ils

Laikam jau katrā valstī, kur ir bijusi monarhija, ir bijuši arī savi viltvārži, taču nevienā valstī tie nav bijuši tik daudz kā Krievijā. Par dažiem stāstīts izdevumā "Istorija", 2016. gada septembra numurā.

Četri desmiti "Pēteri III", septiņi "careviči Alekseji Petroviči", pieci Viltusdimitriji, četri Viltusivaškas... Krievijas vēsturi kā sarkans pavediens caurvij vitvārdniecība, kas uzplaukst Juku laikos, turpinās galma apvērsumu laikmetā un ar vieglu atbalsi atsaucas mūsu dienās.

Mužiku caradēli.

Pats pazīstamākais no "pirmatklājējiem" bija Osinoviks, kurš dēvēja sevi par Ivana Bargā mazdēlu. Par viltvārža izcelsmi nekas nav zināms, taču ir ziņas, ka viņš nāk no kazakiem, vai arī bija "pārkazakojies" zemnieks. "Carevičs" pirmo reizi uzradās 1607. gadā Astrahaņā. Osinovika ideju atbalstīja "brāļi" - viltuscareviči Ivans-Augustīns un Laurentijs. Trijotnei izdevās pārliecināt Volgas un Donas kazakus "meklēt taisnību" Maskavā (vai arī kazakiem izdevās pārliecināt trijotni?). Pēc vienas versijas gājiena laikā starp "carevičiem" izcēlās strīds no sērijas "tu mani cieni?" vai "kurš no mums ir pats īstākais-visīstākais?" Skaidrošanās laikā Osinoviku nogalina. Pēc citas versijas kazaki nespēja piedot "vojevodam" zaudējumu kaujā pie Saratovas un pakāra "zagli un viltvārdi". Visi trīs viltvārži hronikās tiek saukti par "mužiku caradēliem".

Rubrikas: vēsture

Lasīt tālāk...

ils

No "Russkaja Semjorka. Istorija" 2017. gada janvāra numura.

Vēl pirms Lielā Tēvijas kara sākuma Trešā reiha vadība sāka domāt par to, kas vispirms būtu jāizdara sagrābtajās teritorijās. Vāciešiem bija arī plāns, kā apgūt Padomju Savienību.

Strīdi par tēmu.

Vēsturnieku vidū joprojām nav (un nevar būt) vienota viedokļa par to, kas būtu ar Padomju Savienību, ja Vācija uzvarētu Otrajā pasaules karā.

Šī tēma zināmā mērā ir spekulatīva. Taču dokumentēti nacistu plāni par iekaroto teritoriju apgūšanu patiešām eksistē un to pētīšana turpinās, atklājot arvien jaunus faktus.

Rubrikas: vēsture

Lasīt tālāk...

ils

Aleksandra Gaginska raksts no žurnāla "Mir fantastiki", 2017. gada janvāra numura.

Uz attālu kosmisko koloniju no Zemes dodas zvaigžņu šķirsts "Avalona". Tā kā pārlidojums ilgst 120 gadus, tad pašažieri pirms starta ir iegrimuši anabiozē. Viņus atmodinās, kad kuģis sasniegs mērķi. Taču notiek avārija, un uz kuģa agrāk nekā vajag atmostas divi: sākumā mehansiks Džims, pēc tam rakstniece Aurora. Laisties atpakaļ kriomiegā viņiem nesanāk, bet līdz mērķim lidot vēl ir 90 gadus. Varoņus gaida lēna, komfortabla nāve no vecuma dziļā kosmosā...

Kaut arī "Pasažieru" sižetā nav patiesi negaidītu pagriezienu, par šo filmu ir ļoti grūti pastāstīt, neradot kādu spoileri. Mēs, protams, pacentīsimies.

Rubrikas: kino kritika

Lasīt tālāk...

ils

Aleksandra Gaginska sagatavots raksts no žurnāla "Mir fantastiki", 2017. gada janvāra numura.

"Atnācēji" [krievu tulkojumā "Atnākšana"- t.p.] ir cienījams papildinājums stingrās zinātniskās fantastikas jaunajam vilnim. Tā nav tik revolucionāra kā "Interstellar", nav tik ticama kā "Marsietis", tumēr tā atrodas vienā rindā ar tām. Taču, ja pat ekrāns būtu nosēts ar formulām, ko skaidrotu pats Stīvens Hokings, tas neglābtu lenti no dīvāna kritiķiem, kas mīt YouTube komentāros.

Daudzas no pretenzijām, ko izsaka filmai, ir pārsteidzoši smieklīgas. Pati biežākā - "kāpēc augsti attīstītie atnācēji nevarēja iepriekš iemācīties mūsu valodu?" Tāpēc, ka viņi ir no citas sistēmas! Tikai pasakās citplanētieši, iznākuši no šķīvīšiem, uzreiz saka 'Hellou!" tīrā angļu valodā. "Atnācēji" pieskaras problēmai, kas būs mūsu priekšā, tiekoties ar ārpuszemes saprātu: kā sazināties ar tiem, kas runā un pat domā savādāk nekā tu?

Rubrikas: kino kritika

Lasīt tālāk...

ils

Ziņas pasmeltas no žurnāla "Mir fantastiki". 2017. gadā ir gaidāmi visdažādākie kino jaunumi. Tā kā, visu pēc kārtas.

15. "Karību jūras pirāti: Miroņi pasakas nestāsta".

Pirmizrāde 25. maijā.

Kapteinis Džeks Zvirbulis (Sperovs) atgriežas uz ekrāniem, lai cīnītos ar mistisku kapteini Salazaru no Bermudu trijstūra. Lai uzvarētu, Zvirbulim ir vajadzīgs Poseidona trejžuburis. Tā kā "Karību pirātu" pamatstāsts ir beidzies ar trešo filmu, tad sižets izskatās samocīts. taču filmu ciena ne jau par sižetu, bet par romantiku. Iespējams, ka piektie "Pirāti" ļaus Džonijam Depam atgriezties Holivudas Olimpā, jo sešas pēdējās viņa filmas pēc kārtas ir izgāzušās, arī skandāli neko labu nav devuši. Zvirbuļa lomā viņš cerams, ka atkal izcelsies.

Rubrikas: kino

Lasīt tālāk...

ils

Izmantoti materiāli no žurnāla 'Mir fantastiki". Tāpēc, sākumā, kādas grāmatas gaidāmas izdošanā krievu valodā?

Gaidāmākie grāmatu jaunumi krievu valodā.

10. Ričards Morgans. Triloģija par Takesi Kovaču un "Melnais cilvēks".

Izdevniecībā "Astrel" iznāks minētā triloģija, kas ir viens no labākajiem stingrā postkiberpanka paraugiem. Divi pirmie romāni "Izmainītais ogleklis" un "Salauztie eņģeļi" krievu valodā jau bija iznākuši, taču sliktā tulkojumā. Tagad jācer uz labāku. Izdošana no jauna notiek sakarā ar to, ka triloģiju ekranizē kā seriālu studija "Netflix". Atsevišķi iznāks arī romāns "Melnais cilvēks" - stāsts par ģenētiski uzlabota algotņa drūmo likteni, kas saskan ar "Takesi Kovača" triloģiju.

9. Roberts M. Vegners. "Tērauda krāsas debesis".

Rubrikas: literatūra

Lasīt tālāk...

ils

3. fragments no Haijo Banckafa tāda paša nosaukuma grāmatas. iepriekšējo lasiet šeit.

"Es pārāk stipri mīlu zvaigznes, lai baidītos no nakts".

Debess juma stāsti: zvaigznāji un to mīti.

Ērglis ir pazīstams no stāsta par Prometeju. Viņš bija neiedomājami spēcīgs titāns, kurš pažēloja cilvēkus, kas dzīvoja aukstumā un tumsā. Ar lāpu viņš ielauzās Olimpā, iededza to no Saules stariem un atnesa šo debesu uguni saviem draugiem, cilvēkiem. Tā kā dievi gribēja saglabāt svēto uguni tikai sev, tad zādzība kļuva par nopietnu noziegumu. Par sodu Prometeju uz mūžīgiem laikiem atstāja pieķēdētu pie klints Kaukāza kalnos, kur viņam pēc Zeva pavēles katru dienu ērglis izknāba aknas, kas katru nakti atkal atauga veselas. Īstenībā Ērglis ir vēl viens Zeva veidols, kurā viņš iepazina savu pirmo homoseksuālo mīlestību. Ganimeds, kurš joprojām redzams debesīs kā Ūdensvīra zvaigznājs, bija brīnumskaists antīkās pasaules jauneklis. Iemīlējies Zevs pārvērtās ērglī un aiznesa Ganimedu uz Olimpu, padarot viņu par dievišķo vīna smēlēju [pēc mūsu mēra – par bārmeni – t.p.], lai pēc iespējas vairāk tiktos ar viņu. Zeva daudz cietušai sievai Hērai jau tā bija līdz kaklam apriebušies viņas dievišķā vīra neskaitāmie sānsoļi. Taču, kad viņš iemīlējās jauneklī un tās kļuva par viņa vienīgo mīlas sakaru ilgā laikā, Hēra nolēma, ka tas jau ir par daudz. Degot no kauna un greizsirdības, viņa parādīja Zevam elles liesmas, taču atbildot viņas vīrs, kā smejoties, uznesa Ganimedu debesīs kā mūžīgu zvaigznāju.

Lasīt tālāk...