ils

Ivana Parfenova raksts no izdevuma "Zagadki istoriji", 2017. gada 8. numura.

Nav noslēpums, ka daudzi rakstnieki savus sižetus ir ņēmuši no reālās dzīves. Piemēram, Artūrs Konans Doils par Šerloka Holmsa prototipu izvēlējās Edinburgas Universitātes medicīnas profesoru Džozefu Bellu, kurš izcēlās ar retām novērošanas spējām un loģisko domāšanu. Taču detektīvs nebija vienīgais virziens rakstnieka daiļradē.

Bez cikla par slaveno izmeklētāju Šerloku Holmsu slavenā angļu rakstnieka spalvai pieder daudzi darbi dažādos žanros, no fantastikas līdz vēsturiskiem romāniem - piemēram, "Zudusī pasaule", "Brigadiera Žerāra varoņdarbi", "Baltā vienība". Arī "Bāskervilu suni", kā uzskata rakstnieka biogrāfi, viņš sākumā nemaz netaisījās iekļaut starp Šreloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumiem.

Garīdznieka liecība.

Lasīt tālāk...

ils

Raksti no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1988. gada 12. numura.

Upes ceļu aizšķērsojušais.

Autors Germans Maļiņičevs.

DZELZS KANCLERS - DINOZAURU MEDNIEKS.

XIX gadsimta beigas... Bīsmarks, pabiedējis apgaismot Eiropu ar Krupa lielgabalu tēraudu, nolēma apsteigt to arī pētniecības lomā. Reihskanclera ambīcijas tagad ir piemirstas, toties lielie arheoloģiskie atklājumi Mazāzijā, Hellādas zemē un Ēģiptē palikuši cilvēces dārgumu krātuvē.

Viens no projektiem, kas tika pateikts priekšā reihskancleram, lai slavinātu Vācijas Impēriju, netika realizēts viņa dzīves laikā. Plāns bija pārāk neparasts, pārāk ilgi ar to krāmējās kancelāristi. Iecere bija tāda. Bīsmarkam uz galda nolika dokumentus, no kuriem sekoja, ka 1776. gadā Kongo džungļos pabija franču abats Proijārs. No lingala cilts vietējiem viņš izdzirdēja un ceļa dienasgrāmatā ierakstīja eksotisku leģendu par vietējo monstru - hibrīdu starp ziloni, nīlzirgu un lauvu. Radījumam bez tā visa vēl bija žirafes kakls un lielas čūskas aste, tas dzīvoja ūdenī un uz sauszemes parādījās reti. Misionārs uzskatīja, ka leģendas pamatā ir kāds saglabājies aizvēsturisks radījums. Āfrikāņi ar izplestām rokām rādīja kāds ir briesmoņa pēdas nospiedums purvainajā gruntī - sanāca kaut kur metrs šķērsgriezumā...

Rubrikas: kreatīvs

Lasīt tālāk...

ils

Kādā blogā bija vēlējums dalīties ar izcilā Abhāzijā dzimušā, krievu-armēņu muzikanta-virtuoza Andreja Gavrilova, kurš pašlaik dzīvo Šveicē, teikto. Protams žēl, ka Gruzijā par viņu neviens nezina, par „neatkarīgo Апсны” pat nav ko runāt.

„Kāda velna pēc ir jābūt par vēsturnieku, kad pietiek nodzīvot pasaulē tikai kādus nožēlojamus 60 gadus. Tie ir īsi kā diena. Tik tikko pietika iepazīt krievu un ebreju kultūras un apgūt mūzikas valodu.

Toties „vēstures gaita” un manas bijušās „dzimtenes” loma šo 60 gadu laikā ir lieliski redzamas, pat dziļi personīgi pārdzīvotas.

Manu acu priekšā ir sagrauta trīs paaudžu dzīve. Pilnībā nolaista no sliedēm „bijusī Krievzeme”, pareizāk sakot tas, kas viņā bija palicis labs, mīļš, brīnišķīgs (māksla, inteliģence...).

Rubrikas: kreatīvs

Lasīt tālāk...

ils

Svjatoslava Černova raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1981. gada 3. numura.

Runā, ka lielais Ī. Ņūtons nonāca pie domas par vispasaules gravitāciju, redzot, kā gatavs auglis krīt no ābeles. Stāsta, ka Dž. Vats nolēma uzbūvēt tvaika mašīnu pēc tam, kad viņu tracināja tējkannas vāka neritmiskā klaudzēšana, vārot ūdeni. Bet fabrikants Žozefs-Mišels Mongolfjē atcerējās, ka aerostata ideja viņam radās tad, kad viņš skatījās uz dūmiem, kas diženi cēlās no kāda viņam piederoša uzņēmuma skursteņa.

Tā vai citādi, taču 1783. gada 5. jūnijā brāļi-fabrikanti palaida aerostata modeli, bet pēc diviem mēnešiem izdarīja to pašu Parīzes Zinātnes Akadēmijas pārstāvju priekšā, pēc tam Ludviķa XVI valdība griezās pie saviem pavalstniekiem ar uzsaukumu, kas bija veltīts pirmajiem lidojumiem ar gaisa balonu. Tajā tika teikts, ka "ar laiku tam atradīs pielietojumu, kas noderēs sabiedrības vajadzībām". Ar to arī sākās pirmais gaisa kuģošanas periods.

Taču, kaut arī cilvēks iepazina brīva lidojuma prieku, viņš nepārstāja apskaust putnus: tie paši izlēma, kur tiem lidot, bet mongolfjēru piloti varēja tikai piesardzīgi manevrēt pa vertikāli. Tāpēc aeronauti sāka domāt, kā varētu atrisināt gaisa balona vadīšanas problēmu. Desmitiem entuziastu lauzīja galvas par to, kā padarīt aerostatus tikpat paklausīgus ne vien vējam, bet arī stūrei kā jūras kuģiem.

Rubrikas: tehnoloģijas

Lasīt tālāk...

ils

Мзареулов К. Фантастика. Общий курс

Fantastikas mācību grāmata?Unikāla lieta starp grāmatām krievu valodā. Autors ir dzimis Azerbaidžānā, Baku, 1954. gada 5. augustā. Inženieris-fiziķis. Arī rakstnieks-fantasts. No 2004. gada dzīvo un strādā Hjustonā.

Autora priekšvārds.

Šīs grāmatas rašanās vēsture ir visai smieklīga.

80. gadu sākumā pēkšņi radās daudz fantastikas mīļotāju klubi (FMK), fani ieguva iespēju pulcēties kopā un parunāt, cik tīk par iemīļoto žanru. Dzīvas sarunas norisinājās katrā pilsētas (universitātes, ciema utt.) klubā, turklāt diskusiju materiāli tika izsūtīti citiem FMK. Mums nebija interneta un e-pasta, mēs nevarējām likt savus ziņojumus blogos, taču informācija, drukāta uz rakstāmmašīnas un ielikta aizlīmētās aploksnēs, izplatījās pa visu valsti. Visbūtiskākais jautājums: "Kas ir fantastika?" tika apspriests tik bieži un aktīvi, ka kādā brīdī viens no Baku kluba aktīvistiem visai pamatoti painteresējās: "Ar ko ir jānodarbojas seksa mīļotāju klubā - ar seksu vai ar sarunām par to, kas ir sekss?"

Rubrikas: literatūra

Lasīt tālāk...

ils

Atlantologa Eldžertona Saiksa raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1983. gada 5. numura.

Vēl viens mēģinājums atklāt senās vēstures noslēpumus. Angļu vēsturnieka Eldžertona Saiksa versija par to, kā Senās Grieķijas argonauti varēja atgriezties mājās no Kolhīdas.

Laikā, kad tur iebruka „Argo”, Kolhīda bija bagātākais tirdzniecības centrs Melnajā jūrā. Te ieplūda kažokādas no Krievijas, dzintars no Baltijas, nafta un bitumi no Eifratas ielejas, krāsainie metāli un minerāli no Kaukāza, garšvielas un dārgakmeņi no Indijas, kas tiki vesti caur Kaspijas ostām, bet galvenais – vergi.

Pircēji bija valdnieku galmi no Babilonijas, Memfisas, Knosas un Persijas ar to neremdināmajām prasībām pēc greznuma – no smaržvielām līdz apģērbam.

Rubrikas: vēsture ceļojumi

Lasīt tālāk...

ils

Oktobra sacelšanās izvirzīja daudz tādu līderu, kuri izcēlās ar naidu pret citu tautību pārstāvjiem bijušajā Impērijā. Te lomu spēlēja ne tikai šķiru naids, revolūcijas priekšplānā vienmēr izvirza pašas sliktākās cilvēka īpašības, jo tad pie varas nokļūst personas, kas tādā vai citā veidā ir tikušas apspiestas un revolūcijas tām ir atriebes laiks.

Polis Staņislavs Kosiors no vienas puses bija tipisks strādnieks, kas revolūcijā iesaistījās nākotnes gaišo ideālu dēļ. No otras puses, viņa dalība revolūcijā bija personīgu iemeslu komplekss: piedzimis daudzbērnu ģimenē (Kosioru ģimenē bija pieci dēli un četri no viņiem kļuva par revolucionāriem), viņš bez sociālās taisnības vēlējās arī gūt panākumus dzīvē - viņš gribēja labu amatu, labklājību un cieņu.

Rubrikas: vēsture politika

Lasīt tālāk...