Sadaļa:
Tulkojumi
Laikam jau katrā valstī, kur ir bijusi monarhija, ir bijuši arī savi viltvārži, taču nevienā valstī tie nav bijuši tik daudz kā Krievijā. Par dažiem stāstīts izdevumā "Istorija", 2016. gada septembra numurā.
Četri desmiti "Pēteri III", septiņi "careviči Alekseji Petroviči", pieci Viltusdimitriji, četri Viltusivaškas... Krievijas vēsturi kā sarkans pavediens caurvij vitvārdniecība, kas uzplaukst Juku laikos, turpinās galma apvērsumu laikmetā un ar vieglu atbalsi atsaucas mūsu dienās.
Mužiku caradēli.
Pats pazīstamākais no "pirmatklājējiem" bija Osinoviks, kurš dēvēja sevi par Ivana Bargā mazdēlu. Par viltvārža izcelsmi nekas nav zināms, taču ir ziņas, ka viņš nāk no kazakiem, vai arī bija "pārkazakojies" zemnieks. "Carevičs" pirmo reizi uzradās 1607. gadā Astrahaņā. Osinovika ideju atbalstīja "brāļi" - viltuscareviči Ivans-Augustīns un Laurentijs. Trijotnei izdevās pārliecināt Volgas un Donas kazakus "meklēt taisnību" Maskavā (vai arī kazakiem izdevās pārliecināt trijotni?). Pēc vienas versijas gājiena laikā starp "carevičiem" izcēlās strīds no sērijas "tu mani cieni?" vai "kurš no mums ir pats īstākais-visīstākais?" Skaidrošanās laikā Osinoviku nogalina. Pēc citas versijas kazaki nespēja piedot "vojevodam" zaudējumu kaujā pie Saratovas un pakāra "zagli un viltvārdi". Visi trīs viltvārži hronikās tiek saukti par "mužiku caradēliem".