ils

Roberts Žanovičs Avotins (Avotiņš? Pēc krievu uzvārdu skaidrojuma Avotins ir latviska uzvārda krieviskojums), kurš 30 gadus bija krievu žurnāla "Tehnika-molodeži", almanaha "Fantastika" mākslinieks uc., un daudz zīmējis arī fantastiku, pēc visa spriežot, vismaz daļēji ir ar latvisku izcelsmi. Viņa meistarība pakāpeniski aug, līdz sasniedz šādu līmeni, ko var redzēt šajā attēlā:

http://zhurnalko.net/images/5/6/56ef7494e1f1d56a7c2b/page0001.jpg

Lūk, ko par mākslinieku saka viens no slavenākajiem fantastiskās literatūras klasiķiem.

„Mans romāns „Paradīzes strūklakas” ir tulkots daudzās valodās, - teica Artūrs Klārks, kurš 1982. gadā viesojās žurnālā „Tehnika – molodeži”. - Daudzi no šiem izdevumiem ir ilustrēti. Taču visvairāk man iekrita dvēselē Roberta Avotina ilustrācijas, kas publicētas jūsu žurnālā. Tās man likās visprecīzākās un ticamākās".

Lasīt tālāk...

ils

Lietuvas kosmiskie pavadoņi.

LITSAT-1.

LitSat-1 ir Lietuvas viens no diviem pirmajiem pavadoņiem. Otrs ir LituanicaSAT-1; tie Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāti 2014. gada janvārī, bet februārī palaisti brīvā lidojumā.

Projekta primārais mērķis ir izmēģināt jauna veida pjezoelektrisko orientācijas sistēmu, kas tālāk varētu tikt pārbaudīta nākamajā lidojumā 2015. gadā. Paredzēts, ka LitSat-1 no orbītas translēs trīs sabiedrības balsojumā izvēlētus vārdus lietuviešu valodā.

http://www.litsat1.eu/en/

Lasīt tālāk...

ils

Iepriekšējo lasiet šeit.

Divi stāsti par mazu bitīti jeb sarežģītais sižeta ceļš vairāk nekā gadsimta garumā.

Bitītes Maijas piedzīvojumi un metamorfozes.

No Vikipēdijas. Nobeigums.

Personāži, kas parādās 1975. gada animācijas seriālā.

https://www.fernsehserien.de/biene-maja-1975/episodenguide

Villijs (vāc. Willi), (angļ. Willy), (jap. ウイリー Uirī) — ar labu dvēseli, slinks un nedaudz skeptisks traniņš, Kasandras jaunkundzes protežē, Maijas labākais draugs un brālēns, kas kopā ar viņu aizbēg no stropa. Izrāda greizsirdību, ja Maija pārāk pievērš uzmanību kādam citam. Oriģinālajā grāmatā neparādās, bet ir viens no galvenajiem varoņiem visos spinofos.

Rubrikas: literatūra

Lasīt tālāk...

ils

Ideja uzņemt pirmo mākslas filmu kosmosā, orbitālajā stacijā "Mir", radās režisoram Jurijam Karam 1997. gadā. Filmas (darba nosaukumi: "Pēdējais lidojums", "Balva - lidojums kosmosā") scenārija pamatā būtu kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova romāns "Kasandras zīmols" (1996): pēc sižeta filmas varonis, kosmonauts Andrejs Kriļcovs, protestējot pret stacijas slēgšanu, atsakās atgriezties uz Zemi, paliekot orbītā kā kosmiskais mūks, pieņemot vārdu Filofejs.

Tika plānots, ka ka filmēšana kosmosā aizņems piekto (pēc citiem datiem - trešo) daļu no filmas. Jurijs Kara ieguva KF Kinematogrāfijas Valsts komitejas atbalstu un 1997. gada vasarā sākās pretendentu medicīniskā atlase uz "kosmisko" aktieru lomu. Sākumā vēlēšanos piedalīties šajā neparastajā projektā izteica apmēram 30 teātra un kino aktieru, tajā skaitā arī ārzemju aktieri, piemēram, Emma Tompsone. Taču reāli uz medicīniskajām pārbaudēm 1997. gada jūnijā uzdrīkstējās ierasties tikai 13 Krievijas aktieri:

Rubrikas: kino kosmoss

Lasīt tālāk...

ils

Pēc Lūisa domām, rūķiem bija: "Resni, dzērāju, ākstu purni". Mūsu dienās Volta Disneja vecās multfilmas uzskata par kinoklasiku, taču tā nav bijis vienmēr. Tajā laikā, kad tās vēl bija jaunas, divi angļu profesori atsaucās uz tām ar nepatiku. Šie divi ir - "Gredzenu pavēlnieka" autors Džons Tolkins un "Nārnijas hroniku" autors Klaivs Lūiss. Nesen tika publicētas viņu vēstules, kur abi angļi spriež par amerikāņa garadarbiem. Viņi uzskatīja Disneju par iznireli no zemākās sabiedrības, kas iedzīvojies uz viņu mīļās folkloras. Īpaši viņus tracināja, kā tiek parādītu rūķi "Sniegbaltītē un septiņos rūķīšos". Tā, 1939. gadā Lūiss rakstīja par saviem iespaidiem pēc kinoseansa.

Rubrikas: kino televīzija

Lasīt tālāk...

ils

Dālija ir dzimusi Rīgā, 1951. gada 13. maijā.

Dālija Meierovna Truskinovska ir rakstniece, žurnāliste, tulkotāja. Viņas darbi publicēti arī ar pseidonīmiem: Marianna Vintere, Dana Vitte, Darja Pļeščejeva, Irina Juškova.

Dzimusi un dzīvo Rīgā. Jau agrā bērnībā parāda slieksmi uz humanitārām zinātnēm, sešu gadu vecumā izlasījusi I. A. Krilova "Garu pastu", kas stimulē topošajai rakstniecei interesi uz XVIII gadsimtu. 12 gadu vecumā viņa jau bija izlasījusi visas Viljama Šekspīra un Lope de Vegas lugas un Servantesa romānu - vārdu sakot, visus šo autoru daiļdarbus, kas tika pārtulkoti krieviski. Beigusi tolaik P. Stučkas vārdā nosaukto Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...

Erma

Oksana Pankejeva dzimusi 1967.gadā Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala Nikopoles pilsētā, kur dzīvo joprojām. Viņa ir beigusi Kaļiņinas valsts universitātes romāņu-ģermānistikas fakultāti, specializējoties angļu valodā un literatūrā, un kādu laiku strādājusi profesijā. Autore ir precējusies, viņai ir divi dēli. Pirms kādiem gadiem Oksana Pankejeva labprāt piedalījās fantāzijas lomu spēlēs, kā ir šobrīd, nav zināms.

Oksana Pankejeva ir viena no krievu mūsdienu fantāzijas žanra grandiem, un viņas vārds krieviski lasošajiem noteikti būs pazīstams. Šis būs viens no retajiem gadījumiem, kad autore gadu gadiem atrodas dažādu topu virsotnēs, viņas grāmatas ir tikušas izdotas un pārizdotas, un tas viss patiešām pelnīti. Neskatoties uz žanra piederību, Oksanas Pankejevas daiļradi es uzskatītu par kvalitatīvu lasāmvielu.

Rubrikas: rakstnieki

Lasīt tālāk...