Tikai man - pēdējam no altairiešiem - tā būs beidzamā. Mani vedīs uz "izrādi".

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Tas bija 1980. gadu vidus, par Mihaila Gorbačova pārbūvi vēl nekas nebija zināms, Rietumu fantastikas un kino plašā straume vēl nebija pārpludinājusi mūsu pasauli, presē par to parādījās vairāk nicinošu piezīmju, nekā pozitīvu. Taču laikam kaut kas jau virmoja gaisā. Lasīju par to, ka Rietumos ir vairāki nicināmi fantastikas apakšžanri, arī BEM stils, kas stāsta par briesmoņiem. Tagad uzzināju, ka tā ir abreviatūra no "Bug-eyed monster". Toreiz nebija ne jausmas, kas tas ir, gribēju saprast un nolēmu, kā nu to iedomājos, pats kaut ko uzrakstīt šajā stilā. 1984.-85. gada ziemā tapa stāsts "Gals un sākums". Sapratu, ka domas par publicēšanu nav aktuālas, neuzskatīju, ka tas vispār ir iespējams, tomēr 1987. gadā to nedaudz pārstrādāju, pārveidojot dažas ainas. Tagad mēģināšu to vēlreiz apstrādāt, lai nogludinātu, cik izdosies, frāzes un dažus sižeta pavedienus, ja nu kas...

1. nodaļa.

Lasīt tālāk...