Autors: Artūrs Bondars
Sadaļa: Dižmāksla

Darbs piedalās literārajā konkursā "Tā dzimst leģendas" LatCon 2011 ietvaros

Neslēpjas aiz nāves nekas

Nav jābaidās, uz priekšu jāiet.

Dzīve nepārtraukts ritums

Bez jēgas cilvēka esību velk.

Kāds satriekts būs vai iebildīs

Tas būtību nemaina.

Ir pārmaiņas jāgaida?!

Kas tad īsti esība ir?...

Lasīt tālāk...

Autors: Artūrs Bondars
Sadaļa: Dižmāksla

Darbs piedalās literārajā konkursā "Tā dzimst leģendas" LatCon 2011 ietvaros.

Konkursa e-balsojumā izpelnījies otro labāko lasītāju vērtējumu.

Nāk atslēdznieks
Sudraba atslēgas skan.
Tiek atslēgtas durvis,
Noslēpumu kambaris,
Vaļā stāv!

Pret debesīm pavērtas galvas,
Pret spoguli stāv cilvēks!
Pasaules noslēpumi nu ir skaidri!
Virs piramīdu torņiem,
Saviļņojuma pilni smaidi...

Lasīt tālāk...

Autors: Vadims Hotuļovs
Sadaļa: Dižmāksla

Darbs piedalās literārajā konkursā "Tā dzimst leģendas" LatCon 2011 ietvaros.
(Pēc rakstīšanas manieres īsti nesapratu - pie stāstiem pieskaitīt vai pie dzejas; tāpēc ieliku dzejas "rindā")
Esiet sveicināta tauta, Jūs zināt, kas esmu? Es vairs neesmu! -Es esmu miris!

Kā man tagad iet? Labi, man pat iedalīts pašam savs zemes gabaliņš 2x2 m.

Pat priecājas sirds! Zināt, man manā dzīves laikā bija sapnis - kabriolets.

Jūs neticēsiet - mans sapnis bija piepildījies, es ar viņu braucu...Nu kā pateikt?

Lasīt tālāk...

Autors: Kristaps Andrejsons
Sadaļa: Dižmāksla

Zivis neķeru, Maizi necepu

Dzīvoju – dažreiz,

Kad nepiemirstu

Ka nepieciešamais

Ne tuvu nav pietiekamais

Un ieraksti smiltīs,

Lasīt tālāk...

Autors: Līga
Sadaļa: Dižmāksla

Iepriekšējo lasiet šeit

Kritiens miglā.

Aiedra bija ļoti pārsteigta. Viņai bija neērti griezties atpakaļ, bet viņa tomēr blenza vecākā brāļa šaurajā sejā, kurā mirdzēja tās pašas pelēkās acis, kādas bija viņai. Šobrīd šīs acis neveselīgi spīdēja, un vaigus klāja sarkani pleķi. Tomēr Aidra lūpās rotājās fanātisks smaids, viņš izskatījās aizrautīgs un laimīgs. Aiedra attapās, ka nemaz nezina, ko jautāt, situācija bija pārāk neparasta un šokējoša.

Brālis ierunājās pirmais: -Mums nu būs izdevība piepildīt savus sapņus! Šis pūķis man teica, ka tu dosies prom, un aicināja mani jums līdzi. Paldies, māšel, ka neaizmirsi par mani un mūsu sapņiem!-

Aidris apskāva priekšā sēdošo māsu. Tā viņš nebija darījis nu jau ļoti sen, un Aiedra mazliet samulsa.

-Kāpēc tad mēs neatvadījāmies ne no viena?- viņa beidzot izdomāja jautājumu. Aidris nevērīgi pamāja ar galvu.

Lasīt tālāk...

Autors: Līga
Sadaļa: Dižmāksla

Iepriekšējo lasiet šeit

Aicinājums.

Aiedra staigāja pa milzīgo pili, aicinādama pareizo grāmatu, kur būtu aprakstīts par tuvējām salām, būtu kartes, kas palīdzētu izlemt. Mazliet mocīja apziņa, ka viņa neko netaisās uzlabot, nevienam nevarēs palīdzēt, bet palikt šajā pasaulē viņa nevarēja – kāds viņu būra, nevarēja arī atgriezties Dzindā, jo tas būtu pārāk smagi – redzēt, cik ļoti viss ir pagrimis. Tādā pasaulē viņai nebija, ko meklēt. Aiedra bija nolēmusi kļūt par ceļotāju.

Te nu bija arī ļoti lielas grāmatas, kā arī pergamenta rituļi. Meitene paskatījās, un kā tad, tās bija kartes. Šī bija maza istabiņa, salīdzinājumā ar plašajām zālēm, bet vienalga lielāka par Megdras mājas lielo istabu. Aiedra ļoti iztrūkās, kad pie viņas pleca pieskārās viegla roka. Tas bija kāds vecs vīrs, stalts un modrām acīm. Bārdas viņam nebija, bet mati bija gari un balti. Viņš bija tērpts violeti brūnā apmetnī, kas bija izrakstīts sudraba diegiem. Pelēkās, skaidrās acis raudzījās iedrošinoši un mierīgi, kad viņš teica: -Tu māki atrast to, ko tev vajag. Tālāko parādīšu es, šeit grāmatu ir pārāk daudz, lai tu atrastu sev vajadzīgo. Aiedra mazliet apmulsa, viņa nevēlējās uzticēt svešam cilvēkam, lai cik tas jauks neliktos, savu noslēpumu un plānus, bet viņš iesmējās.

Lasīt tālāk...