Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Stāsts no krājuma "Cilvēki kā cilvēki" (1975)

Es tikai vienu reizi esmu redzējis, kā iet bojā kuģis. Citi to nekad nav redzējuši.

Tas nav šausmīgi, tāpēc ka tu nespēj domās pārnesties uz turieni un sajust visu attiecībā uz sevi. Mēs skatījāmies no komandtiltiņa, kā viņi centās nosēsties uz planētas. Likās, ka viņiem tas izdodas. Taču ātrums tomēr bija par lielu.

Kuģis pieskārās lēzenai ieplakai, un tā vietā, lai apstātos, turpināja kustēties, it kā gribētu paslēpties akmeņu iekšienē. Taču akmens iedobe nevēlējās padoties metālam, un kuģis sāka sadalīties, kā ūdens pile, kas uzkritusi uz stikla. Tā kustība palēninājās, kā sīkas šļakatas, slinki un bez skaņas, kaut kādas tā daļas atdalījās no kuģa pamatmasas un kā melni punkti uzlidoja virs ielejas, meklējot ērtas vietas, lai nogultos un pamirtu. Pēc tam šī bezgalīgā kustība, kas turpinājās apmēram minūti, izbeidzās. Kuģis bija miris, un tikai tad mana apziņa ar kavēšanos rekonstruēja lūstošo starpsienu dārdus, sarautā metāla vaidus, gaisa kaukšanu, kas kā kristāli nosēdās uz sienām. Dzīvās būtnes, kas kuģī tikko bija, laikam paspēja izdzirdēt tikai šo skaņu sākumu.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Autors Pēteris Bormors, no žurnāla "Mir fantastiki", 2015. gada decembra numura.

-Nu ko, mēs esam pārliecinājušies, ka jūsu Nāves zvaigzne ir varens ierocis. Taču, cik tā ir droša? Vai tai nav kaut kāda īpaši vāja vieta?

-Jūs smejaties, vai? Tik liela un baigi sarežģīta lieta nekad nevar būt absolūti droša. To jau vēl arī būvēja pa galvu, pa kaklu, lai tikai ātrāk gatava. Tur jau, kur tikai neskaties, ir visādas kļūmīgas vietas.

-Un kā tad jūs tādā gadījumā grasaties nodrošināt misijas drošību?

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

1981.-82. gadā iztulkoju no krievu valodas. (ils)

1

Un sākumā, kad pasauli vēl neredzēja,

Kad nekustīgs bij' arī laiks,

Visur tik miglas vāli bezgalīgi,

Un šajā miglā slēpās Manito:

Viņš iesākuma nezinošs, viņš mūžīgs, visvarens,

It visur viņš, šis lielais Manito.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Dienu, kad sarunājas ar Senčiem, mūsu novadā atzīmēja jau neskaitāmas reizes. Katru gadu, ka mēneši nostājās vienā līnijā, no augstā torņa atskan zvana skaņas un visi pilsētas iedzīvotāji, tērpušies labākajās drānās, turot rokās rituālos lukturīšus, iznāk no mājām un bezgalīgā ķēdītē paceļas uz tempļa pauguru, kur jau viss ir gatavs svētkiem. Mauj upurējamie dzīvnieki, deg ugunis, spēlē mūzika, jaunu priesteru koris dzied svētās himnas, bet jaunu priesterieņu kordebalets izpilda sakrālās dejas. Prieks un trīsas pārpilda cilvēku dvēseles.

Lasīt tālāk...

Autors: Ilmārs
Sadaļa: Dižmāksla

Mežs grima negaisa priekšnojautās. Pat vismazāko vēja pūsmiņu nesagaidījuši, stinga koku zari. Likās, ka svelmi dveš arī koku ēnas. Gaismas pleķīšos tupēja sastinguši saules zaķīši. valdīja noslēpumains klusums un tikai virs izcirtumā augošajiem avenājiem virmoja gaiss. Visas dabas krāsas bija kļuvušas sevišķi spilgtas savā košumā. Tās žilbinātu acis, ja atrastos kāds, kas vēlētos skatīt to visu. Taču nē, visa dzīvā radība jau slēpās, gaidot negaisu.

Vienīgi... Jā no tāla meža nostūra atplūda šļūcošu soļu troksnis, kas nāca arvien tuvāk. Švīkstēja atliektie zari, no zāles dunkstot cēlās iztraucētās mušas, knišļi un odi, kas sāka nemierīgi griezties ap nācēju kājām, iecibinājās kāds pabailīgs putns.

Lasīt tālāk...

Autors: Kens Ļū.
Sadaļa: Dižmāksla

Īsākais tulkotais stāsts no "Mir fantastiki", 2015. gada 3. numura.

Mēs ar mammu zvejojam upē zivis. Saule gandrīz ir nosēdusies un zivis kā piedzērušās. Viegls medījums. Debesis koši sarkanas un tāda pati nokrāsa mammas ādhai: rietošās saules stari līst pār to kā asinis.

Pēkšņi no ciņa, kas noaudzis ar meldriem, pazaudējis garu cauruli ar stikla galu, ūdenī iekrīt liels vīrietis. Pēc tam es saprotu, ka viņš nav resns - vienkārši viņam ir biezs apģērbs, kas pāriet stikla sfērā apkārt galvai.

Mamma skatās, kā vīrietis sitas ūdenī kā zivs.

- Ejam, Mārnij.

Taču es neeju. Paiet minūte, bet cilvēks gandrīz vairs nekustas. Viņš lokās, mēģina aizsniegties līdz caurulītēm uz muguras.

Lasīt tālāk...